Mobilā versija
+17.7°C
Viesturs, Viestards, Kitija
Trešdiena, 28. jūnijs, 2017
13. jūnijs, 2017
Drukāt

Prezidents Makrons uz uzvaras takas (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Francijā svētdien notikušo parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvusi prezidenta Emanuela Makrona jaundibinātā centriskā partija “Republique En Marche” (“Uz priekšu, Republika!” – REM), saņemot gandrīz trešdaļu balsu, liecina oficiālie rezultāti. Otrajā vietā ierindojusies konservatīvā Republikāņu partija, kuru kopā ar citiem centriski labējiem spēkiem atbalstīja piektdaļa vēlētāju, bet Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā Nacionālās fronte (FN) guvusi 13,2% atbalstu. Par Žana Lika Melanšona vadīto kreiso ekstrēmistu partiju “Nepakļāvīgā Francija” balsojuši 11% vēlētāju, bet sociālisti un pārējie centriski kreisie spēki kopā saņēmuši 9,5% balsu. Vēlētāju aktivitāte bijusi zema – 49% balsstiesīgo iedzīvotāju. Pirmajā kārtā uzvarētāji tika noskaidroti tikai trīs vēlēšanu apgabalos, bet pārējos 574 apgabalos 18. jūnijā notiks otrā vēlēšanu kārta.

 

Vēlētāji ir psiholoģiski noguruši?

Francijas vēlētāji parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā sagādāja prezidentam Makronam negaidīti pārliecinošu atbalstu viņa politiskās reformu pro­grammas īstenošanai, kuras centrā ir darba tirgus pārkārtošana. “Franču tautas vēstījums ir skaidrs, jo miljoniem vēlētāju ir atbalstījuši prezidenta reformu projektu valsts atjaunošanai,” jau pēc pirmās kārtas vēlēšanu rezultātu publiskošanas pasteidzās paziņot premjerministrs Eduārs Filips. Analītiķi atzīmē, ka vēlēšanās piedalījās mazākais balsstiesīgo skaits Francijas pēckara vēsturē, kas liecina, ka tāpat kā prezidenta vēlēšanās maijā balsojums par Makronu nebija nevaldāma entuziasma izraisīts, bet gan balsojums par kandidātu, kas spēj pieveikt FN priekšstāvi Lepēnu. raksta izdevums “Politico”. Vēlētāju zemā aktivitāte parlamenta vēlēšanās varētu būt saistīta ar psiholoģisku nogurumu pēc prezidenta vēlēšanām un tradicionālo partiju nespēju atkārtoti mobilizēt savus atbalstītājus.

 

Uzticības krīze tradicionālajām partijām

Parlamenta vēlēšanu gaita apstiprina pieņēmumu, ka abas tradicionāli lielākās politiskās partijas – republikāņi un sociālisti – pārdzīvo dziļu uzticības krīzi. Sociālistu partijā nav palicis tikpat kā neviens nacionāla mēroga līderis. Parlamenta vēlēšanās tika izbalsoti trīs eksprezidenta Fransuā Olanda valdības locekļi – bijušais tirdzniecības ministrs Matiass Fekls, kultūras ministre Aurēlija Filipeti un tieslietu ministrs Žans Žaks Urvass, kā arī prezidenta amata kandidāts Benuā Amons. Politisku pliķi saņēma arī Sociālistu partijas priekšsēdis Žans Kristofs Kambadeli, kuram neuzticību izteica vēlētāji Parīzes apgabalā, kuru viņš bija pārstāvējis 20 gadus. Zaudējuma rūgtumu padziļina fakts, ka Kambadeli pieveica Makrona kabineta digitālās ekonomikas ministrs Munirs Mahdžubi, kurš ir favorīts vēlēšanu otrajā kārtā. Ja sociālistiem otrajā vēlēšanu kārtā 18. jūnijā neizdosies iegūt vismaz 30 vietas, partijai nebūs iespējams izveidot deputātu grupu parlamentā un tā var palikt bez ietekmes nākamos piecus gadus. Prezidenta Makrona jaundibinātajā centriskajā partijā REM ir daudz jaunu seju, kas agrāk nav redzētas lielajā politikā. Analītiķi atzīmē, ka Konservatīvo partijai draud šķelšanās starp galēji labējā un centriski labējā spārna politiķiem, pēdējiem, iespējams, veidojot aliansi ar Makrona partiju.

Pievienot komentāru

Itālija draud vairs neuzņemt nelegālos migrantus (1)Ārvalstu kuģi, kuros tiek vesti jūrā uzņemtie nelegālie imigranti, Itālijas ostās netiks uzņemti, ja vien citas Eiropas Savienības (ES) valstis neuzņemsies lielāku atbildības slogu imigrācijas krīzes risināšanā, trešdien pavēstīja augsta ranga informācijas avots valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+