Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. oktobris, 2014
Drukāt

Tiesībsargs: Tūrsas uzdotie jautājumi balstījušies “Nepilsoņu kongresa” retorikā (13)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

EDSO Augstā komisāre nacionālo minoritāšu jautājumus Astrida Tūrsa uz žurnālistu jautājumiem atbildēja izvairīgi un mudināja Latviju vairāk uzmanības pievērst latviešu valodas kursiem. Tikmēr Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs EDSO amatpersonu informējis arī par Latvijas paveikto, lai stiprinātu sabiedrisko medijus, kas raida krieviski.

Latvijā vakar un šodien iepazīšanās vizītē viesojās EDSO Augstā komisāre Nacionālo minoritāšu jautājumos Astrīda Tūrsa, kura vakar atzina, ka pirmais iespaids par situāciju nacionālo minoritāšu jautājumos Latvijā viņai esot pozitīvs. Tikmēr tiesībsargam Jurim Jansonam radies iespaids, ka sarunā ar komisāri viņš klausoties “Nepilsoņu kongresa” stāstos.

EDSO Augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos vizītes Latvijā vienmēr ir politiski jūtīgas iespējamo pārmetumu dēļ, kas nereti izskanējuši to laikā. Iepriekš Latvijā 2011. gadā viesojās tā laika EDSO Augstais komisārs Knuts Vollebeks, kurš izpelnījās preses kritiku par izteikumiem, ka viņam neesot būtiski, kādā valodā ar viņu sarunājas frizieris. Vēlāk uz šo izteikumu pamata radoši izpaudās “LA” karikatūrists Ēriks Ošs, kurš uzzīmēja karikatūru ar K. Vollebeku pie friziera, un vēlāk tā tika uzdāvināta komisāram.

No A. Tūrsas šodien gan bija jūtamas draudzīgas vēsmas, taču šķiet, ka izpratne vēl arvien ir nepilnīga. Augstā komisāre pēc izcelsmes ir Somijā dzimusi zviedriete, Somijas parlamentā tikusi ievēlēta no Zviedrijas Tautas partijas saraksta. Savas politiskās karjeras laikā ieņēmusi Somijas Migrācijas un Eiropas lietu ministres amatu divās valdībās un esot tajā saņēmusi draudus no radikāliem imigrācijas pretiniekiem. Pērn jūlijā viņa kļuva par EDSO Augsto komisāri nacionālo minoritāšu jautājumos. Vakar Rīgā pēc tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču A. Tūrsa žurnālistiem teica, ka galvenā viņas interese Latvijā esot novērot, kāds ir progress integrācijas jomā. “Mēs zinām, ka veiksmīga sabiedrības integrācija notiek divos virzienos – no vienas puses, ir cilvēki, kas vēlas integrēties, bet otrā pusē ir sabiedrība, kurai jābūt pietiekami pretimnākošai,” teica A. Tūrsa. Viņa pauda prieku par to, ka mazākumtautību jauniešiem Latvijā ir atvieglota iespēja iegūt pilsonību, kas liecina, ka Latvijai būs vairāk pilsoņu, kā arī viņa rosināja Latvijas iestādes vairāk informēt par šo iespēju. Tāpat viņa uzskata, ka sabiedrības integrācijā jādarbojas ar pozitīviem līdzekļiem kā, piemēram, valodas kursiem. A. Tūrsai tika uzdots jautājums, kā viņa komentētu to, ka no Krievijas retorikas puses Latvija tiek minēta kā slikts piemērs integrācijā. Viņa atbildēja, ka konkrēti šo lietu komentēt nevar, taču ir arī dažādas citas starptautiskas organizācijas, tostarp ANO, kas nāk klajā ar ieteikumiem nacionālo minoritāšu jautājumos. Tikmēr PBK žurnālists A. Tūrsai uzdeva savam medijam ideoloģiski iekrāsotu jautājumu – kā viņa vērtē Latvijas nepilsoņu situāciju, jo viņu vēl joprojām esot ap 300 tūkstošiem? Augstā komisāre atbildēja, ka nepilsoņu skaits Latvijā ir samazinājies, taču nepieciešams vairāk latviešu valodas kursu. “To es saku gan no pieredzes pašreizējā amatā, gan kā bijusī Somijas ministre. Ir svarīgi, lai būtu pietiekami daudz valodas kursu, lai cilvēki būtu gatavi nolikt eksāmenus. Valodas kursiem jābūt bezmaksas vai par ļoti zemu maksu,” sacīja A. Tūrsa.

Brīfingā E. Rinkēvičs 
informēja, ka vērsis A. Tūrsas uzmanību uz Latvijas bažām par propagandas kampaņu, kas notiek Krievijas medijos. “Tajā ir arī tā sauktās “krievu pasaules” koncepcija – starp impēriskām ambīcijām un sabiedrības informēšanu pastāv milzīga atšķirība. Informēju komisāri, ko esam paveikuši, lai stiprinātu Latvijas sabiedriskos medijus krievu valodā,” teica E. Rinkēvičs.

Vakar A. Tūrsa tikās ar dažādu ministriju pārstāvjiem un tiesībsargu Juri Jansonu, kuram radies iespaids, ka viņš klausītos “Nepilsoņu kongresa” biedros. Kā ziņo LETA, viņam šāds secinājums radies tāpēc, ka A. Tūrsas uzdotie jautājumi tieši balstījušies šīs nereģistrētās organizācijas retorikā. Sarunā ar A. Tūrsu Jansons uzsvēris, ka tad, ja EDSO saskata pārkāpumus un neuzticas tiesībsarga sacītajam, vairāk ieklausoties radikālajās organizācijās, EDSO jānodrošina uzraudzības misija, kas valstī vismaz pusgadu vērtētu to, kādā situācijā atrodas mazākumtautības un kā tiek pārstāvētas viņu intereses un tiesības.

A. Tūrsa Saeimā interesējusies par 2018. gada izglītības reformu, taču arī šajā jautājumā, iespējams, viņa iepriekš paļāvusies uz neuzticamiem avotiem. Viņa Saeimā tikās ar EDSO parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju Vinetu Poriņu, Izglītības un zinātnes komisijas vadītāju Danu Reiznieci–Ozolu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju Ināru Mūrnieci. “Radās iespaids, ka A. Tūrsas kundze, iespējams, varētu būt saņēmusi ne īsti korektu informāciju par 2018. gada izglītības reformu, un mums bija iespēja pārrunāt to un izskaidrot,” teic I. Mūrniece, kura komisārei paskaidrojusi, ka reforma esot labi sagatavota un ir īstenojama. 
A. Tūrsa arī esot interesējusies, kā Latvijā noris sociālais dialogs, par kura aktivitāti Latvijā arī saņēmusi skaidrojumu.

Šodien A. Tūrsai iecerēta vizīte Daugavpilī, kur viņa lūkosies, kā praksē izpaužas mazākumtautību situācija Latvijā. Viņa apmeklēs Daugavpils mazākumtautību skolas, kā arī piedalīsies diskusijā ar Daugavpils nacionālo kultūras biedrību pārstāvjiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Izskatas ka soES komisari Tursu zidu un krievu nacisti ir ideologiski apstradajusi pirms ta ir ieradusies Latvija, iespejams pec kremla paveles.
    Latviajs vadibai, minstriem, deputaitme nav japaklujas nevienam arvalstu delegatam, sutnim uz kaut kadam provokacijam, bet ir merktiecigi un planveidigi visas Latvijas valsts, pasvaldibu skolas, macibu iestades, bernudarzus janodrosina 100% ar Latvijas valsts valoda- latvieus valodas macibu programmam, un personalu kurs ir spejigs bernus apmacit valsts valoda.

  2. Да не нужно мне ваше гражданство даром.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      ”Dārom” pilsonību dala mazais rašists Volodja Krimā!
      Latvijas valstī pilsonību piešķir pēc visiem zināmiem noteikumiem. Grūtgalvjiem un zombētiem šovinistiem uz to nav ne mazākās izredzes, pat ar kalašņikovu kaklā.

  3. Nē unvēlreiz nē integrēties naidīgām personām !
    kamēr nav sakārtota likumdošana !

  4. Kāda dusmīga seja,lūdzu,Jansona k-gs,nebaidiet…..vai ar mīlīgaku sejas izteiksmi nebija ,kas inspicē????

  5. Zviedri ir veci imperiālisti. Impērijas vairs nav, impēriskā domāšana palikusi.

  6. Ombudsmenam vajadzētu paklusēt! Manam vīram obligāto dienestu PA neieskaitīja 3 g. stāžu pensijas aprēķinā, jo viņš ir nepilsonis. Atzina, ka tā ir diskriminācija, bet Latvijā esot īpaša vēsturiskā situācija!!! Cilvēks piedzima 1942.gadā un pie vēsturiskās dsituācijas galīgi nav vainīgs: godīgi nostrādāja Latvijā 50 g., maksāja visus nodokļus, bet pensija mazāka nekā pilsonim…

    • Okupantiem un viņu pēcnācējiem pensiju vajadzētu saņemt savā valstī, nevis ņaudēt, te svešā zemē. Ja nebūtu okupants, bet lojāls Latvijai, sen būtu pilsonis.

  7. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Mūsu dzimta gadsimtos ir saglabājusi stāstu par savu seno zviedru senci no Ziemeļu kara laikiem. Pirms 20 gadiem ar drebošu sirdi un savādām sajūtām pirmoreiz nokāpu no kuģa Stokholmas ostā. Jau muitā mani iedzina teltī un mašīnu gandrīz izjauca, meklējot….? Tikai velns viņu zina ko? Nākošais pārsteigums bija, ka toreiz zviedri (firmā ar kuru man bija sadarbība) brīnījās no kurienes es esmu! Es viņiem jautāju: “Ja jūs izejat pie jūras, tad ko jūs domās redzat pretējā krastā?” KRIEVIJU!!!! Tāda bija inteliģentu, universitātes izglītību baudījušu zviedru atbilde un tāda ir viņu integrācija!

  8. Vai TŪRSAS kundze arī kaut ko “NESAPRTOT” no situācijas LATVIJĀ pēc 2.pasaules kara, KAD TE UZ DZĪVI IENĀCA SVEŠA TAUTA?????????? Ko viņa teiktu, ja viņas tauta būtu mazākumā (tie daži tūkstoši latviešu vairāk kā ienācēju, kas bija agresīvi un demostratīvi nerunāja latviešu valodā!) un svešie AUROTU par cilvēktiesībām un apspiestību, PATIESĪBĀ baudot visas privilēgijas viņas valstī, izņemot VARU???????? Viņa NEBŪTU sajūsmā par šādu jautājuma inrterpretāciju… TICIET, MĒS ARĪ NĒ – JAU ATKAL NAV MIERA…

  9. Strādāju kopā ar vienu Zviedrieti no Somijas, dzimusi un augusi un skolā gājusi Somijā. Somiski pateik nevar praktiski neko…… Tā lūk. Es viņai saku – “tu takš Zviedriete, uz ko viņa man atbild – nē, es esmu Somiete….. prasu a kā somiski ir “māja”… šī man atbild – nezinu” Te tev bija integrācija….

  10. Tiesībsargs kā veca sēta Atbildēt

    Krievija tikai apsveiktu Tiesībsarga ideju, lai Latvijā uzturētos EDSO misija. Varbūt vajadzētu paskatīties, kurās valstīs tādas ir un kāpēc tās tur atrodas.

  11. Tad ta brīnums! Krievijas propagandas mašīna auro pa visu Eiropu. Latvija, kā parasti, labāk paklusē. Pēc tam nesaprot, kāpēc mums atkal kaut ko pārmet?

Draugiem Facebook Twitter Google+