Dabā
Zaļā dzīvošana

Pelēko strazdu dzīve. Ligzdas vīšana 0

Foto: Kate Šterna

Ierastie tarkšķi un svilpieni piepilda pavasarīgo gaisu, putnu silueti zib vēl kailajos koku zaros. Kas tie tādi šie dziedātāji, pamanīt izdodas ne vienmēr. Vēl retāk palaimējas atrast ligzdiņu, ko vēlāk varēs novērot.

Kādā brīnišķīgā pavasara vakarā, dodoties mājās cauri piejūras mežam, acs uztvēra spēju kustību koka zaros tieši virs šaura mikrorajona ceļa, pašā pilsētas nomalē. Klusā vietā, kur retu reizi brauc mašīnas, bet galvenokārt sastopamas māmiņas ar bērniem, suņu īpašnieki ar saviem mīluļiem un sportotāji. Pie koka stumbra, liela zara žāklī top pelēko strazdu ligzda.

Pelēkie strazdi ir stingri teritoriāli putni un vērīgi apsargā savu mazo dzīves placīti. Kamēr mātīte ik pa pāris minūtēm izlido no ligzdas, tēviņš skaļi un kareivīgi tarkšķēdams, apsargā savu partneri un topošo mājokli. Ik pa brīdim nolaižas uz zemes, bet tikai tādēļ, lai palēkātu krūti izriezis pa sūnām starp kokiem. Spalgie tarkšķi un svilpieni nenorimst un viņam atbild kaimiņi no visām pusēm. Tikmēr mājas strazds mierīgi tup koka galotnē un bauda rietošo sauli Tuvējā bērzā ir strazdu būris, kur šis putns un viņa saime mīt jau pāris gadu.

Vērojot putnu aktivitātes un tverot kadrus, tā vien šķiet, ka mātīte nodarbojas ar celtniecību un iekārto ligzdu, kamēr kungs tikai demonstrē sevi apkārt mītošajiem strazdiem. Visi pārējie tēviņi rīkojas tieši tā pat. Troksnis pirms saules rieta ir milzīgs. Visi strīdas, stāsta, kuram māja labāka un sieva čaklāka. Tas viss cilvēciskajam saprātam var šķist lieki un nesvarīgi, taču savas teritorijas pasargāšana no iebrucējiem nozīmē drošu ligzdas vietu un laiku izaudzēt pēcnācējus. Tādēļ mātīte būvē, bet tēviņš uztur kaujiniecisku noskaņojumu un rada fonu. Ik pa brīdim tas atlido apskatīties, kā draudzenei iet, uzsvilpj tai un atkal laižas saules apspīdētajā pļaviņā un lēkā vien.

Tikmēr pelēkā strazda mātīte vij ligzdu. Tā ikreiz atnes pilnu knābi zāles un sūnu, ieliek pusgatavajā ligzdā un savij zāles stiebriņus. Var redzēt, ka tā ar knābi pakārto ligzdas iekšieni, ik pa brīdim ietupjas, it kā pielaikodama nākamo perēkli. Vai būs gana ērts, vai oliņas un pēc tam putnēni būs drošībā, un ne pa vienu spraugu vējš neiepūtīs?

Kad ligzda būs gatava, sāksies perēšana. Olu inkubācijas laiks ir apmēram divas nedēļas un dējumā ir divas līdz astoņas gaišas oliņas ar sarkanbrūniem plankumiem. Pēc tam būs laiks mazuļu audzēšanai. Mazie pelēkie strazdi izaug ļoti ātri. Jau 14-16 dienu vecumā jaunie putni pamet vecāku ligzdu un dodas patstāvīgajā dzīvē. Taču tas viss vēl ir priekšā un, kā saka kinoļaudi – turpinājums sekos…

Galerijas nosaukums

Latvijā dzīvo vairāki strazdu dzimtas putni. Zināmākie, protams, ir mājas strazdi un melnie meža strazdi ar savu dzelteno knābi. Pelēkais strazds arī ir tipisks mūsu klimatiskās joslas iemītnieks, taču izskata dēļ putnu var sajaukt ar kādu zvirbuļveidīgo – tā apspalvojums ir pelēkos un brūnos toņos, ar raibumiem, gaišāku pavēderi un astes apakšu. Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi. Tomēr mātītes apspalvojums ir nedaudz brūnganāks, uz galvas pašā centrā mātītei ir šauras, melnas svītras. Putna ķermeņa garums ir 22—27 cm, spārnu izplētums 39—42 cm, svars 82—138g.

Pelēkie strazdi ligzdo Latvijā, Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, un Āzijas ziemeļdaļas mežos. Pelēkais strazds ir gājputns un galvenokārt ziemo Eiropas rietumos un dienvidos, Ziemeļāfrikā gar pašu Vidusjūras piekrasti, Tuvajos Austrumos un salīdzinoši nelielā teritorijā Vidusāzijas dienvidos, kā arī pie mums, Latvijā.

LA.lv