Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. novembris, 2012
Drukāt

Pierobežā cūku mēris klāt


Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Latvijas–Krievijas pierobežas rajonos nomedītajām mežacūkām atklātās klasiskā cūku mēra (KCM) antivielas turpmāk radīs neērtības medniekiem un liks ievērot pastiprinātas drošības pasākumus mājas cūku audzētājiem. Svarīgi, ka KCM cilvēkiem nav bīstams. 


Eiropas Savienības references laboratorijā Hannoverē pirms Latvijas proklamēšanas svētkiem Dagdas un Pasienes mežos desmit nomedītajām mežacūkām ir atklātas KCM antivielas, tostarp divām mežacūkām – vīrusa genoms. Pēc tā izcelsmes izpētes varēs noteikt, no kurienes vīruss ir atceļojis uz Latviju.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga teic, ka mežacūkas nāvējošo slimību Latvijā, visticamāk, ievazājušas no Krievijas, kur tā oficiāli apstiprināta, vai arī no Baltkrievijas, kur slimībai oficiāla apstiprinājuma nav. Šā gada pavasarī KCM atklāja arī piecās vienam īpašniekam piederošajās Lietuvas fermās, tomēr kopš oktobra visi aizliegumi saistībā ar šo slimību kaimiņvalstī ir atcelti. “Latvijas Avīzē” novembra sākumā stāstījām par Āfrikas cūku mēri, kas Latvijai lēnām tuvojas no Krievijas. KCM izplatība izrādījās ātrāka.

K. Lamberga teic, ka PVD inspektori patlaban nosaka inficēto teritoriju, kurā intensīvi veiks analīzes mājas cūkām, kā arī pārbaudīs vīrusa klātbūtni visām nomedītajām mežacūkām.

Īpaši vērīgiem jābūt cūku audzētājiem Balvu, Viļakas, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas, Ludzas, Zilupes, Dagdas, Krāslavas, Aglonas un Daugavpils novados. Tāpat šajā teritorijā fermu īpašniekiem cūku ievešana un izvešana ir jāsaskaņo ar PVD.

Vakar analīžu paraugu ņemšana notika Dagdas Bērziņu pagastā. Valdislava Ļaha zemnieku saimniecībā “Ausmas”, kas atrodas pie pašas Baltkrievijas robežas, saimnieks uzklausīja PVD Dienvidlatgales veterināro inspektoru Vijas Dimperes un Gata Bernāna norādījumus, kā bīstamajā situācijā pareizi jārīkojas. Kad analīzēm noņemti cūku asins paraugi, saimnieks pamet ar roku uz robežas pusi un saka: “Mūsu pusē mežacūkas nāk no Baltkrievijas. Tagad jāgaida analīžu rezultāti, nedod, Dievs, ja arī manas cūkas inficētas. Redzat, kūts jauna, ar projektu piesaistīju Eiropas naudu. Nopirkta tehnika, audzēju graudaugus, tagad gribas tikai strādāt un strādāt, lai ražotu vairāk cūkgaļas.”

Inspektore V. Dimpere stāsta, ka tuvākajās dienās PVD ieradīsies arī Svariņu, Asūnes, Ķepovas, Robežnieku, Šķaunes un citos pagastos un apmeklēs katru māju.

“Citādi nevar, cūkkopībai tas ir ļoti liels risks, jo ne jau visi saimnieki ir tik apzinīgi kā Vladislavs Ļahs, kas savas cūkas ir reģistrējis lauksaimniecības datu centra bāzē,” viņa skaidro. “Ir taču tādas lauku sētas, kas cūkas audzē, bet nekur tas neparādās, tāpēc mums jāpārbauda katra kūts.”

KCM pārnēsātājas galvenokārt ir mežacūkas, PVD šo dzīvnieku medības neaizliegs. 
 “Mums ir vajadzīgi gaļas paraugi analīzēm. Katra nomedītā mežacūka patlaban ir jāapskata PVD inspektoram.

Pārtikā neizmantojamās cūkas ķermeņa daļas mežā ir jāsadedzina. Savukārt gaļa ir jāuzglabā līdz brīdim, kad saņemti analīžu rezultāti no laboratorijas. Antivielu noteikšanai mežacūkas asinīs vajag vienu divas dienas,” tā K. Lamberga.

Viņa atgādina, ka pēdējo reizi Latvijā KCM atklāja 1996. gadā. KCM toreiz konstatēja vairākās piemājas saimniecībās, kuru īpašnieki – mednieki – bija mājas cūkām barojuši nomedīto mežacūku gaļas atliekas.

Situācijas izvērtēšanai un tālākā KCM apkarošanas rīcības plāna saskaņošanai nākamajā nedēļā Latvijā ieradīsies Eiropas Komisijas pārstāvis. Iespējams, ka mežacūkām infekcijas skartajā teritorijā baros vakcīnas. Savukārt mājas cūku nevakcinēšana esot pilnīgi droša, jo Latvijā to blīvums neesot liels.

Svarīgi, ka slimības izplatīšanās gadījumā visus nobeigušos vai slimības dēļ nokauto dzīvnieku, iznīcinātās barības un dezinfekcijas dēļ radušos zaudējumus ganāmpulku īpašniekiem kompensē valsts.

Ja slimību atklās kādā no cūku ganāmpulkiem, tad jārēķinās ar vismaz vienu mēnesi ilgu eksporta aizliegumu no Latvijas, kas cūku audzētājiem un arī tautsaimniecībai nozīmē jūtamus zaudējumus.

Vakar PVD vadītājs Māris Balodis par situāciju ar KCM informēja zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, kas aicināja lauksaimniekus ievērot dienesta inspektoru ieteikumus.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas prezidents Dzintars Veide uzsver – ievērojot visus drošības pasākumus, KCM var neielaist Latvijas cūku fermās. “Risks ir, tomēr ir labi, ka zinām par slimības klātbūtni,” tā D. Veide.

 

Fakti

Klasiskais cūku mēris

Slimības pazīmes: augsta ķermeņa temperatūra (40 °C), konjunktivīts, kustību un centrālās nervu sistēmas traucējumi; uz saslimušā dzīvnieka ādas – īpaši uz ausīm, astes, vēdera un kāju iekšpusē – novērojami asins izplūdumi; saslimšana parasti beidzas ar cūku nobeigšanos;

slimības ierosinātāju no novietnes uz novietni var pārnest ar piesārņotu barību, ūdeni, inventāru, apģērbu un transporta līdzekļiem, termiski neapstrādātām, cūkgaļu saturošām virtuves ēdiena atliekām.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+