Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. marts, 2012
Drukāt

Preses piegādes liktenis joprojām neskaidrs


pasts_ts_4

Katra reize, kad Pasta likums tiek atvērts grozījumiem, nozīmē vairāk sirmu matu Latvijas preses izdevējiem. Arī šonedēļ Ministru kabineta komitejā tika vērtēti jauni grozījumi šajā likumā. Ierēdņi gan skaidro, ka tie nepieciešami galvenokārt tādēļ, lai mainītu normas par paku sūtīšanu.

 

Jaunais regulējums paredz, ka universālo pakalpojumu lokā turpmāk tiks iekļauta tādu paku piegādāšana, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus. Tomēr Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis neizslēdz, ka vienlaicīgi no universālā pakalpojuma groza varētu tikt “izgrūsta” abonētās preses piegāde. Šobrīd tā formāli skaitās universālais pakalpojums, bet Pasta likuma pārejas noteikumi pagaidām neattiecina šīs priekšrocības uz preses piegādi.

Izdevēju bažas apstiprina arī pašlaik notiekošā diskusija starp Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un SM par universālā pakalpojuma sniedzēja noteikšanu un universālā pakalpojuma groza saturu.

“Abonētās preses piegādes izmaksas ir 0,17 latu, no tām 0,08 latus sedz preses izdevējs, bet aptuveni 0,09 lati tiek segti no valsts budžeta. Ja turpmāk no valsts budžeta netiks kompensēti šie pakalpojumi, preses piegādes izmaksas strauji pieaugs, un lauku iedzīvotāji varētu pilnībā atteikties no preses abonēšanas,” MK komitejas sēdē, kur tika skatīti Pasta likuma grozījumi, informēja Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis. Tādēļ SM uzskata, ka preses piegādei nākotnē būtu jābūt universālo pakalpojumu sarakstā, bet Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pret šādu priekšlikumu iebilst.

Kā paskaidroja regulatora preses sekretāre Daiga Reihmane, universālajā pakalpojuma kopumā ietilpstošos pakalpojumus nosaka ES direktīva (Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra direktīva 97/67/EK) un tā neparedzot abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu ietvert šajā sarakstā. Regulatora pārstāve gan atzina, ka minētā direktīva arī neaizliedz preses piegādi iekļaut universālajos pakalpojumos, bet līdz šim tāda prakse neesot bijusi. “Latvijā līdz šim abonētās preses piegādes pakalpojums nav bijis regulējams pasta pakalpojums. Tādēļ SPRK uzskata, ka tas nav ietverams universālajā pasta pakalpojumā ietilpstošo pakalpojumu sarakstā,” paskaidroja D. Reihmane.

 

Tomēr galvenais regulatora iebildums ir saistīts ar to, ka universālā pakalpojuma sarakstā ietvertiem pasta pakalpojumu tarifiem jābūt balstītiem uz izmaksām. Proti – SPRK nav tiesīgs apstiprināt universālā pasta pakalpojuma tarifus, kas komersantam rada zaudējumus.

 

Taču šeit ir divi risinājumi. Vienkāršākais būtu noteikt reālajām tirgus izmaksām atbilstošu piegādes tarifu. Taču tas, visticamāk, tik ļoti sadārdzinātu preses izdevumus, ka daudzi cilvēki vienkārši atteiktos tos turpmāk abonēt. Otrs risinājums paredz noteikt tirgus situācijai atbilstošus tarifus, vienlaikus radot mehānismu, kas kompensētu komersantam starpību starp reālajām izmaksām un summu, ko pakalpojuma saņēmējs gatavs maksāt. Kā uzsver SPRK padomes priekšsēdētājs Valdis Lokenbahs, šeit vēl ir daudz neskaidrību. “Jāatgādina, ka direktīvas prasību nodrošināšanai laika atlicis pavisam maz – aptuveni pusgads. Tāpēc regulators uzskata, ka ar nepieciešamajiem likuma grozījumiem nedrīkst kavēties. Taču koncepcija par universālo pakalpojumu pašreiz valstī vēl nav izstrādāta – nav skaidrības, kāds varētu būt tā finansēšanas mehānisms, kā tas varētu darboties utt. Šo jautājumu noskaidrošanai vēl nepieciešamas diskusijas, un to atzīst arī Satiksmes ministrija. Pirms abonētās preses piegādes ietveršanas universālajā pakalpojumā jābūt skaidri saprotamiem un noteiktiem turpmākās darbības principiem,” norādīja Lokenbahs.

 

Viens no risinājumiem varētu būt tā sauktais universālā pakalpojuma fonds, par kura nepieciešamību jau gadiem ilgi runā ekonomists Edvīns Karnītis. Piemēram, pasta tirgus liberalizācijas gadījumā citi nozares komersanti šajā fondā iemaksātu proporcionālu naudas summu, no kuras tiktu kompensēti universālā pakalpojuma sniedzējam (šajā gadījumā – “Latvijas Pastam”) radušies zaudējumi.

 

Ekonomikas ministrija gan šāda fonda izveidi novilcinājusi līdz pēdējam, un pašlaik vēl tikai darba grupā tiek gatavota universālo pakalpojumu fonda koncepcija, kas varētu būt gatava šā gada septembrī. Pēc EM valsts sekretāra Jura Pūces aplēsēm, šādu fondu varētu ieviest, agrākais, no 2014. gada 1. janvāra.

G. Līcis preses izdevēju vārdā gan pauž cerību, ka paralēli fondam tiks saglabātas arī valsts budžeta subsīdijas pastam par nerentablajiem pakalpojumiem, jo, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ar komersantu iemaksām vien varētu nepietikt. “Tas nebūtu nekas ārkārtējs. Līdzīgā veidā pasta pakalpojumi tiek subsidēti daudzviet Eiropā. Tā tomēr ir valsts atbildība, lai iedzīvotāji perifērijā varētu saņemt viņiem nepieciešamo informāciju, jo bez tās tāpat kā bez citas infrastruktūras nekāda attīstība nav iespējama,” uzskata G. Līcis.

Līdz 2012. gada 31. decembrim pašlaik vienīgajam pasta komersantam Latvijā “Latvijas Pastam” ir noteikts pienākums sniegt universālo pasta pakalpojumu visā Latvijas teritorijā, kā arī ir rezervētas īpašās tiesības pieņemt, pārsūtīt un izsniegt valsts robežās gan iekšzemes, gan pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumus, kuru svars nepārsniedz 50 gramus. Līdz ar tirgus liberalizāciju 2013. gada sākumā šīs privilēģijas tiks atceltas.

“Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” izteicies, ka pasts ir gatavs tirgus liberalizācijai, jo jau tagad gandrīz visās tradicionālās pasta jomās strādājot konkurences apstākļos.

 

Uzziņa

Universālais pakalpojums – pakalpojums, kas būtiski nepieciešams ikvienam valsts iedzīvotājam vai uzņēmējam, piemēram, elektroenerģija, telefonsakari, pasta piegāde. Savukārt ar “universālo pasta pakalpojumu” likumdošanā tiek saprasts pastāvīgu kvalitatīvu pasta pamatpakalpojumu sniegšana visā dalībvalsts teritorijā visiem klientiem par pieņemamām cenām.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+