Viedokļi
Komentāri

Karš nešķiro zinīšos un nezinīšos jeb patriotu jaunā paaudze 16

Foto – Zane Bitere/LETA

Sākot ar nākamo mācību gadu, 14 Latvijas skolās tiks ieviesta valsts aizsardzības mācība, kuru apgūs 10. un 11. klases skolēni. Pagaidām šī mācība nebūs obligāta, taču ar 2024. gadu aizsardzības iemaņas būs jāapgūst katram skolēnam – gan zēniem, gan meitenēm. Par mērķiem un vēlamo rezultātu, skolās ieviešot aizsardzības mācību, “Mājas Viesim” stāsta Jaunsardzes un informācijas centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs.

Karš nešķiro zinīšos un nezinīšos

Latvijas iedzīvotāju patriotisma līmenis ir augsts, taču cilvēkiem lielākoties mūsu valsts patīk tikai tāpēc, ka te ir skaista daba, lieliski sportisti, kuri gūst lielus panākumus, un daudzveidīga kultūras dzīve. Cilvēki nav apmierināti ar politiskajiem procesiem, daudzi šo iemeslu dēļ jūtas savā ziņā atdalīti no valsts, viņi neiesaistās valstiski svarīgās norisēs. Aizsardzības mācības galvenais mērķis ir veidot jauniešus par pilsoniski atbildīgiem, aktīviem un patriotiskiem cilvēkiem. Vēl viens būtisks iemesls, lai šādas mācības ieviestu skolās, – svarīgu praktisku iemaņu apguve. Ukrainas krīze lika mums saprast, ka draudu līmenis ir cēlies. Kad runāju ar jaunsargu tēviem, daudzi no viņiem atzīst, ka neiesaistās Zemessardzē vien tādēļ, jo negrib iet karā, un piedalīšanās Zemessardzē nozīmētu to, ka vajadzības gadījumā viņi tiktu iesaukti dienestā. Šeit ir liela zināšanu plaisa – daudzi nezina, ka kara gadījumā jebkurš 18 gadus vecs vīrietis tiks iesaukts dienestā, arī tad, ja viņam nebūs nekādu zināšanu par to, kas ir jādara. Un tad rodas jautājums – kurš vēlies būt tu? Tas, kurš neko nesaprot un nezina, vai tas, kurš apguvis aizsardzības mācību un ir gatavs jebkurai situācijai?

Polija ir mums soli priekšā – šajā valstī jau šogad tika ieviesta aizsardzības mācība, kuru apgūst 65 vidējās izglītības iestādēs. Savukārt mūsu kaimiņvalsts Lietuva patlaban aktīvi darbojas, lai arī tiktu ieviests šāds mācību priekšmets.

Vairāk prakses, mazāk teorijas

Saistītie raksti

Mēs pašlaik darām visu, lai uz papīra “uzliktais” pilotprojekts būtu tikpat iespaidīgs un veiksmīgs arī dzīvē. Tajā startēs 14 Latvijas vidusskolas. Lai skolās varētu norisināties aizsardzības mācība, mācību process būs jāpakārto aizsardzības mācībai, tas ir, reizi mēnesī viena diena pilnībā jāvelta šai disciplīnai. Kāpēc tā? Piemēram, lai no Rīgas 49. vidusskolas varētu nokļūt Šmerlī, kas ir tuvākā vieta, kur varam vadīt nodarbības, ir nepieciešamas 45 minūtes. Šis pasākums aizņems daudz laika, tāpēc ar parasto mācību stundu nepietiks. Pagaidām aizsardzības mācība nebūs obligāta – bērni varēs izvēlēties. Lai nodarbības notiktu, grupā jābūt vismaz 10 bērniem. Maksimālais skaits grupā varētu būt 15 skolēni, taču, ja būs vairāk interesentu, dalīsim vairākās grupiņās. Programma būs vienāda gan zēniem, gan meitenēm. Meitenēm nav problēmu izpildīt to pašu, ko dara zēni. Nesen nometnē no 168 dalībniekiem vismaz 65 bija meitenes, kuras izdarīja visu bez jebkādām problēmām. Būs gan ieroču apmācība, gan orientēšanās, gan valstiskā audzināšana, kā arī citi mācību bloki. Nemācēšu pateikt, ko darīt gadījumā, ja kāds skolēns nevēlēsies apgūt aizsardzības mācību, jo ir pacifists un atsakās ņemt rokās ieroci – tas būs jānosaka Izglītības un zinātnes ministrijai. Tādas situācijas var būt jebkurā priekšmetā, piemēram, arī ķīmijā, kad kādam skolēnam ir alerģija no kāda šķīduma.

Atsaucība no izglītības iestādēm ir liela – šobrīd no apmēram 400 vidējās izglītības iestādēm Latvijā 100 interesējas par iespēju papildināt mācību saturu ar aizsardzības mācību, un esmu diezgan pārliecināts: redzot, ka praktisko uzdevumu ir divreiz vairāk nekā teorētisko apmācību, arvien vairāk skolu vēlēsies iekļaut aizsardzības mācību savā saturā. Atceroties savus vidusskolas laikus, varu teikt, ka es daudz labprātāk būtu apguvis aizsardzības mācību, kas ir tiešām noderīga, nevis dažu labu sausu teoriju. Manuprāt, ir ļoti vērtīgi, ka skolēni var izkustēties, pabūt svaigā gaisā, iemācīties ko jaunu un praktisku. Tas nebūs salīdzināms ar padomju laikiem, kad uz ekrāna rādīja, kā darbojas ložmetējs. Mūsu mērķis nav rekrutēt skolēnus. Galvenais uzdevums ir veicināt viņu pilsonisko apziņu, un iegūtās prasmes būs tikai bonuss. Mēs ļoti ceram, ka skolēni, kuri apgūs aizsardzības mācību, kļūs gan par skolotājiem, gan slimnīcu vadītājiem, kā arī darbosies citās spēcīgās profesijās. Un, protams, priecāsimies, ja viņi kļūs par karavīriem.

LA.lv