Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Pavļuts: Mammas neaudzina uzņēmējus

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Alūksnē vēl joprojām bija 60 centimetrus bieza sniega kārta, bet 200 kilometrus uz dienvidiem stārķu bari jau bradāja pa peļķēm. Vai tik Alūksnes un Apes iedzīvotājiem aizkavējies pavasaris nerada sajūtu, ka arī ekonomikā tas nenāk un nenāk, atstājot Ziemeļlatviju sasaluma zonā, jautāju piektdien diskusijā par pierobežas attīstību un pārrobežu sadarbību.


Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts atsaucās salīdzinājumam. Jā, pavasara vēji jau pūšot – vidējais IKP pieaugums saka, ka kopumā mums ekonomika iet uz augšu, un arī algas esot nedaudz lielākas, bet tas nenozīmē, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju to jau sajutuši.

 

Latvji, brauciet…

“Līdz šim uzņēmēji orientējās uz pašmāju tirgu, bet tagad arvien vairāk strādā eksportam,” vērtēja Pavļuts. “Šis laiks sasaucas ar to, kad Krišjānis Valdemārs aicināja: latvji, brauciet jūriņā! – un kad Latvija kā valsts varēja sevi apliecināt un attīstīties, tikai nonākot pasaules izcilības līmenī. Šodien šis aicinājums nav jāuztver kā mudinājums tikai aizbraukt. Naudu varam nopelnīt, ja preces tirgosim ārvalstīs. Valsts uzdevums ir palīdzēt to izdarīt,” sacīja ministrs.

“Palīdzēt var divos veidos: pirmais, atvieglojot jaunu uzņēmumu dibināšanu un darba vietu izveidošanu, piebūvējot ceļu līdz uzņēmuma vārtiem, pievelkot ūdensvadu, elektrolīnijas. Otrs, palīdzot uzņēmumiem ielauzties ārvalstu tirgos – ar padomu, finansēm, izstādēm, izveidojot tirdzniecības misijas,” viņš skaidroja.

“Latvijā uzņēmējiem nav laba slava. Bet cik daudz no vecākiem izaudzinājuši vai nolēmuši izaudzināt savus bērnus par uzņēmējiem?” ekonomikas ministrs aicināja zālē sēdošos pacelt roku. Neviens neatsaucās. “Žēl, ka tas nav latviešiem raksturīgi,” Pavļuts secināja.

 

Rīcības virziens nr. 392

Diskusijas sākumā piesaucu skaitli 392, kas nevienam neko neizteica. Tas ir diskusijas temats, pārvērsts Nacionālā attīstības plāna numeroloģijā. 392. punkts kā rīcības virzienu nosaka “Pārrobežu un pierobežas sadarbību ar mērķi paaugstināt ekonomisko aktivitāti”.

Aivars Fomins, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs, pārmeta, ka trūkstot perspektīva redzējuma un sistemātisku pasākumu. Kā piemēru viņš nosauca kampaņveidīgu Latgales atbalstīšanu, kas nenoliedzami esot vajadzīga, taču arī Krievijas pierobežā Alūksnes novadā esot tādas pašas problēmas. Arī te esot tikpat neizbraucami ceļi kā Vecpiebalgā. Ja parēķina ES naudas ieguldījumu uz vienu iedzīvotāju, tad arī tas liecina par sistēmiskas pieejas trūkumu.

Ekonomikas ministrs piekrita, ka naudas piešķiršana notikusi vairāk “pēc deguniem”, taču vēsturiski nelīdzsvaroto līdzekļu sadalījumu viņš norakstīja uz teritoriālo sadrumstalotību.

Viņš nosauca trīs nosacījumus sistemātiskai un līdzsvarotākai pieejai – pirmkārt, ministriju sadarbība, otrkārt, lielākas un stiprākas pašvaldības, treškārt, skaidrāki kritēriji un vienādi spēles noteikumi.

Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju apliecināja, ka pašvaldība uzņēmējus un arī Apes arodvidusskolu ir nodrošinājusi ar nepieciešamo infrastruktūru: “Kad uz vienas lapas uzrakstīju, ko novadā esam veikuši, man iznāca saraksts ar vairāk nekā 30 dažādiem pasākumiem uzņēmējdarbības veicināšanai.” Arī pārrobežu sadarbība dodot darbu, piemēram, kokapstrādes darbnīcas saņēmušas pasūtījumu no Igaunijas izgatavot galdiem kājas.

Harju apšaubīja, vai pieņemtais NAP un citi plāni sekmēs attālo teritoriju attīstību. “Kāda plānošana, ja vēl tagad pēc vilciena atiešanas no Madonas uz Rīgu turp 10 – 15 minūtes vēlāk dodas vēl pāris autobusu?” viņa retoriski vaicāja.

 

Pārrobežu sadarbība

“Rīga – 200 km, bet Pleskava ir 100 km attālumā, taču robežu šķērsošana ir sarežģīta, un tas neveicina uzņēmējdarbību un sadarbību ar Krieviju,” piezīmēja Fomins.

Ekonomikas ministrs informēja, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā būšot jauna divpusēja pārrobežu sadarbības programma – starp Latviju un Krieviju. Tā paredzēs projektus gan pašvaldības, gan uzņēmējdarbības attīstīšanai, gan nevalstisko organizāciju sadarbībai.

“Pirms nedēļas Maskavā runāju ar reģionālās attīstības ministra vietnieku. Sapratu, ka tad, kad norobežojas no klaigāšanas augsti politiskā līmenī, tad īstā sadarbība ir laba, jo balstās uz pragmatisku ieinteresētību, jo viņi vēlas pirkt Latvijas preces, vēlas pārvadāt kravas, vēlas uzlabot robežas caurlaidību, veidot “zaļos koridorus” (paātrinātu muitošanu. – Red.), vēlas uzlabot sadarbību,” vēstīja ministrs.

Santa Harjo-Ozoliņa, biedrības “Alūksnes lauku partnerība” koordinatore, apliecināja, ka nevalstiskās organizācijas tai pusē vides sakārtošanā, sociālo jautājumu risināšanā, pievienotās vērtības radīšanā lauksaimniecības produktiem ir ļoti aktīvas. “Šis bija tāds izmēģinājumu periods, kad taustījāmies, kādas ir vietējo iedzīvotāju intereses. Vairāk attīstījām mazos sadzīves pakalpojumus vietējā teritorijā, piemēram, tika sakārtotas telpas frizētavai Liepnas pagastā. Domāju, ka nākamais periods jau būs mērķtiecīgāks un veicinās uzņēmējdarbību,” teica Harjo-Ozoliņa.

“Pēdējos divu gados īstenojam projektus arī pārrobežu sadarbībā, taču igauņi ir soli priekšā – kamēr mēs vēl domājam par pamatvajadzību apmierināšanu, igauņi jau sakārtojuši atbalstu uzņēmējdarbībai. Tāpēc mums ir grūti atrast abas puses vienādi interesējošus saskares punktus,” viņa secina.

 

Uzņēmēji 
prasa atbalstu

Armands Musts, Alūksnes tautsaimnieku biedrības “ALTA” vadītājs: “Valdība atbalstījusi ceļa posma Alūksne–Zaiceva rekonstrukciju par 4,16 miljoniem latu, taču tas nav ekonomiski aktīvākais ceļš novadā. Mums daudz svarīgāka būtu ceļa Alūksne–Liepna atjaunošana, kas mūsu uzņēmējiem dotu izeju uz Krieviju.” Uz šo jautājumu ekonomikas ministrs gan neatbildēja, taču solīja painteresēties.

Uz jautājumu par nodokļu atlaidēm pierobežas reģioniem Daniels Pavļuts nocirta stingri:

“Ne pēc Eiropas, ne Latvijas likumdošanas nav paredzētas nodokļu likmes pēc teritoriālā principa. Diferencētu nodokļu nebūs, jo tas nav īstais veids, kā veicināt uzņēmējdarbību. Nekustamā īpašuma nodoklis šai ziņā paliks vienīgais nodokļu instruments pašvaldību rokās. Daudz jēdzīgāk veidot dažādas programmas, lai risinātu specifiskus reģionu vai uzņēmēju jautājumus.”

“Kāda būs ekonomikas ministra pirmā rīcība attālo teritoriju ekonomiskās darbības uzlabošanā?” Apes uzņēmēju jautājumu ministram nodeva pašvaldības vadītāja. “Jaunās industriālās politikas veidošanā esam sākuši jaunu, kvalitatīvu sarunu ar nozarēm. Mums trūkst kvalitatīvas, dzīvas sarunas ar pašvaldībām par attīstības iespējām un resursiem,” atzina Daniels Pavļuts. Tā arī ministrs nepateica, kas tiks darīts NAP iezīmētajā rīcības virzienā (nr. 392) “Pārrobežu un pierobežas sadarbība”, diskusijai beidzoties, secinājām kopīgi ar Astrīdu Harju.

 

Novadu 12.Grāmatu svētkus Alūksnē atbalstīja

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Zemkopības ministrija, Jelgavas tipogrāfija, Latvijas Bērnu fonds, VAS “Latvijas dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, Nacionālie bruņotie spēki, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “Skapīc”, SIA “VESTA-LK”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Reformu partija, dr.Pāvils Vasariņš (Toronto), Mārtiņš Lasmanis (Zviedrija), Inese Vaidere, Jānis Lancers, Valsts kultūrkapitāla fonds, Alūksnes novada pašvaldība, “Europe Direct” informācijas centra Gulbenē Alūksnes filiāle. Sadarbības partneris: “Lattelecom”. Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas Avīze”, “Alūksnes Ziņas”, “Malienas Ziņas”, “Alūksnes Novada Vēstis”, “www.aluksne.lv”, “www.aluksniesiem.lv”, “www.malienaszinas.lv” , “www.albibl.lv”.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+