Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
31. janvāris, 2012
Drukāt

Prezidents mudina uz sadarbību

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidents An­dris Bērziņš pēc tikšanās ar parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, premjeram Valdim Dombrovskim, Saeimas frakcijām un neatkarīgajiem deputātiem, kurā aicina meklēt kopīgo – gan politisko spēku, gan Latvijā dzīvojošo nacionalitāšu vidū. 


Sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām darījušas prezidentu bažīgu par to, ka 11. Saeimas sasaukumā mazinājusies konstruktīvas sadarbības gaisotne starp politiskajiem spēkiem. “Līdzās tam aizvien aktuālākas ir politiķu novilktās “sarkanās līnijas”, kuru pārspīlēta uzturēšana kļūst par nepārvaramu barjeru turpmākai valsts attīstībai un ietekmē tās nākotnes izredzes,” teikts prezidenta vēstulē.

Partiju pārstāvji gan īsti nevēlas piekrist šādam vērtējumam. Jau rakstīju, ka Nacionālā apvienība un “Saskaņas centrs” pēc sarunām ar prezidentu izteica gatavību vienoties par “politisko minimumu savstarpējai sadzīvošanai”. Daži starp šīm rindiņām prezidenta vēstulē izlasījuši vēstījumu Zatlera Reformu partijai (ZRP) ņemt koalīcijā arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). “Mums ir tikai viena “sarkanā līnija” – nē oligarhiem un viņu ietekmētām partijām! Tostarp Aivaram Lembergam un ZZS. Manuprāt, šāda nostāja valsts attīstību tieši veicina, nevis kavē,” uzsvēra ZRP līderis Valdis Zatlers. Viņš arī nepiekrīt prezidenta apgalvojumiem par konstruktīvas sadarbības trūkumu partiju starpā. Par valdošās koalīcijas saliedētību liecinot tas, ka pieņemti vairāki gadiem atlikti likumi. Arī ar opozīciju notiekot konstruktīvs darbs, ko apliecinot gan balsojumi, gan amatu sadalījums parlamentā.

Arī labklājības ministre Ilze Viņķele (“Vienotība”) uzskata, ka gan pašreizējā Saeima, gan valdība sadarbojoties daudz konstruktīvāk nekā iepriekšējā sasaukuma laikā.

 

A. Bērziņš savā vēstulē arī pauž gandarījumu, ka vismaz Fiskālo disciplīnas likumu partijas esot gatavas atbalstīt. Prezidents cer, ka partijas spēs sadarboties arī Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādē un to netraucēs nepamatotas ambīcijas ieņemt amatus. Prezidents arī pieprasa nekavējoties sākt darbu pie “izlēmīga un atbildīga” valsts pārvaldības modeļa izveides.

 

Tomēr vislielāko daļu no savas vēstules valsts galva veltījis 18. februārī gaidāmajam divvalodības referendumam, kas, viņaprāt, esot politiskās nestabilitātes un ekonomisko problēmu sekas. Sarunās no partijām esot izskanējuši viedokļi, ka paraksti tika savākti, pateicoties protesta noskaņai sabiedrībā. “Mana dzīves pieredze un pārliecība liek teikt, ka, protestējot un noliedzot, mēs nenonāksim pie kopīgā un vienojošā, nevarēsim uzcelt pārtikušu un plaukstošu Latviju,” norādīja prezidents, piebilstot, ka sabiedrības saliedēšana esot uzdevums nākamo Latvijas paaudžu vārdā. Vienlaikus viņš uzsver, ka, noliedzot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tiek noliegta arī Latvija. “Tas ir tikpat pašsaprotami, cik absurdi. Ja patiesi mīlam savu zemi un vēlamies to redzēt pasaules labāko valstu vidū, tikai mūsu pašu ziņā ir dzīves vide un šeit valdošās cilvēku attiecības,” uzskata A. Bērziņš. Viņš esot satraukts par to, ka valoda un etniskie jautājumi tiek izmantoti politiskajās cīņās un padarīti par sabiedrības šķelšanas instrumentiem. Prezidents, kurš pats jau paziņojis par savu nodomu nepiedalīties divvalodības referendumā, savā vēstulē izvairās dot kādus skaidrus ieteikumus vēlētājiem. Tā vietā viņš aicina visus Latvijas pilsoņus, kas piedalīsies tautas nobalsošanā un apsver iespēju balsot par otru valsts valodu Latvijā, “nepadarīt to par protesta balsojumu pret atsevišķu politiķu paveikto vai nepaveikto”. Savukārt Saeimai un Ministru kabinetam esot jāapkopo referenduma sniegtās mācības, lai tās tiktu atspoguļotas integrācijas un valodas politikā un lai aizsāktā diskusija nebeigtos tikai ar balsojumu 18. februārī, atstājot virkni neatbildētu jautājumu. Tāpat parlamentam bez kavēšanās jāizstrādā Satversmes grozījumi, lai nākotnē izskaustu iespējas demokrātiskā sabiedrībā nepieļaujamu vai Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem neatbilstošu referendumu rīkošanu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+