Pārbūve vai nojaukšana: Satraukums par koka ēkas likteni pie Berga bazāra 0
Kultūrvēsturiski nozīmīgu atzīto koka ēku pie Berga bazāra Elizabetes ielā, kur patlaban atrodas karšu veikals “Jāņa sēta”, plānots rekonstruēt, aģentūrai BNS apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.
Ieceres projekts paredz nevis ēkas demontāžu, bet gan pārbūvi un funkcijas maiņu.
Projekta dokumentācijā cita starpā norādīts, ka plānots saglabāt vēsturisko ēkas apjomu, kores augstumu un fasādes apdari. Turklāt projekts izstrādāts, ievērojot ēkas arhitektoniski vēsturisko identitāti esošajā pilsētvides kontekstā, paredzot esošo arhitektonisko detaļu un apdares saglabāšanu. Fasādē paredzēta logailu paplašināšana vēsturiskajā izmērā un atgriešanās pie 19.gadsimtā raksturīgā logailu dalījuma, kā arī plānota pagalma ieeju pārbūve, mainot kāpņu risinājumus. Projektā paredzēti arī citi risinājumi.
Pamatojoties uz saņemto iesniegumu, būvvalde 21.aprīlī sagatavojusi būvatļauju ar projektēšanas nosacījumiem tehniskā projekta izstrādei. Tehniskais projekts šobrīd būvvaldē nav iesniegts.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) savā “Facebook” lapā raksta, ka, tā kā ēkas oriģinālā fasāžu apdare, pārsegumi, ailu aizpildījumi un jumta konstrukcijas nav saglabājušās, inspekcija ir konceptuāli atbalstījusi ēkas rekonstrukciju ar ēkas konstrukciju saudzīgu un pakāpenisku demontāžu. Tas tiks darīts nolūkā konstatēt oriģinālās saglabājamās un objektā atjaunojamās daļas. Patlaban ēkas oriģinālais apjoms un saglabātības stāvoklis bez konstrukciju atsegšanas pilnībā nav precīzi nosakāms, norāda VKPAI.
Novēršot bažas par ēkas iespējamu nojaukšanu, VKPAI uzsver, ka ēkas nojaukšana nav saskaņota.
VKPAI raksta, ka autoruzraudzības kārtībā izstrādājami demontāžas risinājumi. Pēc atpakaļ novietojamā oriģinālā apjoma apzināšanas rekonstrukcijas precizētie risinājumi būs jāiesniedz inspekcijai izvērtēšanai.
Tikmēr karšu veikals “Jāņa sēta”, kas patlaban atrodas minētajā ēkā, no 2017.gada pārcelsies uz blakus māju, tā vēstīts veikala kontā sociālajā tīklā “Twitter”.
Minētā ēka ir atzīta par kultūrvēsturiski nozīmīgu, nosakot, ka tās vērtību veidojošie elementi ir būvapjoms un tā telpiskais risinājums pilsētvidē, jumta forma, siluets un seguma veids, fasāžu arhitektoniski mākslinieciskā kompozīcija un dekoratīvā apdare, kā arī saglabājušies būvgaldniecības izstrādājumi. Turklāt ēka vērtējama kā sava laika atjaunošanas metožu piemērs, jo tā ir viena no pirmajām atjaunotajām koka ēkām 20.gadsimta 90.gadu sākumā.
