Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
28. aprīlis, 2015
Drukāt

Patiesuma bruņinieka atgriešanās

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Ģederts Eliass. "Veļas diena Zīlēnos". 20. gs. 30. gadi.

Liepājas muzejā līdz 3. maijam apskatāma Ģederta Eliasa gleznu izstāde “Neaptveramais”.

Ģederts Eliass (1887 – 1975) ir mākslinieks, par kuru interese, laikam ritot, aug. Viņš dzimis 1887. gada 23. septembrī Jelgavas apriņķa Platones pagasta “Zīlēnos” četru bērnu ģimenē. Bagāts un daudzveidīgs daiļradē, apveltīts ar spēcīgu, savrupu talantu un lielām darba spējām, viņš bija mākslinieks, kuru pazina un cienīja, no kura pat bijās, bet kura personība aizvien palikusi noslēpumā tīta. To noteica ne tikai sarežģītais laikmets, bet arī Ģedertam Eliasam piemītošais atturīgums un savrupība.

Eliasa vecāki bija darījuši visu, lai dēlam nodrošinātu labu izglītību. Pēc pagastskolas beigšanas viņš mācījās Jelgavā “Academia Petrina” ģimnāzijā (1896 – 1897), bet 1898. gadā pārgāja uz Jelgavas reālskolu. Zīmēšanas skolotājs Kārlis Vīsners ievēroja zēna interesi par mākslu un mudināja viņu mācīties gleznošanu pie sava bijušā audzēkņa jaunā, talantīgā gleznotāja Jāņa Valtera, kas pēc studijām Pēterburgas Mākslas akadēmijā 1898. gadā Jelgavā bija atvēris savu studiju. 1902. gadā to sāka apmeklēt arī Eliass. Pēc dažiem gadiem (1904) viņš turpināja mācības Vilhelma Purvīša privātstudijā Rīgā, bet no 1908. līdz 1913. gadam studēja Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā. Viņa pedagogi glezniecībā bija 
J. Delvils (1867 – 1951) un 
H. Rišīrs (1866 – 1942).

Ģederts Eliass regulāri apmeklēja ne vien Briseles muzejus, bet pēdējos studiju gados bieži brauca arī uz Parīzi, kur tolaik studēja māsa Maija. Pirmo reizi viņš ieradās Parīzē 1910. gadā. Brisele bija iemantojusi tēlniecības un rožu pilsētas slavu, bet Parīzē māksla bija uz katra soļa. Tur bija arī Luvra, kur ik reizi varēja apskatīt meistarus, kuri saistīja jaunā mākslinieka interesi, jo īpaši Rubenss, Rembrants, F. Halss u. c.

Vairāk nekā 1000 eļļas gleznu, simtiem akvareļu un pasteļu, tūkstošos skaitāmi zīmējumi, raksti par dažādiem mākslas jautājumiem – tāds ir Ģ. Eliasa atstātais radošais mantojums, ar kuru viņš ierakstījis spilgtas lappuses latviešu māk­slas vēsturē. Vēl viena svarīga Ģ. Eliasa darbības joma bija raksti periodikā par dažādiem mākslas jautājumiem 20. gadu sākumā un jo īpaši viņa darbs, vadot Vispārējās mākslas nodaļu Latviešu konversācijas vārdnīcā no 1927. līdz 1940. gadam. Visos sējumos, izņemot 11., publicēti Ģ. Eliasa raksti par visdažādākajiem jautājumiem – par kristīgo, primitīvo un afrikāņu mākslu, baroku un klasicismu. Protams, viņa uzmanības lokā bija arī angļu, franču, dāņu, beļģu un itāļu māksla.

Ar viltotu pasi kabatā (būdams Ludvigs Teodors Lilau) uz Eiropu aizbrauca jauns revolucionārs, bet pēc septiņiem gadiem atgriezās akadēmiski izglītots gleznotājs, kuru erudīcijas dēļ kolēģi sauca par sava laika izglītotāko latviešu mākslinieku.

Ģedertu Eliasu uzskata par lauku žanra iedibinātāju latviešu glezniecībā. Ainas no dzimto “Zīlēnu” ikdienas ir diženākais, patiesākais tā laika latviešu lauku sētas un ļaužu tēlojums nacionālajā glezniecībā, jo viņa gleznās šī tēma pirmo reizi ieguva tik cildenu, filozofiski vispārinātu un episki izvērstu raksturu. Viņa aktīvais laiks mākslā bija 20. gs. 20. līdz 40. gadi. 50. gadu otrajā pusē Ģ. Eliass daudz gleznoja pasteļus. Lielākoties tie bija ikdienas Jūrmalas braucienu laikā vilcienā nolūkotu interesantu cilvēku portreti. Šie darbi nebija paredzēti izstādēm, tos mākslinieks tikpat kā nevienam nerādīja. Ģ. Eliass turpināja gleznot arī 60. gados, kad tapa vairāki labi darbi, ar kuriem viņš piedalījās arī izstādēs. “Māksla Ģ. Eliasam bija kā mūzika Bēthovenam, visos laikos viņa Diženā, Vienīgā un Iemīļotā līgava, kurai viņš veltīja visu savu garo mūžu…” – tā par mākslinieku teikusi viņa dzīvesbiedre, lietuviešu mākslas zinātniece H. Kairukštīte-Jaciniene.

Ģederts Eliass ir vienīgais latviešu mākslinieks, kura darbs atrodas Orsē muzejā Francijā, kas mantoja Luvras muzeja 19. gs. beigu/20. gs. sākuma mākslas kolekcijas, kam tika iepirkts arī Eliasa darbs;

2005. gadā Berlīnē tika atklāta pirmā Eliasa personālizstāde ārzemēs;

2012. gadā, atzīmējot mākslinieka 125 gadu jubileju, tika atklātas vairākas Eliasa personālizstādes.

Avots: monogrāfija “Ģederts Eliass”, 
”Neputns”, 2012. Sastādītāja Maija Slava.

MARIJA KAUPERE, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece darbā ar sabiedrību

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+