Ekonomika
Nauda

Pensiju plāni pildās, uzkrājumi mazi 16

Foto – Shutterstock

Atskatoties uz aizvadītajā gadā otrā un trešā līmeņa pensiju fondos iemaksātajām summām un peļņu, gads bijis veiksmīgs. Tā, iepazīstinot ar Latvijas Komercbanku asociācijā (LKA) sagatavoto Pensiju fondu apskatu, atzīst LKA Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komitejas līdzpriekšsēdētāja un “SEB dzīvības” apdrošināšanas valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska.

Pērn pensiju 2. līmenī pavisam iemaksāti 424 miljoni, peļņa sasniegusi 90 miljonus eiro. Bet 3. pensiju līmenī iemaksāti bija 77 miljoni eiro, peļņa – 11 miljoni eiro. Pensiju 2. un 3. līmeņa plānu ienesīgums vidēji pārsniedza 3%, kas esot gana labs rādītājs.

Pensiju fondu pārvaldību uzlabojuši vairāki pērn pieņemtie likuma grozījumi. No šī gada 1. janvāra iespējams ieguldīt līdz 75% pensiju fondos uzkrātā kapitāla akciju tirgū, tādējādi no uzkrājumiem iespējams nopelnīt lielāku pensiju apmēru. Bet, pēc viņas domām, peļņa būtu vēl lielāka, ja akciju tirgū varētu ieguldīt visu pensiju fondos uzkrāto naudu. Gados jaunākiem cilvēkiem, kuriem līdz pensijas vecumam vēl tālu, pavērtos iespējas nopelnīt lielāku pensiju.

Taču, pēc viņas teiktā, bažas rada tas, ka lielākā daļa gados jaunu iedzīvotāju darba spējīgā vecumā par uzkrājumu veidošanu nedomā vai atceras par to, kad jau ir par vēlu kaut ko uzlabot. Bet, sasniedzot pensijas vecumu, ir izbrīnīti, kāpēc tā ir tik maza.

Pašlaik privātajos pensiju fondos iemaksas veic lielākoties iedzīvotāji, kuriem pāri 40 gadiem un vecāki. Savukārt par saviem darbiniekiem pensiju fondos iemaksā tikai 6% darba devēju.

Pēc viņas teiktā, uzkrājumu savlaicīga neveidošana varot novest pie tā, ka arī tiem, kuri pašlaik ir darba spējīgā vecumā, pensiju apmēri nākotnē būtiski nepieaugs. Piemēram, cilvēks, kuram ir 40 gadu un kurš pēc nodokļu nomaksas oficiāli saņem atalgojumā 800 eiro, ar pašreizējiem uzkrājumiem pensiju 2. un 3. līmenī nākotnē var rēķināties vien ar vecuma pensiju 450 eiro apmērā. Savukārt viņa vienaudzis, kurš pašlaik nopelna tikpat, bet oficiāli saņem tikai minimālo mēnešalgu, pienākot pensionēšanās vecumam, saņemtu vien 270 eiro mēnesī.

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji kūtri veido uzkrājumus, tam ir vairāki iemesli.

Pēc LKA pārstāves Kristīnes Lomanovskas atzinuma, lielākajai daļai ir vājas zināšanas, kā vispār veidojas pensija un cik liela tā varētu būt. Tikai 13% aptaujāto zina, cik liela daļa no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek novirzīta pensijai. Savukārt tikai 20% pērn mēģinājuši noskaidrot, cik liela tā varētu būt.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone spriež, ka viens no iemesliem ir algu maksāšana aploksnēs. Iznākumā zaudētāji nākotnē būs ne tikai darbinieki, kuri piekrīt tam, ka par viņiem netiek maksāti nodokļi, bet arī darba devēji, kuri par saviem darbiniekiem godprātīgi maksā valstij nodokļus pilnā apmērā.

Saeimas deputāte Silvija Šimfa domā, ka tās algas, kuras saņem strādājošie, tostarp gados jauni, ir pārāk mazas, lai domātu par uzkrājumu veidošanu pensijām. Ar algām viņiem pietiek vien ģimeņu uzturēšanai, bērnu skološanai un citām ikdienas vajadzībām.

Saeimas deputāte Aija Barča (ZZS) atzīst, ka pašlaik vissliktākajā situācijā ir tie ļaudis ar lielu darba stāžu, kuri devušies pensijā līdz 1996. gadam, kad tika izveidota pašlaik spēkā esošā pensiju sistēma. Viņu dzīves apstākļu uzlabojumi varot būt atkarīgi vienīgi no tā, cik daudz naudas šīm vajadzībām papildus būs iespējams atvēlēt no valsts budžeta.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv