Mobilā versija
+2.4°C
Lūcija, Veldze
Trešdiena, 13. decembris, 2017
6. augusts, 2017
Drukāt

Plāno vienkāršot un paātrināt krimināllietu izmeklēšanu

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

Ilustratīvs foto

Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzībā sagatavots Kriminālprocesa likuma grozījumu likumprojekts, kas būtiski vienkāršotu kriminālprocesu izmeklēšanu un paātrinātu soda piemērošanu noziedzniekiem. Minēto likumprojektu otrdien, 7.augustā, plāno izskatīt valdība.

Kā norāda IeM, eksperti apzināja vairāku Eiropas valstu normatīvo regulējumu attiecībā uz vienkāršotajiem kriminālprocesu veidiem un secināja, ka Latvijā izmeklēšanas iestādei ir nepieciešams noformēt visvairāk procesuālo dokumentu. Tāpat likuma nosacījumi neļauj pietiekami efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti un izmeklēšanas darbību fiksēšanā izmantot tikai tehniskos līdzekļus, kā arī atsevišķos gadījumos uzliek pienākumu dublēt izmeklēšanas darbības.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt atteikšanos no formālām dublējošām procesuālajām darbībām, dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas darbību fiksēšanai, ātrākai, vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu.

Grozījumi paredz izmeklētāja pienākumu izvēlēties vienkāršāko kriminālprocesa veidu, kā arī veikt procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

Piemēram, no spēkā esošā likuma paredzēts izslēgt normu, kas nosaka, ka rezolūcijas veidā rakstāmos lēmumus, ja tie nav pārsūdzami, ieraksta tikai kriminālprocesa reģistrā. Šādus lēmumus turpmāk varēs ietvert procesuālās darbības protokolā. Piemēram, lēmumu par atzīšanu par cietušo varēs ietvert cietušā nopratināšanas protokolā vai citā ar cietušo personu saistītā procesuālās darbības protokolā.

Likums šobrīd paredz, ka galvenais izmeklēšanas darbības fiksēšanas veids ir izmeklēšanas darbības protokols, kas ir jānoformē arī gadījumā, ja izmeklēšanas darbība tiek fiksēta skaņu un audio ierakstā. Līdz ar to ir izveidots mehānisms, ka iestāde dublē vienas izmeklēšanas darbības fiksēšanu. Lai to novērstu, likuma grozījumi paredz iespēju konstatēt izmeklēšanas darbību vai nu protokolā, vai skaņu ierakstā vai skaņu un attālu ierakstā.
Tāpat grozījumi izslēdz prasību, ka izmeklēšanas darbības veicējam personīgi jātiekas ar liecinieku. Izmeklētājam ziņojumā būs jānorāda, ka aptauja veikta, izmantojot sakaru līdzekļus. Ziņojumu varēs nerakstīt, ja aptauja veikta, izmantojot elektronisko pastu. Šādos gadījumos lietas materiāliem būs jāpievieno sarakste ar personu.

Izmeklēšanas vienkāršošanas projektā, analizējot ārvalstu pieredzi, tika secināts, ka ārvalstīs ir mehānismi personas, kamēr tā ir aizturēta, nogādāšanai pie kompetentā procesa virzītāja soda piemērošanai. Līdz ar to pastāv mehānismi, kas nodrošina kriminālsoda piemērošanu dažu stundu vai vēlākais dažu dienu laikā, turklāt, piemērojot šos mehānismus, noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai nav iespējams sākt izvairīšanos no soda piemērošanas.

Lai arī Latvijā izveidotu mehānismu, kad personai 48 stundu laikā tiktu piemērots kriminālsods, likumā ir jāparedz iespēja personu pēc atzīšanas par aizdomās turēto atstāt aizturēšanā līdz tās nodošanai prokuroram vai tiesai, nepārsniedzot kopējo 48 stundu termiņu. Galvenokārt šāds mehānisms darbotos, policijai nododot kriminālprocesu un aizdomās turēto personu prokuratūrai, piemēram, prokurora priekšraksta par sodu piemērošanai, bet, īstenojot efektīvu policijas, prokuratūras un tiesas sadarbību, būtu iespējama arī kriminālprocesa un personas nodošana iztiesāšanai.

Likumprojekta panti paredz samazināt izmeklēšanā noformējamo procesuālo dokumentu apjomu, radot iespēju vairākas procesuālās darbības fiksēt vienā procesuālajā dokumentā, kā arī motivētus lēmumus pēc iespējas aizstājot ar lēmumiem rezolūcijas veidā vai pavadvēstulēm.
Veidojot modeli, kurā persona, kamēr tā aizturēta, tiek nodota prokuratūrai kriminālprocesa pabeigšanai, ir nepieciešams arī efektīvs mehānisms ātrai soda piemērošanai. Piemēram, Nīderlandē ir iespējama prokurora priekšraksta par sodu piemērošana pat dažu stundu laikā. Turklāt šajā valstī prokurora priekšraksts par sodu tiek piemērots aptuveni 60% lietu, jo uz tiesu tiek virzītas lietas, kurās prokurors uzskata, ka personai būtu piemērojams brīvības atņemšanas sods vai mantas konfiskācija.

Attiecīgi likumprojekts paredz, ka, ja apsūdzētais nav kompensējis cietušajam radīto kaitējumu un tas nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgu apmēru, prokurors var noformēt priekšrakstu par sodu, ja apsūdzētais piekrīt pieteiktās kompensācijas apmēram.

Likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā normu, nosakot vienkāršotas kārtības piemērošanas pieļaujamību. Vienkāršotā kārtība būs pieļaujama par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem un smagiem noziegumiem. Lai arī šobrīd saīsināto procesu ir iespējams piemērot, izmeklējot sevišķi smagu noziegumu, praksē 2015.gadā tas ir noticis vienu reizi.

Tiek precizēts arī nosacījums, kas šobrīd neatliekamības kārtībā paredz, ka jāveic personu aptauja, vienkāršotā kārtībā to aizstājot ar liecību iegūšanu, jo liecības var sniegt, tās pašrocīgi uzrakstot un parakstot, kā arī aptaujas vai nopratināšanas laikā. Citas procesuālās darbības jāveic tikai, ja tas nepieciešams.

Vienkāršotā kārtība izmeklēšanas stadijā būtu jāpabeidz desmit dienu laikā no kriminālprocesa sākšanas, kas atbilst saīsinātā procesa termiņam. Tai pašā laikā, norma tiek paplašināta ar nosacījumu, ka gadījumos, kad jāveic ekspertīzes, izmeklēšanu vienkāršotā kārtībā jāpabeidz 30 dienu laikā no kriminālprocesa sākšanas. Līdz ar to vienkāršoto kārtību būtu iespējams piemērot, izmeklējot krietni plašāku noziegumu loku, tai skaitā narkotiku nelikumīgas aprites jomā un miesas bojājumu nodarīšanā. IeM norāda, ka miesas bojājumu nodarīšanas izmeklēšana nav sarežģīta, bet veicamo ekspertīžu dēļ tai patlaban nav iespējams piemērot neatliekamības kārtību vai saīsināto procesu.

Piedāvātie grozījumi paredz arī izteikt jaunā redakcijā vienu no likuma pantiem, nosakot lēmuma par krimināllietas nodošanu tiesai vienkāršotā kārtībā saturu. Pēc būtības norma saglabā lēmuma par lietas nodošanu tiesai neatliekamības kārtībā saturu ar izņēmumu, ka tiek izslēgts minimālais termiņa ierobežojums tiesas sēdes noteikšanai.

Attiecīgi tiesās, kurās tas būs iespējams, tiesas sēde varētu tikt nozīmēta arī periodā, kamēr persona vēl ir aizturēta, atbilstoši likumprojekta pantam, kas paredz, ka, ja aizturētais tiek atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai nodrošinātu viņa nogādāšanu pie prokurora vai tiesneša kriminālprocesa pabeigšanai, persona var atrasties izolatorā, ievērojot 48 stundu noteikto ierobežojumu no faktiskā aizturēšanas brīža.

Lai grozījumi varētu stāties likumīgā spēkā, tie būs jāatbalsta valdībā un jāpieņem Saeimā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+