Palīgs kompostēšanā 0
“Vai “Kemiras” (“Baltic Agro”) kompostēšanas eliksīru, ko lieto sausajām tualetēm, var izmantot arī komposta kaudzē? Kuri no kompostēšanas līdzekļiem (sausiem vai šķidriem) ir visefektīvākie? Ar ko “Bioefekta” biokompostētājs atšķiras no citiem veikalos nopērkamajiem?” Svetlana Šibalova
Lai uzlabotu komposta kvalitāti un tas ātrāk sadalītos, bieži vien pievieno ieraugu, piemēram, kaudzē ieber kādu lāpstu no iepriekšējā, satrūdējušā, gatavā komposta, ielej vircu, pieliek nedaudz laba organiskā mēslojuma vai speciālos līdzekļus – tā dēvētos eliksīrus vai ātros kompostētājus. Ņemot vērā ieteicamo devu, tos vienmērīgi iejauc starp lapu, salmu, zāģskaidu vai tamlīdzīga materiāla kārtām, kas satur maz slāpekļa, bet uztver gaistošās gāzveida vielas. Kompostētājos esošās sastāvdaļas paātrina trūdēšanas procesu.
– Firmas “Bioefekts” ražotais biokompostētājs satur plašu klāstu vietējo zinātniski izpētīto mikroorganismu kopu, kas, pareizi lietojot, darbojas lieliski. No citām zemēm ievesto kompostēšanas preparātu pagatavošanā izmantotas vairākas mums nepazīstamas, Latvijas apstākļiem svešas baktērijas, tāpēc no šo līdzekļu lietošanas labāk atturēties, – uzskata uzņēmuma vadītāja Anita Lielpētere.
Ja nodrošina sekmīgu mikroorganismu darbību, kompostu var pagatavot pat mēneša laikā. Lai tas izdotos, jāievēro vairāki priekšnosacījumi.
Komposta sastāvdaļām vienmēr jābūt mitrām un pēc iespējas sīkāk sasmalcinātām. Masai jābūt tik mitrai kā nospiestam sūklim – rokas saslapina, bet nedrīkst pilēt!
Jānodrošina gaisa piekļuve, kas vajadzīga aerobajām trūdēšanas baktērijām. Komposts jākrauj irdenā kaudzē, jo sablīvētā trūks skābekļa. Vairākas reizes jāpārjauc. Sāk no viena komposta kaudzes gala un pārcilā tā, lai augšējā kārta nonāktu apakšā. Tā pārrok visu kaudzi.
Jāpanāk, lai kaudzē būtu pietiekams siltums, jo vēsumā nedarbojas derīgās sīkbūtnes. Kaudzi krauj līdz 2 m platu, līdz 1,5 m augstu (garums – pēc vajadzības). Mazākā kompostēšanas materiāls pietiekami nesasilst, tāpēc slikti sadalās. Savukārt lielākā ir par maz skābekļa, tāpēc iekšējie slāņi paliek nesadalījušies, ārējās kārtas sadalās ātrāk.
Gatavs komposts ir irdens un smaržo pēc svaigas augsnes, tam nav amonjaka smakas. Negatavā kompostā nav slieku, turpretī gatavā tās lien iekšā no visām pusēm un vairojas.
Gan sausais, gan šķidrais kompostētājs iedarbojas vienādi – tie sadala sadzīves atkritumus, pārvēršot tos augiem izmantojamā formā, tāpat sadala sausās tualetes saturu un novērš smaku. Šķidro kompostētāju ieteicams lietot vasarā, kad kompostējamais materiāls ir silts un šķidrā preparāta baktērijas un sēnes var ātri uzsākt savus fermentācijas procesus.
Šķidrais kompostētājs (1 litrs uz 3 m3) ir jāatšķaida tā, lai pēc preparāta iestrādes komposta kaudze paliktu mitra.
Sausais kompostētājs (deva – 1 kg uz 1 m3) aktīvi noārda organiskās vielas aerobos un anaerobos apstākļos, dažādos temperatūras režīmos, ziemā kompostēšanas process norisinās lēnāk.
Ātri pagatavojama komposta attīstība beidzas jau otrajā attīstības pakāpē (šajā stadijā sēnes jau ir sadalījušas organiskās vielas tiktāl, ka sliekas tās var pārstrādāt tālāk). Bez speciāliem palīglīdzekļiem komposts top gatavs ne ātrāk kā pēc gada, tiklīdz sasniedzis trešo stadiju. Ja dārza kopējam pietiek pacietības, viņš iegūst ilgstoši darbojošos humusu, kas ne vien dod īslaicīgi darbojošās barības vielas dārza kultūrām, bet arī rada labvēlīgus apstākļus augsnes sīkbūtnēm un palielina augu rezistenci pret kaitēkļiem. Visdzīvākais ir viengadīgs vai divgadīgs komposts: pavisam ir ap 300 – 400 sugu slieku, gliemežu un citu posmkāju, kas var apdzīvot kompostkaudzi.
Ja ir saglabājies “Baltic Agro” izplatītais komposta eliksīrs sausajām tualetēm, to var izmantot arī komposta gatavošanai. Tas satur barības vielas, kas nepieciešamas mikroorganismu darbībai, un paātrina organisko vielu sadalīšanos. Latvijas veikalos šis līdzeklis vairs nav nopērkams, jo “Kemira” to pārstāja ražot pirms pāris gadiem.
