Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
2. septembris, 2014
Drukāt

Prezidents darbam Latvijā akreditē Somijas un Igaunijas vēstniekus

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Igaunijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Tenisa Nirka akreditācija.

Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien darbam Latvijā akreditēja Somijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Olli Kantanenu  un Igaunijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Teni Nirku, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.
 
Tikšanās laikā ar jauno Somijas vēstnieku Valsts prezidents atzīmēja labo politisko dialogu starp abām valstīm, norādot, ka Latvija ir ieinteresēta turpināt aktīvu un daudzpusīgu sadarbību ar Somiju visos līmeņos un jomās. Somija tradicionāli ir viena no lielākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnerēm, ar kuru nākotnē vēlētos attīstīt vēl ciešāku ekonomisko sadarbību, tostarp piesaistot Somijas investīcijas nozarēs ar augstāku pievienoto vērtību.
 
Runājot par savstarpējo sadarbību, prezidents atzīmēja, ka starp abām valstīm ir izveidojusies veiksmīga un cieša saikne, apgūstot Somijas pieredzi gan profesionālās izglītības jomā, gan arī gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē. Sarunas dalībnieki pārrunāja sadarbības iespējas, lai veicinātu ES attiecības ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģionu valstīm. Uzsvērts arī tas, ka gan Latvijai, gan Somijai ir uzkrāta pieredze, kuru vērts nodot citām valstīm.
 
Valsts prezidents atzīmēja, ka reģionālās sadarbības loma drošības un aizsardzības politikā pieaug, sevišķi Ukrainas krīzes kontekstā. Prezidents uzsvēra nepieciešamību turpināt iesāktos pūliņus reģionālās sadarbības stiprināšanai. Amatpersonas pārrunāja arī situāciju Ukrainā, esot vienisprātis, ka jāturpina stingri aizstāvēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti, atbalstot Ukrainas prezidenta un valdības centienus atjaunot mieru un stabilitāti valstī.
 
Arī sarunā ar jauno Igaunijas vēstnieku Valsts prezidents norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta turpināt aktīvu un daudzpusīgu sadarbību ar Igauniju visos līmeņos un jomās. Igaunija ir viena no lielākajām un svarīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnerēm, tādēļ ir būtiski turpināt ciešo ekonomisko sadarbību, tostarp abpusēji veicinot investīciju un tehnoloģiju apmaiņu.
 
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka situācija Ukrainā apliecina, ka jāturpina darbs pie enerģētikas drošības nostiprināšanas. Reģionālie enerģētikas projekti papildus ekonomiskajai dimensijai ir ieguvuši arī drošības dimensiju. Tāpat, ņemot vērā Krievijas reakciju, ieviešot sankcijas pret ES pārtikas produktiem, ir svarīgi attīstīt jaunus eksporta tirgus Baltijas produktiem. Igaunijas vēstnieks atzīmēja, ka, ieviešot “Rail Baltica” projektu, Baltijas valstis varēs pilnīgāk integrēties ES dzelzceļu infrastruktūrā.
 
Sarunas laikā ar Igaunijas vēstnieku pārspriesta arī gaidāmā Baltijas valstu prezidentu tikšanās ar ASV prezidentu Tallinā, kā arī Baltijas valstu intereses NATO samitā Lielbritānijā. Amatpersonas bija vienisprātis, ka Krievijas agresija ir mainījusi drošības situāciju Eiropā un īpaši mūsu reģionā, kādēļ ir būtiski NATO aliansē panākt vienprātība par lielāku uzmanību kolek­tī­va­jai aizsardzībai.
 
Prezidents pateicās Igaunijai par piedalīšanos NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra Rīgā dibināšanā un uzsvēra, ka Baltijas valstīm ar kopīgiem aizsardzības projektiem jārāda piemērs citām NATO valstīm.

Olli Kantanens ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē un starptautiskajās attiecībās. Viņš strādājis par projektu asistentu un pētnieku Kaimiņzemju sadarbības apvienībā Ārējo ekonomisko attiecību departamentā Ārlietu ministrijā no 1994. līdz 1996.gadam, 1997.gadā bijis atašejs ES sekretariātā. Vairākus gadus Kantanens darbojies kā otrais sekretārs Berlīnē un Tallinā, bijis direktora vietnieks ES paplašināšanas apvienībā un finanšu attīstības institūta apvienībā. Kopš 2012.gada viņš ir Ārlietu ministrijas direktors Austrumeiropas un Centrālāzijas apvienībā, Krievijas, Austrumeiropas un Centrālāzijas departamentā.
 
Tenis Nirka Tartu Universitātē studējis komerciālo ekonomiku. Kopš 1992.gada viņš strādā Ārlietu ministrija. Darbu ministrijā sāka kā referents Ārējās ekonomikas politikas departamentā. Bijis arī Ekonomikas konsultants Igaunijas vēstniecībā Rīgā, Centrālās un Austrumeiropas direktors ārējās ekonomikas politikas departamentā, Ārējās ekonomikas politikas ministra vietnieks, vēstnieks Igaunijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Ženēvā, ES ģenerāldirektors un no 2012.gada – Eiropas un Transatlantiskās savienības ģenerāldirektors.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+