Politiskā līmenī ebreju īpašumu restitūcijas jautājums aizvien uz priekšu nav pavirzījies 0
Jautājums par ebreju kopienas īpašumu restitūciju politiskā līmenī Latvijā aizvien uz priekšu nav īpaši pavirzījies, un valdošās koalīcijas partiju pārstāvji norāda, ka viņu nostāja nav mainījusies.
Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Demiters sarunā uzsvēra, ka nebūtu pareizi izcelt vienu tautību, un tāpēc, ja tiek veikta īpašumu atdošana, tā būtu jāattiecina uz visiem cilvēkiem neatkarīgi no tautības vai kādiem citiem aspektiem.
Vaicāts, vai RP būtu gatava piekrist kompromisam, kas paredzētu ebreju kopienai atdot atsevišķus tai piederējušus īpašumus, Demiters norādīja, ka tādā gadījumā būtu jāredz saraksts ar šiem īpašumiem. Viņš ir dzirdējis par sarakstu ar pieciem objektiem, taču nevarot par to spriest, jo nav to redzējis.
Savukārt “Vienotības” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis norādīja, ka “jaunumus” šajā jautājumā viņš neesot dzirdējis. Zaķis piebilda, ka jau iepriekš “Vienotība” norādīja, ka iespējama diskusija par sabiedriskām, izglītības un reliģiskām ēkām, savukārt diskutēt par dzīvojamām un komercplatībām nevarētu.
Gadījumā, ja jautājums par kādu īpašumu atdošanu ebreju kopienai nonāks līdz balsojumam Saeimā, tad neatkarīgajiem deputātiem varētu būt brīvais balsojums, sacīja neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins. Viņš pats ir gatavs balsot par svētvietu atdošanu ebreju kopienai, savukārt attiecībā uz citiem īpašumiem ir jāvērtē katrs konkrētais gadījums. Olšteins norāda, ka grūti spriest, vai šo jautājumu varēs atrisināt 11.Saeimas laikā, bet “kaut kādai virzībai noteikti jābūt”.
Tikmēr nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars apstiprināja, ka nacionālās apvienības pozīcija ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā nav mainījusies. Nacionālā apvienība jau iepriekš pauda viedokli, ka denacionalizācijas process Latvijā ir noslēdzies un, ja tas tiek pārskatīts kopumā, tad ir attiecināms uz jebkuru sabiedrības grupu.
Kā ziņots, no 18.septembra līdz šodienai trešajā vizītē Latvijā ieradies ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa.
Īpašais sūtnis Latvijā ieradies, lai apspriestu holokausta laikā atsavinātā ebreju kopienas un bezmantinieku īpašuma atdošanu. Vizītes laikā Deividsons tiksies ar Saeimas deputātiem, vietējo pašvaldību un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem, kā arī Latvijas Ebreju kopienas biedriem.
Jautājums par ebreju kopienas īpašumu restitūciju Latvijā pēdējo gadu laikā ir ticis aktualizēts vairākkārt, taču allaž nav pavirzījies uz priekšu, jo politiķi ir vairījušies to risināt. Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī pirms gada beidzās ar iepriekšējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju.
Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos tika apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi. Ebreju kopiena šos īpašumus vēlas atgūt vai saņemt par tiem kompensāciju. “Ja bija šaubas par kāda objekta īpašumtiesībām, tas netika iekļauts šo īpašumu sarakstā. Jau 2006.gadā nekustamo īpašumu saraksts bija iesniegts Saeimā un ir publiski pieejams, tiesa, tolaik tajā bija aptuveni 300 īpašumi, jo bija iekļauti arī fizisko personu īpašumi, kas tagad ir izņemti ārā, ņemot vērā starptautisko praksi, ka bezmantinieka īpašums pieder valstij,” iepriekš stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.
Deividsons runāt par šo jautājumu Latvijā bija ieradies arī šovasar, taču nekāds progress sarunās nebija vērojams. Umanovska tolaik prognozēja, ka diskusijas par ebreju nekustamā īpašuma restitūcijas jautājumu varētu aktualizēt septembrī, kad ir paredzētas sarunas ar Saeimas deputātiem.
