Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
7. decembris, 2012
Drukāt

Pretrunīgi vērtē ES nominēšanu Nobela Miera balvai


Miera egles vizualizācijaMiera egles vizualizācija

10. decembrī svinīgā ceremonijā Oslo Eiropas Savienība (ES) pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē saņems Nobela Miera prēmiju. Šī nominācija jau raisījusi plašas diskusijas kā savienības dalībvalstu, tā iepriekšējo gadu Nobela prēmiju saņēmēju starpā. 


 

Balvu – bērniem

“2012. gada Nobela Miera prēmija tiek piešķirta Eiropas Savienībai par tās devumu, vairāk nekā sešus gadu desmitus veicinot mieru un izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesības Eiropā,” teikts Nobela prēmijas institūta paziņojumā. ES līderiem un ne tikai viņiem šī nominācija bijusi liels pārsteigums. ES prezidents Hermans van Rompejs nekavējoties aicinājis visu 27 dalībvalstu, kā arī kandidātvalsts Horvātijas līderus apmeklēt svinīgo pasākumu, arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu savā “Twitter” kontā paudis prieku par šo faktu un apsveicis jauniešus, kuri uzvarējuši konkursā “Miers, Eiropa, nākotne – ko miers Eiropā nozīmē Tev?” un nu ir aicināti piedalīties Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremonijā.

Bērnu līdzdalība šajā pasākumā ir visai zīmīga, jo līdz ar Nobela Miera prēmiju Eiropas Savienība saņem arī naudas balvu – aptuveni 930 000 eiro (652 000 latu). Šo naudu tērēs projektiem, kuru mērķis ir palīdzēt un atbalstīt karā un konfliktos cietušos bērnus.

“Nobela Miera prēmija simbolizē izlīgumu visā pasaulē. Naudas balvai būtu jāsniedz labums tiem, kas ir mūsu lielākā nākotnes cerība, taču vienlaikus ir un bija pirmie cietēji konfliktos, – bērniem,” uzsvēris Ž. M. Barozu.

Eiropas Parlamentā strādājošie Latvijas deputāti atzīst – šī balva lielā mērā ir pasniegta katram ES iedzīvotājam, ne tikai institūcijai kā tādai. “Šobrīd, kad Eiropā valda zināma spriedze attiecībā uz eirozonas stabilitāti, Nobela Miera prēmija kalpojusi kā atgādinājums par sākotnējo Eiropas Savienības mērķi – ES ir miera projekts, kas saliedēja Eiropu pēc diviem asiņainiem militāriem konfliktiem, kā arī novērtējums Eiropas valstu sadarbībai, jo valstis gadu gaitā ir panākušas cita veida saskarsmes kultūru – visi jautājumi tiek risināti diskusiju, nevis bruņotu konfliktu ceļā jau vairāk nekā 60 gadus,” uzsver Inese Vaidere.

 

ES Nobela 
prēmija nepienākas

Tomēr visnotaļ pozitīvo un jūsmīgi uztverto ziņu par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Eiropas Savienībai pēdējās dienās aizēnojusi virkne neizpratnes un sašutuma pilnu viedokļu. Dienvidāfrikas arhibīskaps Desmonds Tutu, kā arī vēl divi Nobela Miera prēmijas laureāti Nobela komisijai nosūtījuši atklātu vēstuli, kurā protestē pret šīs balvas piešķiršanu Eiropas Savienībai, kā arī aicina neizmaksāt tai naudas balvu. “Norvēģijas Nobela komiteja ir pārdefinējusi un pārveidojusi balvu veidā, kāds nav savienojams ar likumu,” norādīts vēstulē. Šo vēstuli parakstījusi arī 1976. gada Nobela Miera prēmijas laureāte Meirida Korigana Makvaira, kurai tā piešķirta par ieguldījumu miera veicināšanā Ziemeļīrijā, kā arī argentīniešu mākslinieks Adolfo Peress Eskivels, kurš 1980. gadā Miera prēmiju saņēma par protestiem pret militāro diktatūru.

Inese Vaidere piekrīt, ka izvēle, kam šogad piešķirt Nobela prēmiju, tiek vērtēta neviennozīmīgi.

“Trīs iepriekšējo Nobela Miera prēmijas laureātu iesniegums pret prēmijas piešķiršanu ES ir viens no redzamākajiem protestiem, taču viņu izteikto argumentu pamatojumi jāvērtē komisijai, kas lēmusi par balvas piešķiršanu,” uzskata deputāte.

Viņa arī norāda, ka eiroskeptiķu galvenais arguments organizācijas neatbilstībai šai balvai ir dažās eirozonas valstīs nepārvarētās finansiālās grūtības un protesti, kas pēdējo mēnešu laikā aktīvi norisinājušies dienvidu zemēs. “Eiro krīzes radītās problēmas jārisina, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka pašu dalībvalstu rīcība padziļinājusi krīzi un kavējusi tautsaimniecību atveseļošanos. Kļūda jāmeklē vispirms pašu mājās, nevis kādā augstākajā pārvaldes formā vai institūciju kopumā,” norāda I. Vaidere.

 

Nebraukt ir provinciāli

Svinīgo Nobela Miera prēmijas pasniegšanas ceremoniju pirmdien Oslo oficiāli solījuši apmeklēt 18 Eiropas Savienības līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands.

Savukārt seši līderi paziņojuši, ka uz ceremoniju neieradīsies. Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons paziņojis, ka nebrauks, jo “būs pietiekami daudz cilvēku, kuri saņems balvu”. Arī Zviedrijas valdības vadītājs Fredriks Reinfelts, eiroskeptiskais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss, kā arī četri Norvēģijas valdības ministri uz Oslo doties negrasās. “Šāda nostāja ir provinciāla,” uzsvēris Nobela institūta direktors Geirs Lundestads.

“Norvēģi var atteikties no dalības ES, bet joprojām atzīt bloka ieguldījumu miera un demokrātijas iedibināšanā,” sacījis G. Lundestads.

Viņam piekrīt arī Inese Vaidere, uzsverot: “Eiropas Savienība devusi būtisku ieguldījumu starptautiskajā miera uzturēšanā, palīdzībā, ko tā sniedz trešajām valstīm. ES ir lielākais uzticības kredīts starptautisku konfliktu risināšanā, jo ES veido uz mieru un cilvēktiesību ievērošanu vērstu ārpolitiku tādos konfliktu reģionos kā Dienvid-osetija, Abhāzija un Kalnu Karabaha. Šī balva ir kā novērtējums arī šīm pūlēm un apliecinājums, ka balva ir pelnīta.”

 

Viedokļi

Inna Šteinbuka, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja: “Nobela Miera prēmija ir vislielākā atzinība, kādu ES var saņemt par savu darbu, veidojot miera un labklājības kontinentu. Šī balva ir ne tikai pašam Eiropas projektam, bet visiem Eiropas iedzīvotājiem – arī katram Latvijas cilvēkam. Tādēļ esmu priecīga, ka ilgāk nekā mēnesi pašā Rīgas centrā par to atgādinās Miera egle.”

 

Krišjānis Kariņš, Latvijas Eiroparlamenta deputāts: “Nobela Miera prēmija Eiropas Savienībai piešķirta īstā laikā, atgādinot par tiem pamatiem, uz kuriem Eiropas Savienība veidota. Pēdējos gandrīz 70 gadus Eiropas Savienība ir piedzīvojusi pastāvīgu mieru un ekonomikas uzplaukumu, kura augļus baudām mēs un baudīs arī nākamās paaudzes. Tas ir piemērs visai pasaulei. Ir neskaitāmi labāk diskutēt ar kaimiņvalstīm pie sarunu galda, nevis karot ar ieročiem. Turklāt mūsu valsts saņem ne tikai morālu, bet arī finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības mūsu labklājības celšanai. Tas daļēji kompensē mūsu valsts sūro likteni pirmajos 50 pēckara gados.”

 

Fakti

Nobela miera prēmija

* Nobela Miera prēmija ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901. gada pasniedz par miera veicināšanu.

* Tā ir viena no piecām zinātnieka un izgudrotāja Alfrēda Nobela 1895. gadā dibinātajām prēmijām, kuras pasniedz piecās dažādās jomās: fizikā, ķīmijā, literatūrā, miera veicināšanā un fizioloģijā vai 
medicīnā.

* Balvas pasniedz Norvēģijas Nobela komiteja svinīgā ceremonijā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo katra gada 10. decembrī, kas ir Alfrēda Nobela nāves diena.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+