Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. septembris, 2012
Drukāt

Plūme sveķo un pūst

Foto-Stock.xchngFoto-Stock.xchng

“Gribētu uzzināt, kas vainas plūmei ‘Ulena Renklode’. Pirmo gadu sāka ražot, bet visi augļi sveķaini, daudzi sapuva kokā.” 
Aigars Paegleskalns

 

Spriežot pēc aprakstītajām pazīmēm, koks inficējies ar moniliozi jeb kauleņkoku pelēko puvi vai arī cietis no kaitēkļiem. Puves bojātām plūmēm augļi mēdz sveķoties un sapūst jau kokā.

 

Šis gads bija labvēlīgs kauleņkoku pelēkās puves izplatībai, sevišķi dārzos, kur nav izmantoti fungicīdi. Bojātos augļus vēlams savākt gan no zemes, gan koka. Ja iepuvušos augļus laikus nenolasa, tie veido veselus puvekļu čemurus. Puve var bojāt arī augļzariņus.

 

Noraut sakaltušo augļu mūmijas nākamajā pavasarī būs daudz grūtāk, bet tas ir nepieciešams, jo puve izplatās ar katru gadu vairāk. Šogad oktobra vidū, līdz mēneša beigām, kamēr dienas vidējā temperatūra vēl ir +5 °C, vajadzētu veikt apstrādi ar kādu no varu saturošiem preparātiem – čempionu 50 (0,5 – 0,75 %) vai 1 % Bordo maisījumu, izlietojot lielu šķidruma daudzumu: 5 – 10 l uz koku. Ja puves izplatība bijusi sevišķi stipra, arī pavasarī pirms ziedēšanas vēlams smidzināt Bordo maisījumu vai citu augu aizsardzības līdzekli, kas ierobežo puvi. Bordo šķidrums ir viens no labākajiem un visplašāk izmantotajiem fungicīdiem, tas labi pārklāj augu, ir noturīgs uz auga virsmas un pasargā no tālākas infekcijas izplatīšanās.

Sveķaini izdalījumi no plūmju augļiem var liecināt arī par tinēja kāpuru bojājumiem. Lai kaitēkļi sāktu darboties, laikam jābūt diezgan siltam – virs +20 °C. Kāpurs izgrauž caurumu, iekļūst auglī un barojas ar tā mīkstumu. Pa izveidotajiem bojājumiem uz ārpusi iztek šķidrums, kas sacietē, atgādinot sveķus. Vairums bojāto augļu kļūst par mērķi dažādiem slimību ierosinātājiem, rezultātā plūmes sapūst.

Lai apkarotu plūmju tinēju, regulāri jāaizvāc kritušie tārpainie augļi (kamēr tajos vēl ir kāpuri) un jāaprok vismaz 75 cm dziļi zemē. Jūlija sākumā ap stumbriem jāapliek kaitēkļu ķeramās jostas. Tās var iegādāties gatavas vai arī paši izgatavot no viļņotā kartona.

 

Konsultēja LAAPC Augļaugu fitopatoloģijas grupas agronome JŪLIJA VOLKOVA un VAAD Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente INTA JAKOBIJA.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+