Mobilā versija
+0.5°C
Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds
Ceturtdiena, 23. novembris, 2017
11. novembris, 2017
Drukāt

Pie Rīgas pils atklāj ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņas plāksni (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Pie Rīgas pils mūra 11.novembrī tika atklāta piemiņas plāksne Brīvības cīņu operāciju plānotājam ģenerālim Pēterim Radziņam.

Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrība par piemērotāko plāksnes atrašanās vietu izvēlējusies Rīgas pils mūri, kas iezīmē vienu no svarīgākajām frontes līnijām Brīvības cīņu laikā – Daugavas krastmalu.

Plāksnes atklāšana notikusi simboliskā datumā – Lāčplēša dienā, atminoties notikumus pirms 98 gadiem, kad ģenerāļa Radziņa izplānotās un vadītās operācijas rezultātā no Latvijas galvaspilsētas tika padzīts Bermonta karaspēks. Piemiņas plāksni iesvētīja arhibīskaps Jānis Vanags un atklāšanas pasākumā piedalījās augstas valsts amatpersonas.

“Ģenerālis Pēteris Voldemārs Radziņš bija Latvijas Brīvības cīņu plānotājs un vadītājs, ģeniāls karavadonis un militārais stratēģis, kuram varam pateikties par sekmīgu Brīvības cīņu iznākumu un Latvijas atbrīvošanu gan no bermontiešiem, gan lieliniekiem. Dažādu politisko intrigu rezultātā ģenerālis, bez kura ieguldījuma Latvijas valsts šodien nepastāvētu, bija spiests pamest Latvijas armiju, un biedrības ieskatā vēl šodien ģenerāļa piemiņa nav pietiekama un viņa nopelni nav pienācīgi novērtēti,” komentē Kalniņa.

Tikko tapusī piemiņas plāksne ir pirmā ģenerāļa piemiņas vieta Rīgā, neskaitot plāksnīti Brāļu kapos un informatīvo plāksni pie ģenerāļa pēdējās mītnes vietas Krišjāņa Valdemāra ielā.

Piemiņas plāksnes mākslinieciskās koncepcijas autors ir tēlnieks Jānis Strupulis un finansējums plāksnes izgatavošanai un uzstādīšanai piešķirts no Latvijas valsts budžeta.

Plāksnes ieceres radīšanā piedalījās un atklāšanas pasākumā klāt bija arī ģenerāļa Radziņa dzimtas pārstāvji.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nebūtu liktenis lēmis, lai Radziņš plānotu un vadītu Brīvības cīņas, nebūtu šodienas Latvija. Ja nu varbūt, kaut, kas būtu, tad Latgales noteikti mums nebūtu. Iesaku izlasīt P.Radziņa grāmatu “Latvijas brīvības karš”, tur viņš dod ļoti precīzu tā laika atainojumu. Šo grāmatu vajadzētu ierakstīt mūsu vēsturē ar zelta burtiem. Ļoti daudzi nezin šāda P.Radziņa izdevuma esamību. Žēl, bet tā nu ir sanācis. Redzams, ka vēstures kļūdas šodien sāk labot.

Draugiem Facebook Twitter Google+