Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. septembris, 2015
Drukāt

Māris Antonevičs: Jauns prezidenta ­ierosinājums – ministra vietnieka amats (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Bez īpašas atsaucības politiskajās aprindās uztverts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājums turpināt diskusijas par izmaiņām valsts pārvaldes sistēmā. Svaigākais piedāvājums – izveidot ministra vietnieka posteni. Tas turklāt neprasītu īpašus pārkārtojumus, jo vietnieka lomu varētu uzņemties pašreizējie parlamentārie sekretāri. Priekšlikums šķiet diezgan loģisks un laikam atbilstošs, taču tā virzīšanu var nobremzēt sistēmas inertums – sak, viss taču tāpat labi darbojas, ko tur mainīt… Šā iemesla dēļ Saeimas darbakārtībā nekad nenonāk tādi jautājumi kā, piemēram, izmaiņas vēlēšanu sistēmā vai Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība. Kāpēc gan esošajiem politiķiem mainīt noteikumus, kas viņiem palīdzējuši nokļūt pie varas? Ja nu vienīgi nedaudz populistiski paspēlēties ar idejām, kurām nav lemts pārtapt lēmumos.

Ar ierindas vēlētājam mazāk saprotamiem ierosinājumiem ir vēl vienkāršāk. Piemēram, savulaik Valsts prezidenta Andra Bērziņa pieaicinātā darba grupa izstrādāja virkni priekšlikumu, mēģinot ar likumu izmaiņu palīdzību virtuāli audzēt Ministru prezidenta “muskuļus” (pilnvaras) un līdz ar to arī viņa atbildību par komandas darbu. Juridiski specifiski formulēti tie guva ļoti vājas atbalsis sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos. Tāpēc nav pārsteigums, ka 11. Saeima tos pasteidzās ielikt dziļā “atvilktnē”, bet jaunievēlētā 12. Saeima par tiem veiksmīgi piemirsa. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī citus Bērziņa priekšlikumus – par partiju sistēmas pilnveidošanu. Tas, protams, ir arī zīmīgs rādītājs Valsts prezidenta iespējām iesaistīties likumdošanā – ja viņa iniciatīvas netiek bagātinātas ar spēcīgu sabiedrisko attiecību kampaņu, visdrīzāk nekas tur nesanāks. Savukārt, lai cerētu uz sabiedrības atbalstu, vispirms ir jākļūst par tautā mīlētu politiķi. Iespējams, ar to R. Vējonis šobrīd nodarbojas, cenšoties nepalaist garām nevienu pasākumu, kurā pulcējas lielāks cilvēku skaits.

Atgriežoties pie priekšlikuma par ministru vietniekiem, jāatceras, ka Vējonim pašam ir ilgstoša pieredze valdības darbā. Tātad priekšlikums nav teorētisks. Parlamentārais sekretārs, kā jau liecina amata nosaukums, vairāk ir saistīts ar likumdošanu. Tiesa, jau šobrīd Ministru kabineta iekārtas likums ļauj skatīties plašāk: “Parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.” Viss atkarīgs no ministra, vai viņš uzticas parlamentārajam sekretāram vai arī uzskata, ka tā ir tikai likumā noteiktā formalitāte. Kopš 90. gadiem parlamentāro sekretāru loma nenoliedzami pieaugusi. Tomēr te vērojamas arī interesantas blakusparādības – tieši Laimdotas Straujumas valdības laikā parlamentārā sekretāra amati tika izlikti pārdošanai politiskajā tirgū. Tā par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru kļuva Nacionālās apvienības politiķis Kaspars Gerhards, bet par parlamentāro sekretāru – Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Edgars Tavars. Tāda kā kompensācija, zinot, ka ZZS ļoti kāroja VARAM. Vēl interesantāks bija premjerei L. Straujumai “piestiprinātais” parlamentārais sekretārs Rihards Kols no NA, kurš mazliet mulsa, kad bija jāpaskaidro, kādi tad ir viņa pienākumi, un tika veikli atbrīvots no amata pēc tam, kad pauda “Vienotībai” netīkamu viedokli par bēgļu uzņemšanu. Loģika tomēr prasa, ka parlamentārais sekretārs pārstāv to pašu partiju, ko pārstāv ministrs. Un jo īpaši, ja šis amats tiek pārveidots par ministra vietnieku. Politiskais tirgus te nebūtu jātaisa.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Papētiet lūdzu, kā pieaudzis birokrātu skaits pašvaldībās.Sevišķi tajās bagātākajās.

  2. Vispirms ir jāatbrīvojas no valsts sekretāru vietniekiem Finanšu un Satiksmes ministrijās,kas tikai dublē ministriju departamentus!

  3. Ministrijas jāapvieno! Atbildēt

    Kad beidzot samazināsim valdību līdz 11 ministrijām,tās apvienojot,kā jau 2008.gadā mums solīja to tuvākajā nākotnē Ivars Godmanis?

  4. Birokrātija dubultojas Atbildēt

    Ministrijās strādājošo skaits jau tā no 2004. līdz 2014.gadam ir palielinājies: Finanšu ministrijā no 280 līdz 411,Ekonomikas ministrijā no 189 līdz 211,Zemkopības ministrijā no 210 līdz 243,Izglītības un zinātnes ministrijā no 151 līdz 197,Labklājības ministrijā no 141 līdz 162,Aizsardzības ministrijā no191 līdz 225,Satiksmes ministrijā no 151 līdz 157,Tieslietu ministrijā no 156 līdz 250.
    Skat.”Birokrātija nemazinās”,Ilze Šteinfelde,nra.lv,19.04.2014.

  5. No birokrātijas pārsprāgs Atbildēt

    Vai tiešām par ministriem jāieceļ muļķus, ka viņiem vēl nepietiek ar padomnieku baru? Birokrātijas aparāts drīz pārsprāgs.

  6. Bet,mīļie,kā lai paceļ vidējās algas,ja neveidos amatus ar vairāku tūkstošu darba algām?

  7. Noteikti jāievieš, jo mums politisko dīkdieņu jau tā stipri par maz! Būs labs palīgs parlamentārajam sekretāram bradāšanā pa valsts sili….

  8. Ne velti jau iepriekšējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedāvāja ministrijām pašām izlemt par parlamentāro sekretāru nepieciešamību. Bet vēl pirms tam viens no parlamentārajiem sekretāriem plašā rakstā NRA nosauca šos sekretārus vienkārši par kurjeriem starp ministriju un Saeimu!

  9. ….un likvidēt valsts sekretāru amatus! Tieši tā,kā bija jau pirmskara Latvijā!

    • Valsts sekretārs ir ierēdnis, kas kaut ko ministrijās dara! Bet te iet runa par jauniem liekēžiem vai arī esošo liekēžu pārdēvēšanu ar droši vien jaunām stipri lielākām algām un citām ekstrām…

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+