Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. maijs, 2014
Drukāt

Vai atbalstāt pēršanu kā audzināšanas metodi? Vai esat pēruši savus bērnus? (5)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Lai vecākiem sniegtu izglītojošu informāciju par bērnu audzināšanu bez pēršanas, portāls “Mammam­untetiem.lv” līdz ar Starptautisko bērnu aizsardzības dienu uzsāk sociālo kampaņu “Necel roku!”. Kampaņas mērķis ir nevis apelēt pie vecāku sirdsapziņas, ka izvēlējušies savu bērnu disciplinēt ar vardarbīgām metodēm, bet gan sniegt izglītojošu informāciju, atbildes un piedāvāt veidus, kā bērnu iespējams audzināt bez vardarbības. Tāpat kampaņas “Necel roku!” ietvaros visu jūniju, sākot no Bērnu aizsardzības dienas, portālā “Mammamuntetiem.lv” būs iespēja bez maksas uzdot speciālistiem savu jautājumu un saņemt atbildi par bērnu disciplinēšanu bez pēršanas.

Anna Balode, 
bijusī skolotāja no Jēkabpils: 
”Pēršanu neatzīstu, taču pašai ne reizi vien tēvs ir piedraudējis – ja neklausīšu, tur augšā uz krāsns ir bērza žagari. Tēvs bija stingrs un bargs – bērni viņu klausīja, negaidot pērienu, pietika ar vārdiem. Tagad sabiedrība ir nonākusi galējībā – skolotāji nedrīkst nerātniem audzēkņiem pirkstu piedurt, jo tas taču būs cilvēktiesību pārkāpums.”

 

Ģederts Freivalds, 
rīdzinieks, divu meitu tēvs: 
“Savas meitas gan neesmu pēris, toties līdz pat šim brīdim atceros to vienīgo reizi, kad tēvs mani nopēra, un joprojām nespēju atbildēt uz jautājumu, vai viņš rīkojās pareizi. Pērienu saņēmu tādēļ, ka biju izvārtījies salmos Grīziņkalnā, kur atpūtās 5. Cēsu kājnieku pulka kareivji. Tie salmi nebija tīri, un es pārrados mājās ne tajā labākajā izskatā.”

Aivars Auziņš, 
ventspilnieks, dēla tēvs: 
”Manam dēlam pēršana palīdzēja kļūt par kārtīgu cilvēku, tāpēc pret šo audzināšanas metodi izturos pozitīvi. Dēlu nopēru par melošanu, un ar to pietika, lai viņš vairāk nebūtu jāper. Atceros, ka biju spiests viņam piedraudēt – ja nemācīsies, tā dabūsi, ka paiet nevarēsi! Šoreiz pietika ar vārdiem – mācījās, pabeidza tehnikumu, un viss bija kārtībā.”

 

Ainārs Šlesers, 
piecu bērnu tēvs: 
”Neatzīstu pēršanu kā labu audzināšanas metodi un, pasarg, Dievs, nevienu no saviem bērniem neesmu pēris ne ar siksnu, ne žagariem. Tiesa, esmu piedraudējis, ka palaidnieks dabūs pa dupsi ar žagaru, bet ar to ir pieticis, lai bērns saprastu, ka slikti rīkojies.”

Ansis Pūpols, 
trīs bērnu tēvs: 
”Atceros to vienīgo reizi, kad tēvs mani grasījās nopērt, bet nokaunējās un to neizdarīja. Viņš bija nolēmis mani sūtīt mūzikas skolā mācīties spēlēt pūšamos instrumentus, lai vēlāk, kad mani iesauktu armijā, varētu spēlēt armijas pūtēju orķestrī, nevis vārtīties pa tranšejām. Bet es šādam lēmumam pretojos. Tēvam zuda pacietība un viņš solīja mani nopērt. Par laimi, šīs domstarpības beidzās bez pēriena, kaut arī tēvam nepaklausīju un tā arī par pūtēju nekļuvu.”

Laila Rieksta-Riekstiņa, 
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece: 
”Tas ir mīts, ka pēršana ir palīdzējusi izaugt par labu cilvēku. Sišana nekādā gadījumā nevar būt pieņemama bērnu disciplinēšanas metode, lai arī kāds būtu to vecāku viedoklis, kuri paši bērnībā ir pērti. Būtu maldīgi uzskatīt, ka vardarbība pret bērnu ir bijusi tikai gadījumos, kad paliek zilumi, ir sasitumi un šāda rīcība atkārtojas bieži. Bērna psihi var ietekmēt jebkurš fizisks pāridarījums. Jāatceras, ka fiziskai vardarbībai ir dažādas “sejas” un tās visas bērnam ir biedējošas.”

Uzziņa


Kopumā 59% Latvijas vecāku, kas piedalījušies ģimenes portāla “Mammamuntetiem.lv” veiktajā aptaujā, atzinuši, ka savus bērnus audzina ar vardarbīgām metodēm.

“Agrāk pēru, tagad to nožēloju” – šādu atbildi veiktajā aptaujā izvēlējušies 12% respondentu.

Uz aptaujas jautājumu: “Vai tu per savu bērnu?” atbildi: “Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dibenu” izvēlējušies 44% respondentu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. NEVIENS NO MALAS MAN NEMĀCĪS KĀ AUDZINĀT MANUS BĒRNUS!!! MĪTS laikam ir pati Rieksiņas kundze ar saviem uzskatiem!!! Meitu un dēlu esam uzaudzinājuši BEZ skarbuma un pēriena, taču otrai meitai esmu iesitusi pliķi nejaukas mutes lietošanas reizē un tas bija vietā!!! Viņa daudz gadus vēlāk to atzina par pareizu gājienu. Vārds “sišana” gan ir ĻOTI slikti, bet pēriens ar bērza žagaru bieži sevi attaisno. Savtigs, pašlabuma meklētājs bērns pērienu ir pelnījis biežāk nekā nesavtīgs bērns. Lutinātie, nepērtie bērni izaug nežēlīgi, ar “lielu” muti un lecīgi!!! Viņi ir tie, kas arī mācās slikti un citos cilvēkos atrod vainīgos savām sliktajām sekmēm un citām nešpetnām izdarībām. Pirmie cieš skolotāji, jo skolotājiem virsū klūp arī lutekļa māte un tēvs!? MĪLĒSIM savus bērnus nelutinot tos, jo dzīve nevienu no viņiem nesaudzēs un dzīves PĒRIENI bieži ir ĻOTI SĀPĪGI, NESAUDZĪGI, NEŽĒLĪGI!!!

  2. Un kas tad ietekmē lielo cilvēku psihi, kad viņi rīko kautiņus, laupa, zog, slepkavo, izvaro? Visi taču nav nepareizi audzināti vai pērti. Riekstiņas kundze teiks, ka kļūdas audzināšanā. Bet tā var runāt priekšnieki, kuri vienkārši nepārzina cilvēka psiholoģiju un ģenētiku.

  3. “Tas ir mīts, ka pēršana palīdzējusi izaugt par labu cilvēku”, tā inspektore. Bet tā ir tikai puspatiesība, jo viņa nepasaka, cik pareizi audzinātu, nepērtu bērnu un vispār cilvēku ir kļuvuši par noziedzniekiem. Ja papētītu, tad rezultāts būtu tuvu 50:50. Bērnam vecāki ir jaklausa un jārespektē. Ģenētiski mēs piedzimstam ļoti dažādi. Audzinot vienam pietiek ar pateiktu stingrāku vārdu, citam vajadzīgs piedraudēt, lai viņam “pielektu”, bet ir arī tādi bērni, kuriem pat pēriens nelīdz. Tāpēc beigsim te liekuļot un stāstīt puspatiesības. Jo ļaunums ne cilvēkā, ne sabiedrībā nekur nav pazudis. Nereti ļaunumu nodara tieši ar lielu mīlestību audzinātie. Kāpēc skolās ir tik daudz vardarbības un no kā tā rodas? Bieži vien no visatļautības sabiedrībā un aklas mīlestības ģimenē. Ja vēl neticiet, paskatieties sev apkārt, vai pavērojiet, kas notiek pasaulē. Šis mīts par pēršanu vai nepēršanu ir radies no cita mīta, proti, ka cilvēku audzina tikai un vienīgi apstākļi, bet pavisam netiek ņemts vērā viņa ģenētiskais kods.

  4. Vienreiz atļāvos ar siksnu piedraudēt, bet bija par tēmu (14 gadīgs tīnis ar lielu nedarbu). Nekad neesmu iesitis. Ja vecāki nemāk filozofiski pasniegt audzināšanu , tad psihalogs jāmeklē vecākiem. Pašreiz dēlam jau 18. Vakar saņēmu, no skolas, pagodinājuma listi, par vecāku izcilu motivēšanu un audzināšanu sakarā ar dēla panākumiem Pilsētas, reģiona un Republikas pasākumu panākumiem. Patīkami.
    Audziniet bērnus un viņus fiziski neiespaidojiet!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+