Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. augusts, 2015
Drukāt

Pasaulē pedofilus kastrē un uzrauga (1)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Ilustratīvs foto

Pedofilu reģistrs – pastāv trīs atšķirīgi dzimumnoziedznieku reģistra modeļi – publiski nepieejams reģistrs, publiski daļēji pieejams reģistrs un publiski pieejams reģistrs. Šāda datubāze ir pieejama tikai tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem un noteiktos gadījumos arī citām iestādēm, kam šo datu izmantošana nepieciešama savu tiešo darba uzdevumu izpildē, lai kontrolētu dzimumnoziedznieka radīto apdraudējumu sabiedrības drošībai. Šādos reģistros iekļautajiem bieži ir liegums strādāt mācību iestādēs, kā arī ieņemt noteiktus amatus, kuros viņi varētu nonākt saskarē ar bērniem. Šāds modelis ieviests Kanādā. Daļēji pieejamā reģistra modelis ieviests Britānijā. Tas ļauj jebkuram valsts iedzīvotājam, ja tas var pamatot šādas informācijas nepieciešamību, no policijas pieprasīt un saņemt informāciju par seksuālus noziegumus izdarījušu cilvēku. Reģistrs iedzīvotājiem pieejams kopš 2011. gada – pēc tam, kad rūdīts pedofils izvaroja un nogalināja astoņus gadus veco Sāru, kas dzīvoja viņam kaimiņos. Britānijā to dēvē par “Sāras likumu”, un tā ieviešanu panāca mazās meitenītes vecāki, kas neatlaidīgi vairākus gadus cīnījās par citu vecāku tiesībām zināt, vai viņa bērna drošība nav apdraudēta. Seksuālo noziedznieku publiskais reģistrs darbojas ASV. Interneta datubāzē seksuālo noziedznieku var atrast pēc pilsētas, apgabala, pēc vārda un uzvārda. Reģistra datubāzē informācija par cilvēkiem parasti paliek 10 gadus. Par sevišķi smagiem seksuāliem noziegumiem šī reģistrācija saglabājas, kamēr vien attiecīgā persona ir dzīva. Zviedrijā šāda datubāze ir kļuvusi pieejama kopš 2014. gada un tiek plaši kritizēta par personas tiesību uz datu aizsardzību neievērošanu. Savukārt 2012. gadā Maķedonija kļuva par pirmo Balkānu valsti, kas internetā publicēja notiesāto pedofilu reģistru, izliekot tīmeklī no cietuma atbrīvoto attēlus, vārdus un adreses.

Ķīmiskā kastrācija ir ārstniecība ar medikamentiem, kas iedarbojas uz varmākas galvas smadzenēm un nomāc hormonus, kas veicina testosterona izstrādi sēkliniekos. Prakse liecina, ka personas, kam šī hormonālo preparātu terapija tiek piemērota, ir psihiatrijas speciālistu uzraudzībā. Ārstēšana bieži pielietota kā priekšnosacījums priekšlaicīgai atbrīvošanai vai kā ārstēšanas sastāvdaļa, kas aizvieto brīvības atņemšanu. Tiek izmantota tādās Eiropas valstīs kā Dānija, Austrija, Vācija, Itālija, Francija, Britānija, Somija, Krievija un arī Igaunija. Šo metodi piemēro arī vairākos ASV štatos, Kanādā, Argentīnā un Izraēlā. Tomēr lielākoties tas notiek ar paša noziedznieka piekrišanu. Turpretim Polijā, kur ķīmiskā kastrācija par bērnu seksuālu izmantošanu tika ieviesta 2010. gadā, ar tiesas lēmumu bez noziedznieka piekrišanas kastrēt var ikvienu gadījumos, ja izvarota persona, kas jaunāka par 15 gadiem.

Ķirurģiska kastrācija ir ķirurģiska sēklinieku atdalīšana, lai samazinātu testosterona izstrādāšanos. Čehija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurā tiek veikta pedofilu ķirurģiska kastrēšana, par ko tā saņēmusi pārmetumus no cilvēktiesību organizācijām.

Nāvessods – atsevišķos Amerikas Savienoto Valstu štatos par vardarbīgu dzimumnoziegumu izdarīšanu var sodīt ar nāvessodu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Un Latvijā? Daudzi kantori sēž uz valsts nodokļu naudas, bet risinājuma nav. Ir tikai izbrīns – te pedofili, te zoofili, te… un soļo pa Rīgas ielām izplatot savu garīgo slimību citiem…

Draugiem Facebook Twitter Google+