Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. janvāris, 2012
Drukāt

Prezidents norāda uz sadarbības trūkumu starp partijām

Foto- LETAFoto- LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc pēdējās divās nedēļās risinātajām sarunām ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām norāda uz sadarbības trūkumu starp tām un aicina iedzīvotājus referendumu par krievu valodas statusu neizmantot kā protesta balsojumu pret politiķiem.

To Bērziņš norāda pirmdien nosūtītajā vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, kā arī pie frakcijām nepiederošajiem Saeimas deputātiem.

“Diskusijās un sarunās gūtā informācija rada bažas, ka šajā Saeimas sasaukumā samazinājusies konstruktīvas sadarbības gaisotne starp politiskajiem spēkiem. Līdzās tam aizvien aktuālas ir politiķu novilktās sarkanās līnijas, kuru pārspīlēta uzturēšana kļūst par nepārvaramu barjeru turpmākai valsts attīstībai un ietekmē tās nākotnes izaugsmes izredzes,” vēstulē pauž prezidents.

Viņš uzsver, ka laikā, kad jāpieņem neatliekami un drosmīgi lēmumi, kas pavērtu jaunu lappusi Latvijas vēsturē, ir svarīgi pārdomāt Latvijas valsts pārvaldības kārtību un attiecības starp valsts varas atzariem, tostarp starp valsti un pašvaldībām. Pašreizējā kārtība nodrošina ideālu varas līdzsvaru, bet nenodrošina attīstību, pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību.

“Stipra un vienota vietējā vara ir panākumu atslēga Latvijas interešu aizstāvībai. Darbs pie jauna valsts pārvaldības modeļa izstrādes jāsāk nekavējoties, lai to varētu vismaz daļēji iedzīvināt jau tuvākajās vēlēšanās,” sacīts vēstulē politiķiem.

Bērziņš arī norāda, ka viens no Latvijas interešu veidošanas un aizstāvības stūrakmeņiem ir Nacionālais attīstības plāns. Tā izstrāde un pieņemšana bija viens no nozīmīgākajiem partiju sarunās izskatītajiem un Latvijas nākotnei nozīmīgākajiem jautājumiem. Tagad politiskajām partijām ir jāapliecina sarunās dotā apņemšanās un jādod izpildvarai skaidri un nepārprotami signāli valsts attīstības virzieniem.

“Šim plānam jākalpo par pamatu visu nozaru politikām, reģionālajai attīstībai, nacionālo resursu, struktūrfondu plānošanai un koncentrētai to izmantošanai. Šim plānam jāatspoguļo arī Latvijas pierobežas novadu attīstības perspektīvas. Tas ir visu pierobežas pašvaldību (it īpaši Latgales reģiona) izdzīvošanas jautājums, ko uzsvēru sarunās ar visiem politiskajiem spēkiem,” paskaidro Bērziņš.

Nepamatotas ambīcijas ieņemt amatus, uz ko vairākkārt tika norādīts sarunu laikā un kas atspoguļojās arī Saeimas Kārtības ruļļa grozījumu izskatīšanas laikā, nedrīkstētu traucēt Nacionālā attīstības plāna ieilgušo izstrādes procesu un šā procesa kvalitatīvu uzraudzību.

“Šādai rīcībai nav loģiska pamatojuma, un Nacionālā attīstības plāna izstrādes kavēšana var tieši apdraudēt gan Latvijas izredzes veiksmīgi iekļauties Eiropas Savienības nākamajā finanšu plānošanas periodā, gan neatliekamu problēmu risināšanu. Visiem politiskajiem spēkiem ir jāsniedz savs atbalsts Nacionālā attīstības plāna izstrādei,” uzsver Valsts prezidents.

Viņš norāda, ka visas partijas sarunu laikā apliecināja, ka Latvijas nākotne ir Eiropas Savienībā, atšķirības paužot vien par dažādu ar Eiropas Savienības nākotni saistītu lēmumu pieņemšanas aktualitāti un secību.  Tādējādi prezidents guvis pārliecību, ka diskusijās kopīgi risinājumi tiks atrasti, domājot par Latvijas vietu nākotnes Eiropā, nevis koncentrējoties uz politisko partiju īstermiņa iekšpolitiskiem ieguvumiem.

Prezidents arī atzīst, ka gaidāmais referendums par otru valsts valodu ir politiskās nestabilitātes un ekonomisko problēmu sekas, un aicina neuztvert referenduma balsojumu kā protesta balsojumu pret politiķiem un viņu veikumu.

“Partijas referenduma jautājumā ir skaidri pozicionējušas savu attieksmi. Sarunās tika saņemti pozitīvi signāli un apliecinājums tam, ka pat visatšķirīgāko politisko uzskatu paudēji ir gatavi sarunām un dialoga sākumam, lai meklētu kopīgo un vienojošo dažādu sabiedrības grupu un dažādu pārliecību vidū,” sacīts prezidenta vēstulē.

Lai arī sarunu gaitā izskanēja viedokļi, ka referendums kļuvis iespējams, tikai pateicoties protesta balsīm parakstu vākšanas laikā, prezidenta dzīves pieredze un pārliecība liek teikt, ka, protestējot un noliedzot, nebūs iespējams nonākt pie kopīgā un vienojošā, nevarēs uzcelt pārtikušu un plaukstošu Latviju.

“Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas etniskie jautājumi tik tiešā un atklātā veidā, kā tas notiek patlaban, politiskajās cīņās vēl nav izmantoti. Pašlaik notiek atklāti mēģinājumi valsts valodas jautājumu padarīt par Latvijas sabiedrības šķelšanas instrumentu, kas ir bīstams un nepieļaujams process,” teikts vēstulē.

“Noliedzot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tiek noliegta arī Latvija. Tas ir tikpat pašsaprotami, cik absurdi. Ja patiesi mīlam savu zemi un vēlamies to redzēt pasaules labāko valstu vidū, tikai mūsu pašu ziņā ir dzīves vide un šeit valdošās cilvēku attiecības. Ja mēs būsim vienoti savā izpratnē par Latvijas valsts pamatiem, vērtībām un mērķiem, tad provokācijām un manipulācijām ar sabiedrisko domu Latvijā nebūs vietas,” uzsver prezidents.

Visiem, kas ciena šīs valsts pamatvērtības, jūtas piederīgi šai valstij un vēlas te dzīvot, ir jāapzinās, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē latviešu valodas un latviskā dzīvesveida saglabāšanai. Tajā pašā laikā Latvijā vēsturiski dzīvojošo tautību un lietojamo valodu dažādība ir Latvijas bagātība, kas pierāda sabiedrības briedumu, toleranci, vērtības un savstarpēju cieņu, ko šajā zemē dzīvojošie cilvēki apliecinājuši vairākos vēstures pavērsienos daudzu gadu desmitu laikā.

“Es aicinu visus Latvijas pilsoņus, kas piedalīsies referendumā un apsver iespēju balsot par otru valsts valodu Latvijā, nepadarīt to par protesta balsojumu pret atsevišķu politiķu paveikto vai nepaveikto. Būsim gudri arī šoreiz, neļausim izpostīt tos pamatus, uz kuriem varam uzcelt stipru ēku, lai tajā labi justos visi Latvijai piederīgie!” sacīts prezidenta vēstulē.

Bērziņš norāda, ka Saeimai un Ministru kabinetam ir jāapkopo referenduma sniegtās mācības, lai tās tiktu atspoguļotas integrācijas un valodas rīcībpolitikā un sāktā diskusija nebeigtos tikai ar balsojumu 18.februārī, atstājot virkni neatbildētu jautājumu.

“Saeimai nebūtu jākavējas ar Satversmes grozījumiem, lai nākotnē izskaustu jebkādas iespējas demokrātiskā sabiedrībā nepieļaujamu vai Latvijas kā nacionālas valsts pamatiem neatbilstošu referendumu ierosināšanai,” minēts vēstulē.

Bērziņš arī izsaka cerību, ka partiju pārstāvji notikušajās sarunās apliecināto labo gribu īstenos konkrētos darbos, nodrošinot pašlaik valstij nozīmīgāko lēmumu pieņemšanu.

No 18. līdz 24.janvārim Bērziņš tikās ar visām Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, lai apspriestu aktuālos risināmos iekšpolitiskos un ārpolitiskos jautājumus šajā gadā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+