Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. februāris, 2014
Drukāt

Prezidents vēsturniekiem dod ”brīvas rokas”

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš vakar ar Latvijas Vēsturnieku komisijas vadītāju Inesi Feldmani un Latvijas – Krievijas divpusējās vēsturnieku komisijas vadītāju Antoniju Zundu pārrunāja abu institūciju šā gada darba galvenos virzienus. ”Valsts prezidents bija ļoti labvēlīgs pret mūsu plāniem un iecerēm. Izrunājāmies sirsnīgi,” pēc tikšanās sacīja profesors Feldmanis.

Vēsturnieku komisijas tuvākie plāni saistās ar novembrī rīkojamo konferenci, kas būs veltīta Pirmā pasaules kara sākuma simt gadiem. Tiesa, LU kopā ar Kara muzeju jūnija beigās jau rīko plašu starptautisku konferenci ”Sabiedrība, karš un vēsture: Pirmā pasaules kara militārās, politiskās un sociālās norises Baltijas reģionā (1914 – 1918)”, tomēr Inesis Feldmanis uzsver, ka tematiski šie forumi nepārklāšoties. Komisijas rīkotajā pasākumā būs runa ne tik daudz par pašu kara norisi, cik par sekām, par ”lielajiem jautājumiem”. ”Pirmais pasaules karš jau radīja pilnīgi jaunas situācijas dažādās jomās un sfērās, tajā skaitā starptautiskajās attiecībās, valstu veidošanā, kultūrā. Tā būtībā bija robežlīnija, no kuras sāka veidoties mūsdienu pasaule. No otras puses, ir viedoklis, ka Pirmais pasaules karš bijis pats bezjēdzīgākais visā pasaules vēsturē, kaut tā gluži nav,” skaidroja Vēsturnieku komisijas vadītājs.

Pēc Feldmaņa teiktā, konferences organizēšanā palīdzēs arī komisijas ārzemju locekļi, piemēram, doktors Joahims Taubers no Hamburgas universitātes.

Šogad tāpat paredzēts izdot Vēsturnieku komisijas rakstu 28. sējumu. ”Darbu jau esam sākuši, un ceru, ka uz rudeni tas iznāks,” tā Feldmanis. Ar prezidentu pārrunāti komisijas iecerētie tuvākā laika darbības virzieni. Pirmkārt, ņemot vērā Latvijas valsts simt gadu jubilejas tuvošanos, tas ir viss, kas saistās ar Latvijas val­stiskuma rašanos un attīstību. No komisijas ”nebūtu nekādas jēgas”, ja tā ar to nenodarbotos.

Runa varētu būt par valstu un tautu pašnoteikšanās principa lomu Latvijas valsts tapšanā, kā arī par valstiskuma tābrīža alternatīvām, kuras neviens pamatīgi nav pētījis. Vēsturnieks atgādināja, ka ASV prezidents Vudro Vilsons, kara beigās pasludinot tautu pašnoteikšanās principu pēckara pasaules iekārtojumā, sākumā nemaz nav domājis attiecināt to uz baltiešiem, taču pēdējie spēja lietas pavērst savā labā. Otrs liels pētījumu virziens ir padomju periods, jo ”saprašana par to laika periodu šobrīd nav tāda, kādai tai vajadzētu būt”.

1998. gadā Valsts prezidenta administrācijas paspārnē dibinātā Vēsturnieku komisija apvieno Latvijas spēcīgākos 20. gadsimta vēstures pētniekus, kā arī piesaistītos ārvalstu kolēģus no ASV, Vācijas, Lielbritānijas, Izraēlas, Igaunijas, Lietuvas. Kā teikts komisijas darba pamatojumā: ”Vēsturnieku komisijas uzdevums tālākā perspektīvā ir dot ieguldījumu vēstures mācīšanā skolās, sagatavojot bāzi jaunu mācību līdzekļu tapšanai, kā arī veicināt sabiedrības informētību par minētā perioda notikumiem, skaidrot Latvijas vēsturi ārzemēs.”

Feldmanis norādīja, ka prezidentam Andrim Bērziņam neesot nekas iebil­stams par Antonija Zundas vadītās Latvijas – Krievijas divpusējās vēsturnieku komisijas darbu. Valda uzskats, ka šī komisija uzlabo abu valstu attiecību klimatu, līdz ar to tās darbs ir lietderīgs. ”Prezidents mūs atbalsta, un mums ir brīvas rokas darbībai,” sacīja vēsturnieks. Tiesa, vēl ir atklāts jautājums par Vēsturnieku komisijas šā gada finansējumu. Par to vēl nākšoties pacīnīties. Aizvadītajā gadā komisijas finansējums bija apmēram 12 tūkstoši latu. Šogad, cerams, tas būs lielāks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+