Latvijā
Politika

Eiropieši nepamatoti baidās veikt pretdarbību. Saruna ar čehu Jakubu Jandu 9


Jakubs Janda:
Jakubs Janda:
Foto no Jakuba Jandas personīgā arhīva

“Ar runām vien mēs nevaram apturēt Krievijas izlūkošanas un dezinformācijas invāziju Eiropā, bet vainīgie jāsoda,” intervijā “LA” saka Čehijas domnīcas “European Values” direktors JAKUBS JANDA. Viņš norāda uz politiskās gribas trūkumu Eiropā.

Kādas jūsu skatījumā ir galvenās metodes, kā Krievija kaitē Centrālās un Austrumeiropas valstīm?

J. Janda: Kremlis ne tikai iebrucis Ukrainā, Gruzijā un Moldovā, bet tas izmanto pret mums naidīgas stratēģijas. No Kremļa nāk masīva dezinformācijas kampaņa, kas ir pret NATO interesēm, Eiropas valstu politikā notiek politiskā iefiltrēšanās, lai rekrutētu un “koptu” sev vēlamus politiķus. Krievija Eiropā veic ekonomiskās operācijas un arī izlūkošanas operācijas.

Vai varat minēt kādu spilgtu piemēru politikas ietekmēšanai svešā valstī?

Labs piemērs, kā krievi “audzina” politiskos līderus, ir Čehijas prezidents Milošs Zemans. Viņš bija pazīstams politiķis 90. gados, bet 2002. gadā beidza savas pilnvaras premjera amatā un gadu vēlāk kandidēja Čehijas prezidenta vēlēšanās, kurās zaudēja. Pēc tam krievi sāka viņu “audzināt”, jo viņu tolaik pamanīja KGB ģenerālis Vladimirs Jakuņins. Vēlāk tas atmaksājās, jo nākamajās vēlēšanās viņš uzvarēja. Par Zemana kampaņas vadītāju kļuva Martins Nejedlijs, kurš desmit gadus Maskavā strādāja arī Krievijas naftas koncernā “Lukoil”. Tas arī norāda uz ciešu saikni starp Čehijas prezidentu un Krievijas varu. Čehijā prezidentam gan ir ceremoniāla loma, tomēr viņam piemīt liela neformālā ietekme. Kad notika Skripaļu indēšanas gadījums, viņš lūdza Čehijas pretizlūkošanas aģentūrai noskaidrot, vai nervu paralītiķis “Novičok” nav radīts mūsu valstī. Pēc saņemtā ziņojuma viņš tomēr meloja, ka tas izstrādāts Čehijā. Tas parāda, ka viņš strādā Krievijas interesēs. Kļūšanai par ietekmes aģentu parasti ir četri iemesli: nauda, ideoloģija, ego un kompromati. Zemana uzvedību manā skatījumā nosaka ideoloģija un viņa ego. Krievi meklē līderus, kuri zaudējuši. Bijušais Francijas premjers Fransuā Fijons, kam bija lieliskas izredzes kļūt par prezidentu, pēc izstāšanās no cīņas pirmo zvanu saņēma no Krievijas un tika ielūgts uz Putina vasarnīcu.

Neformālo sakaru veicināšana no Krievijas puses atgādina stāstu par bijušo Itālijas premjeru Silvio Berluskoni…

Ne tikai Berluskoni viesojies pie Putina, to darījis arī Ziemeļu līgas līderis Mateo Salvīni, kad zaudēja vēlēšanās. Krievi bieži ir klāt pie ievainojamiem un sakāvi cietušiem politiskajiem līderiem. Tie var būt gan galēji labējie, gan galēji kreisie, gan cilvēki, kuriem ir kopējs ienaidnieks. Parasti “ienaidnieku” iemieso pie varas esošie tradicionālie politiķi. “Ienaidnieks” ir kopīgs Zemanam, Berluskoni, Ungārijas premjeram Viktoram Orbānam un daudziem Austrijas politiķiem. Kad krievi ir nodibinājuši saites, ienāk viņu nauda.

Čehijā parlamenta vēlēšanās uzvarēja uzņēmēja Andreja Babiša partija “ANO 2011”. No viņa sagaidīja spēku līdzsvarošanu Čehijas varas aparātā. Bet vai tas reāli notiek?

Viņš bija veiksmīgs uzņēmējs, viņu var saukt par oligarhu. Vēlēšanās Babišs gāja pret spēkiem, kuri ir pie varas, un partija ieguva gandrīz 30 procentus balsu parlamenta vēlēšanās. Babišs gan nav stingrās līnijas populists kā Orbāns. Tomēr viņš ir atkarīgs no Zemana, kuram ir tiesības izvēlēties premjerministru, pret Babišu bija izvērsta nomelnošanas kampaņa. Babišam nebija viegli atrast sev sabiedrotos. Zemanam ir liela ietekme pār komunistiem, sociāldemokrātiem un galēji labējiem.

Bet kā Čehijas sabiedrībā tiek uztverta Krievija?

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka 40 procenti no iedzīvotājiem uzskata, ka Krievija ir galvenais drauds, bet 60 līdz 70 procentiem cilvēku rūp migrācijas un terorisma draudi. Zemans šogad tika pārvēlēts nevis sava prokrieviskuma dēļ, bet gan tāpēc, ka bija kandidāts, kurš iestājas pret varas eliti un pret migrāciju.

Tomēr cik lielu lomu Čehijā spēlē Krievijas dezinformācija, kas ir problēma daudzās citās ES valstīs?

Krievijas dezinformācijas kampaņas kļūst aktīvākas pirms vēlēšanām, kuras Kremlis vēlas ietekmēt. To esam redzējuši pēdējos divus gadus. Tām ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķi. Viens no ilgtermiņa mērķiem Krievijas dezinformācijai Čehijā bija pārliecināt, ka Ukraina ir neizdevusies valsts, un, pateicoties Zemanam, liela daļa iedzīvotāju šai dezinformācijai tic. Savukārt šāda dezinformācija ierobežo Čehijas valdības iespējas – ir grūti paust atbalstu Ukrainai, ja lielā daļā sabiedrības nostiprinājies uzskats, ka Ukraina ir neveiksmīga valsts. Krievijai raksturīgs, ka tā īstermiņā mobilizē savus ietekmes aģentus.

Šogad gaidāmas parlamenta vēlēšanas Moldovā, Latvijā un arī Zviedrijā. Vai paredzat Krievijas iejaukšanos?

Ir skaidrs, ka Moldovā krieviem ir sava rezidentūra. Krievijas labā Moldovā darbojas prezidents Igors Dodons, kurš ir krievu lelle. Krievija vēlēšanās atbalstīs sev vēlamo kandidātu, savulaik tā atbalstīja Marinu Lepēnu Francijā gan finansiāli, gan noplūdinot pretinieka e-pasta saraksti. Personīgo e-pastu noplūdināšanu esam redzējuši citās valstīs, tajā skaitā ASV, un šī metode var tikt atkal izmantota. Latvijā Krievija var atbalstīt sev vēlamos politiskos spēkus caur krievu valodā rakstošiem vai raidošiem medijiem. Vācijā redzējām, kā krievvalodīgā minoritāte balsoja par “Alternatīvu Vācijai”. Krievija turpinās ietekmēt procesus, līdz mēs viņu neapturēsim. Valstis, piemēram, var vienoties, ka pret Kremlim tuvīnām Krievijas amatpersonām varam ieviest sankcijas. Lielākā daļa Krievijas oligarhu bauda dzīvi Rietumos, taču mēs viņus ekonomiski varam saņemt par gūstekņiem, piemērojot dažādas sankcijas.

Bet vai notiekošais neliecina, ka dzīvojam dažādu ātrumu Eiropā?

To var teikt par dažādu valstu attieksmi pret Krieviju. Centrālās un Austrumeiropas valstis, izņemot Austriju un Ungāriju, ietur stingrāku politiku, bet tad ir tādas valstis kā Vācija, Francija, Beļģija un Nīderlande, kuras vilcinās piemērot asākus soļus, un ir valstis, kas šo procesu bremzē. Mums Čehijā ir problēmas ar Krievijas vēstniecību, kurā strādā ap 140 diplomātu un darbinieku, bet Čehijas vēstniecībā Krievijā strādā 60 diplomāti. Attiecība sanāk 2:1. Gadījumos ar diplomātu izraidīšanu Putins uzsvēris, ka viņš vēlas diplomātisko paritāti. Ja mēs to vēlamies, tad to varam sasniegt, tikai darot kopā. Mums jāveido koalīcijas pret Krieviju ar valstīm, kurām ir politiskā griba rīkoties.

Kā jūs vērtējat Baltijas valstu centienus, pieņemot Magņitska sarakstu?

Tas ir apsveicami. Čehijā arī tiek strādāts pie šāda saraksta, taču tam nav vairākuma atbalsta parlamentā. Krievijas režīms ir krimināls. Tajā savā starpā ir saistīti oligarhi un drošības struktūru vadītāji. Šī saikne ir vieta, pret kuru Rietumiem jāvērš savs sods. Tikai runājot mēs nevaram apturēt Krievijas izlūkošanas un dezinformācijas invāziju, bet vainīgie jāsoda. Skripaļu indēšanas gadījums pierāda, ka Krievijas aprindas apzinās, ka iespējas viņus sodīt ir ierobežotas. Ja turpināsim būt bezzobaini, Krievija turpinās agresiju. Daļa eiropiešu nepamatoti baidās veikt pretdarbību, jo domā, ka situācija var eskalēties.

Latvijā darbojas prokrieviskā aktīviste Tatjana Ždanoka, kura aktualizē protestus pret pāreju uz izglītību latviešu valodā visās skolās. Piemēram, 1. maijā Rīgā notika viņas atbalstītāju rīkots gājiens, kurā skolēnus gan nevarēja manīt. Izskan aizdomas par to, no kurienes nāk nauda šīm akcijām…

No vienas puses, drošības iestādes var veikt procesuālās darbības pret Krievijas ietekmes aģentiem, bet, no otras puses, sabiedrība var veikt viņu sociālo izstumšanu. Esam ciniski, šādas darbības mēs izsmejam un uz tā bāzes veidojam humoru, lai parādītu, cik nožēlojami ir šādi aktīvisti, kurus atbalsta Krievija.

Šogad pasaules čempionāts futbolā notiks Krievijā, par kuru analītiķi teic, ka tā būs Kremļa propagandas izrāde. Vai paredzat politiskās sekas?

Čehija to boikotē, jo mūsu futbola komanda nekvalificējās (smejas). Britānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons pamatoti turnīru salīdzinājis ar Hitlera Vācijas rīkoto 1936. gada olimpiādi. Krievija pasākumu izmantos, lai savās mājās parādītu varas leģitimitāti. Lielais jautājums ir, vai tā nebūs Soču olimpiāde 2.0, pēc kuras sekos kāds Krievijas iebrukums. Pēc Soču olimpiādes Krievija sagrāba Krimu, bet Pekinas olimpiādes laikā notika iebrukums Gruzijā. FIFA kļūda bija, ka čempionāts tika piešķirts Krievijai, taču arī šajā gadījumā vairāk par jokiem, cik FIFA ir korumpēta, nav bijis.

Vai Krievija čempionāta laikā varētu izmantot futbola huligānus vai cilvēkus no drošības struktūrām, kas izliekas par viņiem, kā tas tika darīts Eiropas čempionāta futbola laikā Francijā…

Tas var notikt, tomēr es šo scenāriju nepārvērtētu. Mēs zinām, ko viņi izdarīja Eiropā – agresijas mērķis toreiz bija parādīt Rietumeiropai, ka Krievija ir “spēcīgāka vara”. Nedomāju, ka šoreiz lietā varētu tikt likti skarbākie futbola huligāni. Jo tad tās būtu negācijas, kam uzreiz sekotu atbildes reakcijas no Rietumu diplomātiem. Mājās krievi vēlētos šoreiz izspēlēt, ka “Rietumiem mēs patīkam”, bet ārzemēs – “varam lietot citus argumentus”.

LA.lv