Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. aprīlis, 2012
Drukāt

Piena kvota tuvu griestiem un soda naudai


govs_leta

“Mūsu zemnieki aizvien vairāk izkopj ganāmpulkus un pievērš lielāku uzmanību piena pārraudzībai, tāpēc notiek ražošanas izaugsme. Jābūt priecīgiem, ka valstij piešķirtā kvota nav izpildīta, citādi tiem saimniekiem, kas savu kvotu pārsniegtu, būtu jāmaksā par katru virs kvotas ražoto piena kilogramu 19 santīmu liela soda nauda,”

 

tā ļoti labo izaugsmi piena ražošanā aizvadītajā kvotas gadā komentē Lauksaimniecības datu centra (LDC) piena kvotu nodaļas vadītāja Inese Bernere.

Aizvadītajā piena kvotas gadā, kas beidzās 31. martā, Latvijai piešķirtā piegādes kvota (tajā iekļauj pienu, kas nonāk pārstrādei) ir izpildīta par 92,2%.

I. Bernere teic, ka aizvadītajā gadā turpināja samazināties piena ražotāju skaits, samazinājās ganāmpulku daudzums, bet pieauga slaucamo govju daudzums. “Aizvien mazāk paliek mazo saimniecību, kur ganāmpulkā ir līdz piecām govīm. Šajās saimniecībās, kas galvenokārt atrodas Latgalē, grūti sokas ar darba ražīgumu un piena nauda nereti ir vienīgais ienākumu avots,” tā I. Bernere. Viņa teic, ka šajā gadā piena kvotu atņems 487 saimniekiem, galvenokārt mazajiem ražotājiem, kas gada laikā pārstrādei nav nodevuši nevienu kilogramu piena. Savukārt 1652 saimniecībām, kas kvotu neizpildīja līdz 70,9%, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, noņems pusi no neizpildītās kvotas. Saimniecībām, kurās piegādes piena kvotas izpilde bija intervālā no 71% līdz 84,9%, nākamajā gadā jārēķinās ar 5% lielu kvotas samazinājumu no neizpildītās daļas. Tuvākajā laikā LDC vērtēs saņemtos 563 saimnieku iesniegumus, kuros lūgts kvotu saglabāt.

“Daudziem saimniekiem, kas mums atsūtījuši ar dokumentiem pamatotus kvotas neizpildes iemeslus, kvotu saglabāsim. Piemēram, gadījumos, kad slimots vismaz mēnesi vai govs ir kritusi, tomēr par attaisnojumu nevaram pieņemt argumentus, ka bija sliktas ganības vai nevarēja apsēklot govi, vai citi saimnieki, kas norādījuši, ka viņi likvidējuši govis, bet pārbaudot tomēr datu bāzē nav reģistrēta govju likvidācija,” skaidro I. Bernere. Piena ražotāji, kas kvotu pārpildīja, līdz 1. jūlijam var prasīt papildu kvotu no valsts rezerves. Pērn gan prasītāji saņēma vidēji 57% no prasītā daudzuma. Kvotu var mēģināt pirkt arī brīvajā tirgū – vēl nesen tā maksāja vidēji Ls 10 – 20 par tonnu.

 

Izaugsme neapstāsies

Sventes pagasta zemnieku saimniecības “Stārķi” saimnieks Roberts Jonāns teic, ka pērn piena kvotu pārpildījis par aptuveni pieciem procentiem. “No 150 govīm izbrāķējām 45 piena devējas un cēlām izslaukumu. Patlaban atrisinājām arī ar govju ģenētiku saistītos samezglojumus, tāpēc nākamajā kvotas gadā izslaukumam vajadzētu kāpt par 10 – 15%,” teic R. Jonāns.

Uz manu jautājumu, vai nebiedē piena kvotas atcelšana 2015. gadā, R. Jonāns atbild, ka tajā laikā jau darbosies kooperatīva “Latvijas piens” piena pārstrādes rūpnīca un nebūšot tādas atkarības no citiem pārstrādes uzņēmumiem kā agrāk un patlaban (R. Jonāns ir kooperatīva “Trikāta KS” biedrs, kas ir viens no rūpnīcas būvniekiem un “Latvijas piena” biedriem).

 

“Ja piena pircējam sokas labi, tad par pienu maksā, ja slikti – nemaksā. 2008. gadā, kad pienu pārdevu “Preiļu sieram”, šā uzņēmuma vadītājs teica, ka man jābūt priecīgam par to, ka piena mašīna atbrauc līdz saimniecībai un samaksā pusi no pašizmaksas. Kad ražošana un pārstrāde būs vienās rokās, tad drošība tomēr būs lielāka,” uzskata R. Jonāns.

 

Kauguru pagasta “Briežu” saimniekam Jurim Cīrulim līdz kvotas izpildei pietrūka nieka 1,57% – tas nozīmē, ka šajā gadā no valsts rezerves papildu kvotu pieprasīt nevar. “Var izveidoties interesanta situācija, kad priekšpēdējā vai pēdējā kvotas gadā būs jāpiepērk kvota, respektīvi – atļauja pārdot pienu, kas pēc gada kļūs bez vērtības. Es turpināšu attīstīt savu 150 govju ganāmpulku ar patlaban vidējo 9200 kg izslaukumu, palielinot gan ražību, gan ražošanas daudzumu, gan arī efektivitāti,” tā J. Cīrulis.

 

Pārsniegumu neparedz

Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības departamenta, lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja vietniece Ineta Lavrinoviča teic, ministrijas aprēķini rādot, ka līdz 2015. gadam Latvija piešķirto piena kvotu nepārsniegs.

 

“Līdz šim vienmēr vismaz 10% no piena kvotas palika neizmantoti. Jāņem arī vērā, ka ik gadu valsts kopējā kvota tiek palielināta par vienu procentu. Mūsu aprēķini rāda, ka Latvija kvotu nepārsniegs,” tā I. Lavrinoviča.

 

Zemkopības ministrijas ZM Lauksaimniecības departamenta, lopkopības un ciltsdarba nodaļas vecākā referente Sandra Justa stāsta, ka, ņemot vērā to, ka piena kvotu sistēmu atcels 2015. gadā, ir paredzētas izmaiņas ES likumdošanā. Patlaban ir sagatavots regulas projekts attiecībā uz līgumattiecībām piena un piena produktu sektorā. Minētā projekta viens no mērķiem ir veicināt piena nozares mierīgu pāreju uz bezkvotu režīmu. Regulas projekts paredz atzītu ražotāju organizāciju veidošanu piena nozarē, kas stiprinātu ražotāju ietekmi. Labas prakses un inovāciju veicināšanai tiks veidotas atzītas starpnozaru organizācijas.

“Svarīgi ir konstruktīvi dialogi starp ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem, kas varētu sekmēt kopīgo ražošanas izmaksu samazināšanu, produktu tirgus pozīciju nostiprināšanu un nozares attīstību,” tā S. Justa.

 

26apr_piens_8

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+