Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. jūlijs, 2013
Drukāt

Polija: Volīnijas slaktiņi bija etniskā tīrīšana ar genocīda pazīmēm

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Polijas parlamenta apakšpalāta piektdien, 12.jūlijā, apstiprināja rezolūciju, kurā atzīts, ka tā dēvētie Volīnijas slaktiņi bijusi “etniskā tīrīšana ar genocīda pazīmēm”, vēsta Polijas Radio.

Balsojumā, kas sekoja pēc klusuma brīža, pieminot 70.gadskārtu kopš Volīnijas slaktiņu sākuma, rezolūciju atbalstīja 263 deputāti, kamēr 146 atturējās, bet 13 to noraidīja.

Iepriekš likumdevēji noraidīja radikālāku rezolūcijas tekstu, kurā poļu slepkavības, kuras Otrā pasaules kara laikā pastrādāja ukraiņu nacionālisti, tika atzītas par nepārprotamu genocīdu. Par šo rezolūcijas versiju balsoja 212 deputāti, bet 222 bija pret, kamēr trīs atturējās.

Īpaši aktīvi radikālāko dokumenta versiju atbalstīja opozīcijā esošās konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) līderis Jaroslavs Kačiņskis.

“Vai Aušvica bija genocīds? Vai Maidaneka bija genocīds? Kāda ir atšķirība?” preses konferencē pirms balsojuma retoriski vaicāja Kačiņskis. “Ja vien tas nav nāciju zināmas hierarhijas gadījums, terminu “genocīds” piemērojot tikai dažām nācijām, nevis poļu slepkavošanai.”

Tomēr ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis aicināja likumdevējus atbalstīt mazāk radikālo versiju. “Vēsturnieki šajā jautājumā jau ir izteikušies,” norādīja ministrs. “Saskaņā ar viņu vērtējumu tā bija etniskā tīrīšana ar genocīda pazīmēm.”

Iepriekš Polijas parlamenta apakšpalāta ir pieņēmusi divas rezolūcijas, kurās 20.gadsimtā pastrādāti noziegumu atzīti par genocīdu. Viena no rezolūcijām attiecas uz tā dēvēto Lielo badu jeb “Golodomoru” Ukrainā, kuru trīsdesmitajos gados sarīkoja toreizējās PSRS komunistiskais režīms, bet otra – uz armēņu slaktiņiem, kurus Pirmā pasaules kara laikā sarīkoja toreizējā Osmaņu impērija.

Sikorskis savā runā norādīja arī uz ievērojami mazāko Volīnijas slaktiņu upuru skaitu, salīdzinot ar abiem augstāk minētajiem noziegumiem.

Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu.

Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943.gada 11.jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945.gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu.

Atriebes uzbrukumos un tam sekojošajā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu. Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947.gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.

Seima piektdien apstiprinātajā rezolūcijā lietots tas pats formulējums, kas atrodams rezolūcijā, kuru jūnijā pieņēma parlamenta augšnams – Senāts.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+