Kā pašvaldībās vērtē iniciatīvu par referendumu ierosināšanas kārtību? 1
Biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” (“APPL”) lūgusi pašvaldības atvieglot iedzīvotāju parakstīšanos par to, lai panāktu izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā. Biedrība vēlas iepriekšējo kārtību, kad referenduma ierosināšanai pietika 10 000 balsstiesīgo iedzīvotāju parakstu. Pašlaik likums noteic, ka nepieciešami 155 224 jeb ne mazāk kā vienas desmitdaļas vēlētāju parakstu.
Andris Kazinovskis, Balvu novada domes priekšsēdētājs: “Pašvaldības nekad nav atteikušās, ja vajag noskaidrot tautas gribu. Bet referenduma ierosināšanai nepieciešamie 155 224 vēlētāju paraksti, kā to paredz pirms gada spēkā stājušies grozījumi likumā par tautas nobalsošanu, – tas ir stipri par daudz. Rodas iespaids, ka tiek darīts viss, lai tautu atstumtu no iespējām ietekmēt valstij svarīgu lēmumu pieņemšanu. Loģiski būtu, ja pati Saeima atceltu grozījumus, kas būtiski ierobežo suverēnās varas realizēšanu, kas saskaņā ar Satversmi pieder tautai. Tagad iniciatīvas grupa, ko pārstāv biedrība “APPL”, aicina Latvijas pilsoņus parakstīties par grozījumu atcelšanu. Protams, Balvu novada pašvaldība atvieglos iedzīvotāju parakstīšanos, lai atjaunotu agrāko kārtību, kad referenduma ierosināšanai pietika ar 10 000 balsstiesīgo iedzīvotāju parakstiem. Piemēram, mēs atbrīvosim iedzīvotājus no maksas par paraksta apliecināšanu vēlētāju rosinātajam likumprojektam un radīsim iespēju invalīdiem un cilvēkiem ar veselības problēmām parakstīties, viņus apmeklējot mājās. Tautai jābūt lielākām iespējām ietekmēt lēmumus, politiķi kļūdās, uzskatīdami, ka iedzīvotāji, īpaši laukos, daudz ko nezina un nesaprot. Politiķi ir aizmirsuši, ka tauta jūt ar sirdi.”
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Neesmu pārliecināts, ka pašvaldībām vajadzētu iesaistīties parakstu vākšanā tik lielā mērā, kā to lūdz biedrība “APPL”. Ja būtu krīzes situācija, tad jā, turklāt tad cilvēki aktivizētos. Tagad valstī daudzmaz ir stabilitāte, dažādu nozaru darbinieki, mediķus, policistus un ugunsdzēsējus ieskaitot, saņems algas pielikumu. Grūti iedomāties, ka biedrības iecerētā parakstu vākšana varētu izdoties.”
Gunta Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja: “Domāju, ka tagad nepieciešamie 155 224 vēlētāju paraksti ir pārāk augsts slieksnis, savukārt agrāk nepieciešamie 10 000 parakstu – par maz. Pieņemamāks variants jāmeklē kaut kur pa vidu. Pļaviņu novada pašvaldība atbalstīs aicinājumu sniegt atbalstu parakstu vākšanā – gan afišas izvietosim, gan brauksim pie slimiem cilvēkiem. Taču nav īsti pārdomāts lūgums atbrīvot no maksas par paraksta apliecināšanu likumprojektam. No pieredzes zināms, ka daļa iedzīvotāju, ja ir bez maksas, nemaz neizlasa, par ko parakstās, vienkārši paļaujas uz to, ko pauž un sola parakstu vācēji. Vēlāk sūkstās, ka citādi sapratuši un domājuši. Ja par paraksta apliecināšanu likumprojektam būs jāsamaksā viens eiro, attieksme būs nopietnāka. Iespējams, valstij vajadzētu mācīties no pašvaldībām, kur iedzīvotāji var ietekmēt lēmumu pieņemšanu; katrs var nākt ar iesniegumu, kurā izklāstīts kāds priekšlikums. Ja kaut ko vajag panākt valsts mērogā, ir jau daudz grūtāk. Tāpēc jāatbalsta biedrības “APPL” aicinājums referenduma sakarā.”
Vilnis Špats, Cesvaines novada domes priekšsēdētājs: “Šobrīd pašvaldībām tas nav aktuāli, ir taču daudz svarīgākas lietas, pats galvenais – jātiek pie normāla budžeta. Desmit tūkstoši vēlētāju parakstu referenduma ierosināšanai – protams, kas tas ir par maz. Bet tas lielais skaitlis, kas noteikts pašlaik, arī ir par traku. Bet varbūt kādu laiku lai paliek, kā ir.”
