Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. oktobris, 2015
Drukāt

Piecus mencu kuģus griezīs lūžņos (3)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Kuģus negriež zvejnieki paši, bet gan firmas, kas drīkst lūžņus pēc tam realizēt. Atbalstu zvejniekiem izmaksā kā kompensāciju par atteikšanos no konkrētā kuģa tonnāžas un kilovatiem un par to, ka vietā nekas netiks likts.

Valdība apstiprinājusi noteikumus, kas paredz vēl piecu mencu kuģu sagriešanu lūžņos. Šāds lēmums pieņemts, jo mencu zvejojošo zvejas kuģu nozvejas jauda jūtami pārsniedz Baltijas jūrā pieejamos kritiski mazos mencu krājumus, apdraudot mencu krājumu ilgtspēju un arī nenodrošinot tīklu zvejas kuģu darbības rentabilitāti, vēsta Zemkopības ministrija.

 

Sagriezto kuģu trūkumu nemanīs

Atbalsts paredzēts tikai tiem tīklu zvejas kuģiem, ar kuriem Baltijas jūrā aiz piekrastes zonas zvejo mencas, kā arī attiecīgo zvejas kuģu apkalpei. Plānotais no Latvijas zvejas flotes izņemamais tīklu zvejas kuģu skaits ir ne vairāk kā pieci kuģi ar kopējo bruto tilpību, kas nepārsniedz 457 GT, un kopējo dzinēju jaudu, kas nepārsniedz 970 kW.

Pasākumā atbalstu varēs saņemt zvejas kuģu īpašnieki par zvejas kuģu sadalīšanu, arī sagriešanu metāllūžņos, bet zvejnieki, kas strādājuši uz šiem zvejas kuģiem, saņems finansiālu kompensāciju par darba zaudēšanu. Paredzams, ka uz atbalstu varēs pretendēt 35 cilvēki. Kopējais atbalsts paredzēts 1,9 miljoni eiro, un šos līdzekļus paredzēts apgūt divos nākamajos gados. Puse naudas būs Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) līdzfinansējums un otra puse – Latvijas valsts līdzfinansējums.

“Piecu zvejas kuģu sagriešana būtisku ietekmi uz nozari neatstās, jo līdz šim iepriekšējos gados mencu nozvejas kvotu mūsu zvejnieki neapguva,” komentē Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs 
Voits. Turklāt kuģu sagriešanas process attieksies uz tīklu zvejas kuģiem, kam jau šobrīd esot grūti nokomplektēt komandu, jo uz šā tipa kuģiem ir jāstrādā pusotras reizes vairāk nekā uz citiem zvejas kuģiem.

 

Mencu kvota vēl samazināsies

Paredzams, ka nākamgad mencu nozvejas kvota varētu samazināties vēl par 20% un esošajiem kuģiem būs jārēķinās ar šīm pārmaiņām. Eiropas Komisija jau rosinājusi samazināt Baltijas jūras mencu austrumu krājuma kopējo nozveju līdz 41 143 tonnām, jo dati liecina, ka mencu krājumi ir pārzvejoti un vairs nav drošās bioloģiskās robežās. Turklāt pastiprinājusies zivju migrācija no tradicionālajiem zvejas rajoniem, jo mencu barība – galvenokārt brētliņas un reņģes – vairs neatrodas tajos jūras apgabalos, kurus apdzīvo mencas. Mencu nozvejas kvota Latvijai šajā sezonā Baltijas jūras rietumu daļā ir 574 tonnas, austrumu daļā – 4393 tonnas. Galīgo lēmumu par mencu un citu zivju nozvejas kvotām pieņems 22. un 23. oktobrī Luksemburgā plānotajā ES par zivsaimniecību atbildīgajā ministru sanāksmē.

 

Pietiktu ar desmit kuģiem

Jāatgādina, ka jau iepriekš tika piešķirti miljoniem eiro zvejas kuģu sagriešanai. Zvejas flotes sabalansēšanas plāns 2008. – 2013. gadam paredzēja, ka kuģu īpašnieki saņems apmēram 12,4 miljonus latu.

I. Voits iepriekš izteicās, ka Latvijai pietiktu pat ar desmit kuģiem, piebilstot, ka līdz 2025. gadam Latvijas zvejniecībā būs 20 moderni jauna tipa kuģi, kas noteikto kvotu arī nozvejos. Viņš skaidroja, ka firma drīkst kuģi sagriezt metāllūžņos un tad izmantot Eiropas Savienības atbalstu, lai iegādātos efektīvāku lietotu kuģi. Kuģus negrieza zvejnieki paši, bet gan firmas, kas drīkstēja lūžņus pēc tam realizēt. Samaksa bija kā kompensācija par to, ka zvejnieks atsakās no konkrētā kuģa tonnāžas un kilovatiem un ka tā vietā nekas netiks likts. Kompensēta tika kuģa vieta. Atbalstu izmaksā Lauku atbalsta dienests saskaņā ar līgumiem. Viņš arī teica, ka Brisele neaizliedz būvēt jaunus kuģus, tomēr pagaidām tas ir pārāk dārgi. Jāatgādina, ka 2005. gadā Latvijas zvejas flotē bija 159 kuģi.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Lai pirms to nogriešana atsuta savus vecus kuģus, lai cilvēki nepazudina savas iemaņas. Savādāk izskatās, izskatās, kā saimnieks gatavs barot savus bezrunigus aunus barot līdz izmantošanai priekš saviem mērķim.

  2. Atkārtojas vēsture, ar cukurfabriku. Kas šoreiz būs ieguvējs, atkal Godmanis ? Vai Brisele sēdoši nesaprot, ko tiem zvejniekiem pēc diviem gadiem jādara?

  3. Kvotu neapguva, bet kuģus jāsagriež !
    Acīmredzot mencas ievedīs no Polijas, kurai krājumi neliksies kritiski…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+