Valsts noslēpuma pielaides saņemšanā iesaistīs ārstus. Ko drošībnieki vēlas no mediķiem? 5
Likumā “Par valsts noslēpumu” pārejas noteikumos ir norādīts, ka jau šī gada janvārī bija jāstājas spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumiem par veselības pārbaudēm personām, kuras pretendē uz speciālo atļauju pielaidei valsts noslēpumam.
Taču Veselības ministrija ir aizkavējusies ar valdības uzdevuma izpildi un tikai tagad ir izstrādājusi noteikumu projektu, kuru martā sāks apspriest ar galveno speciālisti narkoloģijā Astrīdu Stirnu, galveno psihiatru Elmāru Tēraudu un Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra valdes priekšsēdētāju Ivetu Ķieci.
Kāpēc tikai tagad top noteikumi, kas regulēs kārtību, kā jāpārbauda amatpersonu garīgā veselība, ja tāda nepieciešamība radīsies, un kā šis process tika regulēts līdz šim?
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis pastāstīja, ka likums “Par valsts noslēpumu” dod pamatu apšaubīt spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus, ja personai ir konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tostarp traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ.
“Šādā gadījumā profesionālai ārstu komisijai būtu jāizvērtē attiecīgās personas garīgās veselības stāvoklis.
SAB tikai uz ārstu atzinuma pamata drīkst pieņemt lēmumu izsniegt vai neizsniegt pielaidi valsts noslēpumam.
Lēmumam ir jābūt ļoti izsvērtam, jo persona pielaides atteikuma gadījumā var vērsties Administratīvajā apgabaltiesā. Jāņem vērā, ka ar gadiem ir mainījusies attieksme pret psihisko saslimšanu diagnozēm un ir jāiet laikam līdzi,” sacīja Maizītis.
Visu šo laiku, kamēr nav izstrādāti MK noteikumi, jau pastāvot kārtība, kā tiek pārbaudītas amatpersonas. Valstī ir izveidots ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem slimojošo pacientu reģistrs, ko izmanto SAB, bet kas diemžēl esot nepilnīgs, jo tajā ne vienmēr tiek iekļautas personas, kas ārstējas privātajās medicīnas iestādēs. Ja būtu izveidots vienots reģistrs, tad tas atvieglotu SAB darbu un nepastāvētu bažas, ka kāda persona var paslīdēt garām, atzina Maizītis.
SAB esot izveidota slepena institūcija, kurā pastāv strikti izstrādāta kārtība par lēmuma pieņemšanu pārbaudāmajai personai neizsniegt pielaidi valsts noslēpumam psihisku vai uzvedības traucējumu dēļ. “Tas nav bieži, kad šādos gadījumos tiek liegta pielaide,” pastāstīja SAB direktors.
Drošības dienestiem diagnozi neuzrādīs
Noteikumu projekts paredz – ja SAB, veicot savas pārbaudes, radīsies pamats aizdomām, ka nepieciešams ārsta atzinums, tad amatpersona tiks nosūtīta uz konsiliju, kurā būs psihiatrs un narkologs.
“Amatpersonas veselības stāvoklis tiks izvērtēts konkrētajā brīdī, nevis, piemēram, pirms pieciem vai desmit gadiem, kad cilvēks ir ārstējies un vairs nav tādu indikāciju, lai viņš atrastos reģistrā. Noteikumos neplānojam detalizēti minēt, kā šīs pārbaudes notiks, jo tā ir ārstu kompetence. Patlaban nav arī skaidrs, kas par šīm pārbaudēm maksās. To noteikti nedarīs Veselības ministrija, un nebūtu pareizi maksu iekasēt arī no pārbaudāmās personas. Tas, vai finansiālos norēķinus veiks drošības iestādes vai arī amatpersonas darbavieta, vēl ir apspriežams.
Ārstu konsilijs saņems no SAB veidlapu ar pamatojumu, kāds ir konsultācijas mērķis jeb kāpēc šī pārbaude ir jāveic. Atzinumā par veselības stāvokli diagnoze netiks rakstīta, jo jāņem vērā personas datu aizsardzība. Tiks norādīts tikai tas, vai ir vai nav konstatētas medicīniskās pretindikācijas pielaides saņemšanai. Gala lēmumu par pielaides izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt pieņems drošības iestādes,” pastāstīja Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Noteikumus paredzēts pieņemt līdz maijam.
Vēl nav īsti skaidrs, kurās ārstniecības iestādēs darbosies pieminētie konsiliji, par to vēl spriedīs, skaidroja J. Maizītis.
Ko drošībnieki vēlas no ārstiem?
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra vadītāja daktere I. Ķiece uzskata, ka ir nepieciešamas savstarpējās konsultācijas starp tiem ļaudīm, kas izsniedz pielaides valsts noslēpumam, un medicīnas speciālistiem – psihiatriem un narkologiem –, lai saprastu, ko drošības iestādes vēlas no ārstiem.
Galvenais valsts psihiatrs E. Tērauds pastāstīja, ka patlaban notiekot diskusijas, kādā veidā uzkrāt pacientu datus e-veselībā, lai nepārkāptu regulu par personu datu aizsardzību. Līdz šim informācijas noplūdes no reģistra, kurā iekļauti cilvēki ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, neesot konstatētas.
“Atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Somijā, informācija par cilvēka veselību, arī psihisko veselību, tiek uzkrāta ļoti detalizēti,” pastāstīja E. Tērauds.
Politiķi tāpat ir dīvaini…
Somijas psihiatram, publicistam un politiķim Ilkam Taipali savulaik vaicāju, kā viņš vērtē to, ka, pirms personu pielaiž pie augsta amata, reģistros tiek pārbaudīts, vai kandidātam nav kāda psihiska saslimšana, kas varētu traucēt pildīt pienākumus. Viņš atbildēja: “Šāds jautājums Somijā nerodas, tāpēc ka ļaudis domā, ka lielākā daļa politiķu ir dīvaini bez visām garīgām saslimšanām. Atceros, ka bija viena deputāte, kura sirga ar paranoīdo šizofrēniju, bet tas netraucēja viņai strādāt parlamentā.”
