Paspēt līdzi laikam 0
Patlaban Rīgā Mencendorfa namā skatāma Vidrižu kalējdarbnīcas ”Kalnakalēji” saimnieka, Tautas daiļamata meistara Kaspara Auzas metālkalumu izstāde, kurā apskatāmi saimniecībai noderīgi priekšmeti: svečturi, grili, lukturi, pakavi, vissmalkākās eņģes, pūra lādes apkalumi, grezns ar metālmežģīnēm rotāts krēsls, ažūrs spieķis…
Izstāde ir veltījums kalēja dzimtai. Kaspara talanta pieredzi ir veidojusi māte keramiķe Māra un tēvs Jānis, kurš atbalstīja jaunieša izvēli mācīties metālapstrādi. Taču pirmsākums kalēja amata izvēlē meklējams vecvectēvā – Miķelī Tauriņā, kurš Valmierā bija uzcēlis darbnīcu kalšanai un čuguna liešanai, ražoja dampjus un traktorus.
”Esmu veidojis vairākus spieķus ar ritentiņu, šā priekšmeta simboliskā jēga – paspēt līdzi laikam. Tā ir brīnišķīga dāvana zīmīgās jubilejās tiem, kas prot novērtēt laika ritējumu. Šogad ar saviem metālkalumiem piedalījos Doma laukuma Zāļu tirgū. Man bija svarīgi izjust pirmsjāņu noskaņu – ozolvainagu, kalmju, pīrādziņu smaržu… Šaubījos, kas nu pirks tos manus dzelžus, taču gāja ļoti labi. Vairāki iegādājās tieši ceļojuma spieķus (devīze ”Ar dziesmu pa dzīvi”), pie kuriem piemontēta maza ”Rīgas melnā balzama” pudelīte. Jo vairāk ceļo, jo vairāk krītas balzama līmenis, jo mazāk spēka, jo vairāk nepieciešams spieķis,” pasmaidot noteic Kaspars.
”Latvijas Avīzi” viņš abonē divus gadus. ”Kādreiz abonēju laikrakstu ”Diena”, taču pēc tā reorganizācijas, kad nomainījās žurnālisti, mani ieinteresēja ”Latvijas Avīze”. Tā kā man patīk klasiskās vērtības, laikrakstā baudījumu man sagādā raksti par tautas vēsturi, nacionālajām idejām un, protams, politiskās diskusijas, kā arī publikācijas par krietnajiem lauku ļaudīm, kas, spītēdami dažādām problēmām, spēj tās pārvarēt,” teic Kaspars.
Folklora, vēsture, nacionālā stāja, pašlepnums – tās ir kopjamas vērtības, par kurām vajadzētu biežāk stāstīt ne vien ģimenē, bet arī skolā.
”Tieši ”Latvijas Avīze” visbiežāk diskutē par šīm vērtībām, akcentē tautas spēku – veselīgu, kārtīgu ģimeni. Manuprāt, skolai būtu vairāk jāatgādina par Latvijas vēsturi, jo ne visas ģimenes izprot, kā un ko stāstīt saviem bērniem. Arī neierakstot savu tautību pasē, mēs nonicinām savu piederību Latvijai, kļūstam par niecību plašajā vienveidīgajā ļaužu masā.”
Kaspars Auza šogad atzīmēja piekto gadu, kopš precējies ar ārsti Ditu Baumani, arī viņai ir talants mākslā – glezno, dzejo. Viņu ģimenē aug meitiņa Emīlija, kurai padodas dziesmas, dzeja, mācās spēlēt klavieres… Jautāts par dzīves moto, Kaspars noteic: ”Dzīve jādzīvo nopietni, taču – ar gaišu noskaņojumu un ticību labajam.”
