Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
10. janvāris, 2014
Drukāt

Izglītības ministrs augstskolu nākotni redz specializācijā (4)

Foto - LETAFoto - LETA

“Ir jāizbeidz Latvijas augstskolu savstarpējā kanibalizācija, kad tās karo viena pret otru. Latvijas augstskolām jākonkurē ne tik daudz savā starpā, cik ar augstskolām ārvalstīs,” tas ir viens no argumentiem, ko pauž izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, skaidrojot, kāpēc nepieciešams sākt augstskolu specializāciju, kā dēļ valsts varētu vairs vispār nefinansēt medicīnas studijas Latvijas Universitātē.

Par to, ka augstskolu rīcība, veidojot ļoti līdzīgas, pat dublējošas studiju programmas vienā reģionā, ministram nav pieņemama, viņš brīdināja jau rudenī, kad Rēzeknē notika augstākajai izglītībai veltīta plaša konference.

Lemjot par to, kā būtu piešķiramas valsts apmaksātās studiju vietas 2014. gadam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosināja augstskolu specializāciju un centās novērst programmu dublēšanos. V. Dombrovskis norāda: Latvijā joprojām tiek īstenotas ap 1000 studiju programmām. Daļā no tām ir tikai padsmit studentu. Ir ļoti dārgi nodrošināt modernas studijas tik nelielam studentu skaitam. Taču augstskolas savā rīcībā saskaņā ar likumu ir gana neatkarīgas un brīvas. Līdz ar to budžeta vietu dalīšana ir viens no retajiem veidiem, kā valsts var ietekmēt augstskolu lēmumus par to, kādas studiju programmas īstenojamas. Tā kā daļa augstskolu ir citu ministriju pārraudzībā, sarunās par tā saukto budžeta vietu dalīšanu piedalījās arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma un veselības ministre Ingrīda Circene. Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajās augstskolās – Kultūras, Mākslas un Mūzikas akadēmijās – jau ir specializācija, tāpēc pārrunas ar kultūras ministri par augstskolu likteni izpalika.

Četras elites universitātes


V. Dombrovskis uzsver, ka sāktajai specializācijai ir plašāki mērķi, kas saistīti ar uzdevumiem, ko noteiks augstskolām. Četrām universitātēm – Latvijas Universitātei (LU), Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), Rīgas Stradiņa Universitātei (RSU) un Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kurām noteikta specializācija, jātiecas uz starptautisko konkurētspēju. Pārējām augstskolām tik augsti mērķi netiks izvirzīti – tām būtu jāgādā galvenokārt par valsts policentrisku attīstību. “Daļai Latvijas jauniešu ir svarīgi studēt starptautiski konkurētspējīgā augstskolā. Ja Latvijā tas nebūs iespējams, viņi brauks studēt uz ārzemēm. Universitātēs studentu skaits būtiski kritīsies ne tikai demogrāfiskās situācijas ietekmē, bet arī dēļ aizbraukšanas. Bet otrai daļai jauniešu starptautiski konkurētspējīgs diploms nav tik svarīgs, kaut arī viņi vēlas iegūt augstāko izglītību. Šos jauniešus svarīgi noturēt reģionos, kur viņi izauguši. Ja viņi tur iegūs augstāko izglītību, tad, visticamāk, turpat arī paliks strādāt,” skaidro V. Dombrovskis.

Visām valsts augstskolām sasniegt starptautiski konkurētspējīgu līmeni nebūs iespējams, jo konkurētspējīgās studiju programmas “dārgi maksā”, tātad ir finansiāli grūti uzturamas.

Izšķērdība 
medicīnas studijās?


Pārāk dārgi maksā arī uzturēt augsta līmeņa medicīnas studiju programmas divās valsts augstskolās: RSU un LU. “Tā pat ir izšķērdība! Katrs lats, kas tiek iztērēts, finansējot studiju programmas, kuras dublējas, netiek ieguldīts citu studiju programmu attīstībā,” secinājis ministrs. Tāpēc nākamajā studiju gadā LU būs par 16 procentiem mazāk studiju vietu medicīnā nekā līdz šim, kaut iepriekš samazinājums bija plānots mazāks un tika pamatots ar jauno mediķu pārprodukciju. No V. Dombrovska teiktā var secināt, ka budžeta vietas pirmajā kursā uzņemamajiem medicīnas studentiem LU varētu atņemt pavisam, ja vien LU “nesēdīsies pie viena galda ar RSU, lai runātu par kopīgām studiju programmām”.

LU Medicīnas fakultātes profesori ar pazīstamo kardioķirurgu profesoru Andreju Ērgli priekšgalā uzrakstījuši atklātu vēstuli, kurā atgādina, ka arī pirmskara Latvijā un sākotnējos padomju gados LU darbojās Medicīnas fakultāte (MF). Tikai tad, kad Josifs Staļins vēlējies vājināt LU, fakultāte likvidēta, nodibinot Rīgas Medicīnas institūtu, kas laika gaitā pārtapa RSU. Mediķi norāda, ka klasiskajās universitātēs var apgūt arī medicīnu. “Medicīna ir viena no Latvijas studētgribētāju pieprasītākajām studiju programmām LU, tāpēc šogad (2013. g.) MF uzņēmusi 363 studentus, kas ir divas reizes vairāk nekā pērn,” vēstulē norāda profesori. Budžeta vietas gan tikušas tikai 50 jaunajiem studentiem. Tātad lielākā daļa studē par maksu, kas ir krietni zemāka nekā maksas studijās RSU. Ārstniecības studijas vietējiem studentiem LU izmaksā 1800 latus gadā, kamēr RSU – 3660 latus.

Skolot topošos mediķus maksas grupās gan LU neviens negrasās liegt, piebilst ministrs. Jādomā gan, ka abu universitāšu pārstāvju sēšanās pie viena galda varētu būt apgrūtināta. Abas universitātes sevišķi asi sāka konkurēt tieši tad, kad LU izveidoja Medicīnas fakultāti, uz ko RSU atbildēja, sākot skolot juristus, politologus, sociologus. Šīs specialitātes RSU gan iespējams apgūt tikai par maksu. Tagad abas augstskolas konkurē par ārvalstu studentu piesaisti tieši medicīnas studijās.

LU rektors Mārcis Auziņš par ministra plāniem ir tik sašutis, ka pat aicinājis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī Pieprasījumu komisiju izvērtēt IZM un izglītības ministra īstenotās augstākās izglītības politikas atbilstību valsts un sabiedrības interesēm, kā arī vērst uzmanību uz nepieļaujamo un netālredzīgo situāciju, kas izveidojusies medicīnas izglītībā Latvijā. M. Auziņš uzskata, ka mediķu Latvijā trūkst, tāpēc valsts apmaksāto studiju vietu skaitu nedrīkst samazināt, tas pat jāpalielina. M. Auziņš arī norāda, ka visām augstskolām būtu jābūt IZM pakļautībā, citādi RSU, kas ir Veselības ministrijas pārziņā, gūstot nepamatotu monopolu jauno mediķu sagatavošanā.

Veselības ministre Ingrīda Circene atbalsta “Izglītības un zinātnes ministrijas redzējumu, ka budžeta vietu sadalījumā veselības nozarē prioritāte ir RSU”. Viņasprāt, skaidra augstskolu specializācija ļaus celt studiju kvalitāti un konkurētspēju, jo tiks koncentrēti resursi. Gada nogalē gan notika veselības ministres saruna ar M. Auziņu un A. Ērgli. Tikšanās laikā I. Circene tomēr piekritusi, ka arī LU varētu turpināt īstenot medicīnas studijas.

Arī Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis uzskata, ka Latvijā tomēr būtu jāsaglabā divas valsts finansētas studiju programmas medicīnā: tikai uz starptautisko konkurenci nevar paļauties, nepieciešama arī konkurence valsts iekšienē.

V. Dombrovskis arī rosinājis Rektoru padomei lemt, ko darīt ar ķīmijas studiju programmām LU un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Šobrīd tās esot pārāk līdzīgas, augstskolām būtu jāsadala atbildības jomas.

Negrib nonākt 
”otrajā šķirā” 


Turpinot sarunu par citu augstskolu specializāciju, ministrs teic, ka reģionālajās augstskolās vairāk tiks pieļauta programmu dublēšanās, tomēr vienā reģionā nedrīkstēs būt divas augstskolas ar līdzīgām studiju programmām. IZM nelemšot vienpersoniski par to, kuras studiju programmas kurās reģionālajās augstskolās būtu nepieciešamas. Lemšanā jāiesaistās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), plānošanas reģioniem, attiecīgo pašvaldību pārstāvjiem. DU un Rēzeknes Augstskolai (RA) pagaidām gan pašām uzdots izstrādāt priekšlikumus, kuru īstenošanas rezultātā vismaz Latgalē vairs studiju programmām nevajadzētu dublēties.

A. Barševskis gan nav apmierināts ar to, ka viņa vadītā augstskola nu nolikta reģionālās augstskolas līmenī – Daugavpilī tomēr studē ne tikai Austrumlatvijas jaunieši, turklāt zinātnisko sasniegumu ziņā DU var konkurēt ar to pašu LLU, no kuras tagad IZM gaidīs starptautisku konkurētspēju.

V. Dombrovskis gan bilst: reģionāla augstskola arī var būt starptautiski konkurētspējīga. Taču A. Barševskis lēš, ka augstskolu sadalīšana divās grupās nozīmē arī to, ka četrām pirmajā grupā iekļautajām universitātēm ir cerības uz dāsnāku finansējumu nekā citām augstskolām. Pārējās paliek tā kā otrajā šķirā. Izskanējušas pat idejas, ka reģionālās augstskolas varētu atdot VARAM pārraudzībā.

A. Barševskis gan arī atzīst: augstākās izglītības finansējums Latvijā ir tik zems, ka pat universitātēm, kas iekļuvušas “elites grupā”, tas vienalga nebūs tik liels, lai būtu iespējams būtiski celt to starptautisko konkurētspēju.

Atšķirīga attieksme pret LLU


Kā specializācija ietekmēs budžeta vietu sadali jau nākamajā studiju gadā? Iecerēts studiju vietu samazinājumu veikt visām sociālo zinātņu programmām visās augstskolās, izņemot LU, kam tā ir viena no stratēģiskās specializācijas jomām. Vienlaikus samazinājums LU veikts klasiskajām ekonomikas un uzņēmējdarbības programmām, pārvietojot valsts apmaksātās studiju vietas uz inovatīvām starpnozaru programmām sociālajās zinātnēs.

Patiesībā gan LLU tomēr arī izspruks no tik krasa budžeta vietu samazinājuma sociālajās zinātnēs. LLU ir Zemkopības ministrijas (ZM) pakļautībā. Un, kaut arī V. Dombrovskis apgalvoja, ka ar zemkopības ministri L. Straujumu panākta pilnīga vienprātība par tālāko LLU likteni, ZM pārstāve Dagnija Muceniece paskaidroja, ka LLU budžeta vietas sociālajās zinātnēs samazinājusi jau iepriekš, nu tas vairs nebūs jādara. Ministre gan piekritusi par LLU virzību uz specializāciju, kas patiesībā noteikta jau 2009. gadā, kad ZM saskaņoja LLU stratēģiju 2010. – 2016. gadam. Studiju virzieni tika sadalīti trīs grupās. Stratēģijā noteikts, ka pirmajā grupā prioritāte ir studiju virzieni, kas apgūstami tikai LLU un ir nepieciešami ZM kompetences nozaru attīstībai – lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, kokrūpniecībai, pārtikas pārstrādei, veterinārmedicīnai, hidroinženierzinātnei. Otrajā grupā ir ar prioritātēm cieši saistītie studiju virzieni, kas turklāt nepieciešami 
lauku attīstībai, piemēram, ekonomika, būvniecība, ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbība u. c. Trešajā grupā iekļauti citi virzieni – pedagoģija, organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija, programmēšana.

Kā aizvilināt no sociālajām zinātnēm


Kaut arī iepriekš IZM pauda, ka palielinās budžeta vietas dabaszinātņu jomā, nu tā atzīst, iespējams tikai minimāls palielinājums, jo jau tagad potenciālo studentu pieprasījums pēc valsts apmaksātām studiju vietām šajā nozarē ir zems.

RA studiju vietas no sociālās jomas, kur likvidēs studiju virzienu “Vēsture un filozofija”, pārdalītas uz inženierzinātnēm, palielinot studiju vietu skaitu Mehatronikas pamatstudiju programmā, bet Ventspils Augstskolā tādējādi palielināts studiju vietu skaitu Elektronikas maģistra programmā.

Kā zināms, IZM vairākkārt uzsvērusi, ka jāpanāk, lai mazāk jauniešu izvēlētos sociālo zinātņu studijas, bet dotu priekšroku eksakto jomu studijām. Taču ar budžeta vietu pārdali ietekmēt jauniešu izvēli ir tikpat kā neiespējami: jau tagad sociālās zinātnes studē lielākoties par maksu. V. Dombrov-skis piekrīt, ka šobrīd šāda situācija tiešām ir, taču ir pamats cerēt, ka nākotnē, kad studentu skaits demogrāfiskās bedres dēļ kritīsies, saruks arī to skaits, kuri par maksu studēs darba tirgū maz pieprasītās sociālās zinātnes. Turklāt drīzumā varētu tapt augstskolu absolventu reģistrs, kurā katrs topošais students varētu redzēt, cik pelna katras studiju programmas absolvents un vai vispār ko pelna. “Ja jaunietis redzēs, ka daudzi sociālo zinātņu studiju programmu absolventi pelna tikpat, cik cilvēki bez augstākās izglītības vai vispār ir bez darba, tad vēlme studēt sociālās zinātnes tomēr varētu mazināties,” spriež ministrs.

Par studentu 
maksās vairāk


2014. gada valsts budžetā augstskolām paredzēti 44,5 miljoni latu. IZM uzsver, ka, neraugoties uz iecerētajām pārmaiņām, kopējā valsts dotācija augstskolām nebūs mazāka kā 2013. gadā. Taču, ja daļa finansējuma jāpārnes no sociālajām un humanitārajām zinātnēm uz dabaszinātņu un inženierzinātņu studijām, valsts apmaksāto studiju vietu skaits kopumā varētu nedaudz samazināties, jo eksakto un tehnisko jomu studijas ir dārgākas.

IZM norāda, ka nedaudz tiks palielināts finansējums visām studiju vietām – par nepilniem trim procentiem. Līdz ar to vienas studiju vietas vidējās izmaksas – no 1557 latiem 2013. gadā palielināsies līdz 1620 latiem 2014. gadā.

Augstskolas vienmēr uzsvērušas, ka valsts dotācija nesedz reālās studiju izmaksas. Augstākās izglītības padome apstiprinājusi IZM plānus par valsts apmaksāto studiju vietu sadali nākamajam studiju gadam.

Ministrs arī izteicies, ka Latvijas Jūras akadēmijai būtu jāpievienojas RTU, bet Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolai jāapvienojas ar Latvijas Universitāti. Pagaidām gan IZM tikai noteikusi prioritātes LU un RPIVA dažādo specializāciju pedagogu sagatavošanā. Iecerēts, ka RPIVA būs jāspecializējas pirmsskolas, sākumskolas un pamatskolas skolotāju sagatavošanā, bet LU – dabaszinību un informācijas tehnoloģiju skolotāju apmācībā. LU arī specializēsies skolotāji, kuri iegūst vairākas kvalifikācijas apmācībā. Nolemts arī, ka Rīgā tikai KM pakļautībā esošās augstskolas sagatavos ar mākslām saistītos speciālistus. Arī šīs lēmums var skart RPIVA, kurā skolojas, piemēram, deju skolotāji. Neoficiāli dzirdēts, ka Izglītības ministrijas aktivitāšu dēļ RPIVA sākusi apsvērt iespēju apvienoties ar Sporta pedagoģijas akadēmiju, iespējams, pat veidojot pedagoģijas universitāti.

Par LJA bažām, ka RTU diploms netiks atpazīts starptautiskajā jūrnieku darba tirgū, ministrs saka: esot iespējams izdomāt tādu apvienošanās scenāriju, kurā augstskolu administrācijas gan tiek apvienotas, bet LJA saglabājas kā atsevišķa struktūrvienība, kas var izdot diplomus ar ierasto zīmolu.

Uzziņa 


Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētie lielāko universitāšu stratēģiskās attīstības (specializācijas) virzieni:

* Latvijas Universitāte – sociālās, humanitārās un dabas zinātnes,

* Rīgas Tehniskā universitāte – inženierzinātnes, ražošana un būvniecība,

* Rīgas Stradiņa universitāte – veselības aprūpe,

* Latvijas Lauksaimniecības universitāte – lauksaimniecība, veterinārmedicīna, mežsaimniecība, pārtikas tehnoloģijas.

Viedokļi 


Ina Druviete, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētāja: “Jautājumu par augstskolu specializāciju un pārmaiņām budžeta vietu sadalījumā skatīsim kādā no pirmajām šā gada komisijas sēdēm. Pasaulē joprojām nav novecojis klasiskās universitātes koncepts. Šādā universitātē ietilpst visas zinātņu nozares: tās savstarpēji mijiedarbojas un papildina viena otru. Piemēram, pētījumos var sadarboties bioloģijas un medicīnas jomu pētnieki. Pagaidām neredzu iemeslus, kāpēc būtu jāatsakās no tā, ka arī Latvijā ir šāda klasiskā universitāte kā LU. Un vai, piemēram, LLU attīstībai nāks par labu tas, ja tur skolosies tikai agronomi, veterināri un citi ļoti cieši tikai ar lauksaimniecību saistīti speciālisti? Nav skaidra koncepcija, kā tad augstskolas tālāk attīstīsies. Ir tikai idejas par specializāciju un to, ka LU būtu jāatsakās no medicīnas studijām. Tad varbūt arī RSU jāatsakās no sociālo zinātņu bloka? Nav īsti izprotama arī nostāja, ka vispār augstskolām jāspecializējas, bet maksas studiju blokā var nespecializēties. Pagaidām neredzu pietiekami spēcīgus argumentus par to, kāpēc Latvijā nevarētu būt divas medicīnas augstskolas. Nevajag aizmirst, ka tieši medicīnas studijas ir eksportspējīgākā prece mūsu augstākajā izglītībā. Abas augstskolas piedāvā kvalitatīvas medicīnas studijas: tās nodrošinātas ar spēcīgiem mācībspēkiem, labu studijām nepieciešamo aprīkojumu. Valdība ir kritusi, un politiski labilā situācijā nevajadzētu pieņemt ilgtermiņa lēmumus.”

Arvīds Barševskis, Rektoru padomes priekšsēdētājs: “Par to, ka sociālajās zinātnēs samazina budžeta vietu skaitu, rektoru padomē neizskanēja sevišķi daudz iebildumu, bet par iecerēto augstskolu specializāciju gan rektori ir skeptiski. Taču lielu traci pagaidām neceļam, jo nevar jau zināt, kā attīstīsies politiskā situācija un vai šīs ieceres īstenosies.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ina Druviete,-Pagaidām neredzu pietiekami spēcīgus argumentus par to, kāpēc Latvijā nevarētu būt divas medicīnas augstskolas.
    Bagātai lai dara kā grib, bet saprātīgais. Es arī nevaru atļauties uzturēt divus auto – vienu izklaidei, otru uz sēnēm jā vēl trešo uz medībām.
    Mazajā Latvijā divas medicīnas augstskolas ir greznība , bet varbūt var pat trīs? Ja Vienotības deputātei ir šāda valsts iespēju saprašana, tad nožēlojami…un pie tam par nodokļu naudu. Vēl jautājums – vai deputāte uztur 2 dzīvokļus Rīgā – vienu dzīvošanai darba dienās un otru atputai brīvdienās – murgs , bet tāda laikam domāšana?

  2. Būtu labi, ja Izglītības ministrs mācētu rakstīt.

  3. Kaut kā nesaprotu – vai tad ir notikusi atkāpšanās no sākotnējā plāna par konkurētspējīgu programmu akreditāciju? Kur šeit sapratne un pēctecība?

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+