Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. jūlijs, 2016
Drukāt

Pārsūdzēs par labu Karginam pietiesātos 15 miljonus (1)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

A/s “Reverta” joprojām nav saņēmusi pilnu Augstākās tiesas spriedumu, ar kuru tika apmierināta Valērija Kargina dēla Rema prasība par termiņa noguldījuma piedziņu 15 miljonu eiro apmērā.

Kā zināms, 13. jūnijā Augstākā tiesa piesprieda “Revertai” samaksāt Kargina dēlam gan 15 miljonus, gan valsts nodevu 10 687 eiro un izdevumus par advokāta palīdzību 18 150 eiro.

Uzņēmumā “Reverta” neslēpj, ka pārsūdzēs šo spriedumu, tiklīdz saņems pilnu tā tekstu. Un reizē pauž izbrīnu gan par pašu spriedumu, gan par to, kāpēc tiek kavēts šis termiņš, kas sprieduma pasludināšanas dienā bija noteikts 27. jūnijs.

“Jā, pilns tiesas spriedums patiešām vēl nav gatavs šīs lietas sarežģītības dēļ,” atzīst Augstākās tiesas komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Bet, kā viņa mierina, termiņš pārsūdzēšanai, ja “Reverta” to izmantotu, neesot nokavēts. Ja spriedums sagatavots pēc noteiktā datuma, tad sprieduma pārsūdzēšanas termiņš tiek skaitīts no dienas, ar kuru tas datēts. Likums nenosaka, cik ilgi šis termiņš var tikt pagarināts.

 

Dīvains spriedums

A/s “Reverta” komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa teic, ka šāds tiesas spriedums nācis pilnīgi negaidīti un bijis pārsteidzošs. Līdz 13. jūnijam, kad to pasludināja, uzņēmumā par to pat neesot pārlieku uztraukušies, jo domājuši, ka tiesa noraidīs šo Kargina prasību. Tā domāt licis pagājušā gada 23. decembrī Augstākās tiesas spriedums otra bijušā “Parex bankas” akcionāra Krasovicka bijušās sievas Ņ. Kondratjevas lietā. 2008. gada 17. septembrī arī viņa bija noguldījusi naudu “Parex bankā”, vēlāk prasot “Revertai” 5 265 040 eiro un vēl samaksāt valsts nodevu 5819,76 eiro apmērā. Bet tiesa šo prasību noraidīja.

Interesanti, ka noguldījuma līgums starp Kondratjevu un “Parex” tika noslēgts 2008. gada 17. septembrī – neilgi pirms bankas sabrukuma. Bet depozīta līgums ar Valērija Kargina dzīvesbiedri Tatjanu Karginu tika noslēgts 2008. gada 12. maijā, bet jau pēc mēneša noguldījums ticis uzdāvināts Remam Karginam.

Pats interesantākais, ka no trim Augstākās tiesas tiesnešiem divi – A. Dundurs un M. Katlapa – skatīja gan Kondratjevas, gan Kargina prasību, kuras saturs būtībā ne ar ko neatšķīrās. Atšķīrās vien prasītās summas.

23. decembrī tiesas sēdi vadīja tiesnesis A. Dundurs, piedaloties tiesnesei M. Katlapai. Savukārt 13. jūnija tiesas sēdi vadīja M. Katlapa, piedaloties A. Dunduram.

“Revertas” pārstāve Marita Ozoliņa teic, ka pašlaik uzņēmuma rīcībā esot vien saīsinātais spriedums. Pilns tiesas spriedums tiekot solīts tikai jūlija beigās. Tāpēc pašlaik neesot īsti skaidrs, kādi bijuši tie apsvērumi, kas pamudinājuši vienus un tos pašus tiesnešus par būtībā vienu un to pašu prasību taisīt atšķirīgus spriedumus.

“Ja šāds spriedums tomēr paliktu spēkā, tad tas skars valsts un līdz ar to arī nodokļu maksātāju intereses,” saka “Revertas” advokāts Agris Bitāns. Pēc viņa teiktā, iznākumā šos vairāk nekā 15 miljonus eiro Karginam no savām kabatām būs spiesti samaksāt… Latvijas nodokļu maksātāji.

 

Noguldītājiem samaksāja miljonus

Kā atklāj “Reverta”, “Parex bankas” bijušie akcionāri un viņu piederīgie turpinājuši saņemt prāvas summas vēl ilgi pēc bankas sabrukuma.

Par šīm subordinētajām saistībām kopš 2010. gada 1. augusta “Reverta” atbilstoši tolaik spēkā esošajiem likumiem procentos samaksājusi viņiem 17,2 miljonus eiro. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji – nodokļu maksātāji – cītīgi turpinājuši maksāt abiem bijušajiem baņķieriem procentus miljonu vērtībā.

Procentus pārtrauca maksāt tikai 2014. gada 1. jūlijā, kad stājās spēkā grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kuri paredzēja “Revertas” pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc tam, kad būs pilnīgi atgūts “Parex bankā” valsts ieguldītais finanšu atbalsts.

Uz jautājumu, vai šie Kargina prasītie 15 miljoni un Kondratjevas 5 miljoni bijuši vienīgie prasījumi aizvadītajos gados, “Revertas” pārstāve atbild apstiprinoši. Un piebilst, ka minētie likuma grozījumi ļaušot valstij pirmajai atgūt savulaik “Parex bankā” veikto ieguldījumu un “Revertai” turpmāk ik gadus ietaupīt 4,4 miljonus eiro.

Šos likuma grozījumus Satversmes tiesā apstrīdēja otrs Kargina dēls Maksims un otrs bijušais “Parex bankas” īpašnieks Viktors Krasovickis.

Pagājušajā gadā Satver­smes tiesa nolēma, ka norma par procentu maksājumu apturēšanu no komercsabiedrības, kas nonākusi finanšu grūtībās un kas saņem valsts atbalstu, atbilst Satversmei.

 

Tiesāšanās tik drīz nebeigsies

Visticamāk, tiesāšanās starp “Revertu” un Karginu ģimeni tik drīz vēl nebeigsies. Šajās dienās Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta nolēmusi atjaunot tiesvedību “Revertas” prasībā pret Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki lietā par vairāku miljonu eiro piedziņu. Šo lietu tiesā skatīs 8. jūlijā.

2014. gada sākumā šīs lietas ietvaros Rīgas apgabaltiesa apmierināja “Revertas” prasību, no abiem bijušajiem bankas akcionāriem piedzenot vairākus miljonus eiro par bankai neatmaksātajiem kredītiem. No V. Kargina toreiz tika piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā 2 miljonu eiro un kavējuma procenti vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Savukārt no V. Krasovicka par labu “Revertai” tika piedzīta pamata parāda summa ap 600 000 eiro apmērā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Valstij nav naudas? Redz, kur aizplūst MŪSU miljoni.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+