Policija katru otro dienu notverot kādu velosipēda zagli 0
Valsts policija secinājusi, ka tikai katrs septītais velosipēds zādzības izdarīšanas brīdī bijis saslēgts ar drošības trosi vai cita veida veloslēgu. Savukārt lielāko daļu zādzību parasti izdara narkomāni.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs, analizējot velosipēdu zādzību tendences, atzīst, ka tikai katrs septītais velosipēds zādzības izdarīšanas brīdī bijis saslēgts ar drošības trosi vai cita veida veloslēgu.
Šogad Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki cīņā pret velosipēdu zādzībām ir iesaistījuši vēl lielākus operatīvos resursus nekā pagājušajā gadā, taču diemžēl vērojama tendence, ka, par spīti visām policijas aktivitātēm, velosipēdu zādzību skaits joprojām ir liels – analizējot zādzību tendences laika posmā no 1.aprīļa līdz 7.augustam, ir novērojams velosipēdu zādzību pieaugums par aptuveni 10%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pagājušajā gadā.
Jūlijā Rīgas reģionā notikušas 220 velosipēdu zādzības, taču augusta pirmajās septiņās dienās reģistrētas jau 42 velosipēdu zādzības.
“Ja vasaras sākumā varējām teikt, ka ir neliels velosipēdu zādzību samazinājums, salīdzinot ar pagājušo gadu, tad šobrīd vērojams, ka zādzību skaits ir lielāks nekā pagājušajā gadā. Darām visu, ko varam, lai šīs zādzības apkarotu, – iesaistām pilnīgi visas policijas struktūrvienības, kā arī sadarbojamies ar Pašvaldības policiju. Vidēji katru otro dienu aizturam kādu velosipēdu zagli,” stāsta Sozinovs.
Teju puse jeb 44,8% no visām divriteņu zādzībām notikušas privātās teritorijās. Zagļi izmantojuši izdevību, kad divriteņu saimnieki savus velosipēdus atstājuši nepieslēgtus savu privātmāju pagalmos, neaizslēgtās garāžās, šķūnīšos vai kāpņu telpās. Taču 24% gadījumu velosipēds nozagts pēc tam, kad tā saimnieks savu pārvietošanās līdzekli ilgstoši atstājis bez uzraudzības.
Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks stāsta, ka pie tirdzniecības centriem un speciālajām velosipēdu novietnēm zādzības notiek krietni retāk – tikai 10,4% gadījumu garnadži velosipēdus zaguši publiskās vietās. Tas skaidrojams ar faktu, ka publiskās vietās iedzīvotāji biežāk izmanto veloslēgus.
Lielāko daļu zādzību parasti izdara narkomāni, kuri velosipēdus zog, lai vēlāk varētu pārdot un par iegūto naudu iegādāties narkotikas. Reizēm, lai veiktu divriteņa zādzību, zagļi pastrādā arī citus noziegumus. Nesen bija pat gadījums, kad divi velozagļi nozaga automašīnu, lai ērtāk varētu nogādāt nozagtos divriteņus līdz realizācijas vietai, skaidro Sozinovs.
Velozādzību apkarošanas jomā Kriminālpolicija izmanto dažādas metodes, tostarp tiek izmantoti arī velosipēdi-ēsmas.
