×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.0°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
4. jūlijs, 2018
Drukāt

Publiskoti jaunākie skolu reitingi (7)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Rīgas Valsts 1. ģimnāzija joprojām ir nenoliedzama līdere skolu reitingā.

Lielo skolu reitings, ko izstrādā Ata Kronvalda fonds, arī šogad ir bez būtiskām izmaiņām – līderos aizvien ir valsts ģimnāzijas, liecina fonda publicētais skolu reitings.

Latvijas skolu reitingā izglītības iestādes pēc izglītojamo skaita iedala “lielajās skolās”, kur vidusskolēnu skaits ir lielāks par 100, un “mazajās skolās”, kur vidusskolēnu skaits ir mazāks par 100 skolēniem. Latvijas skolu reitings 2017./2018. mācību gadā tiek veidots, balstoties uz skolēnu rezultātiem valsts un atklātajās mācību priekšmetu olimpiādēs, kā arī zinātniski pētniecisko darbu konkursā.

Lielo skolu vidū līdere nemainīgi ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, kas punktu ziņā gandrīz trīs reizes apsteidz reitinga otrajā vietā ierindoto Daugavpils Krievu vidusskolu – liceju. Trešajā vietā ir Rīgas Valsts 2.ģimnāzija, ceturtajā – Āgenskalna Valsts ģimnāzija, bet piektajā – Daugavpils Valsts ģimnāzija. Labāko lielo skolu desmitniekā ir astoņas ģimnāzijas un divi liceji.

Kā aģentūrai LETA skaidroja fondā, šajā mācību gadā gūtie panākumi Rīgas Valsts 2.ģimnāzijai ir nodrošinājuši skolas ierindošanos topa 3.vietā. “Katru gadu pakāpjoties pa maziem solīšiem – 2014.gada skolu reitingā ģimnāzija ierindojās 27.vietā, 2015. gadā – 17.vietā, 2016. gadā – 13. vietā, 2017.gadā – 8.vietā un šogad iekāpjot topa trijniekā, skola parāda prasmi kvalitatīvi un rezultatīvi strādāt savu talantīgo skolēnu attīstīšanā,” pauda fondā, piebilstot, ka pārējās līderu skolas lielo skolu grupā turpina apliecināt savu prasmi un ilgtspēju talantu attīstībā un saglabā pozīcijas Latvijas skolu reitinga topa augšgalā.

Kopumā lielo skolu reitingā iekļuvušas 89 izglītības iestādes, no kurām 55 ir vidusskolas, 32 – ģimnāzijas un divi – liceji.

Pilnu sarakstu var apskatīt šeit:

Mazo skolu reitingā pirmo vietu atkārtoti ieņem RTU Inženierzinātņu vidusskola. Tai seko Rīgas Doma kora skola, trešajā vietā ir Zemgales vidusskola, ceturtajā – Daugavpils Saskaņas pamatskola un piektajā – Babītes vidusskola.

Ar vislielāko kāpienu reitinga augšgalā iekļuva Rīgas Doma kora skola. 2017.gada reitingā skola neiekļuva vispār, savukārt 2015.gada reitingā ierindojās 17.vietā, līdz ar to šī mācību gada Rīgas Doma kora skolas sasniegumus fonds atzīst par ļoti daudzsološiem. Arī Zemgales vidusskola un Babītes vidusskola parāda izcilus rezultātus, jo, pēc neiekļūšanas 2017.gada reitingā, šogad sevi pierāda ar atgriešanos labāko skolu pieciniekā, piebilda fondā.

Mazo skolu reitingā ir iekļautas 137 izglītības iestādes.

Pilnu sarakstu var apskatīt šeit:

Skolu reitinga “Lielā Pūces” pasniegšana notiks šī gada 29.augustā vienlaikus ar labāko skolotāju godināšanu, kas ieguldījuši visnozīmīgāko darbu talantīgo skolēnu attīstībā. Šogad viņi ir pieci – no Rīgas, Vidzemes un Latgales reģioniem, un pārstāv latviešu un vācu valodas, mājturības, fizikas un vēstures mācību priekšmetu sektorus. Ata Kronvalda balvas pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ata Kronvalda fonda prezidents Henriks Danusēvičs.

Ata Kronvalda fonds ir sabiedriska organizācija, kuras uzdevums ir Latvijas talantīgāko skolēnu apzināšana un viņu izglītības sekmēšana. Ar savu darbību fonds vēlas palīdzēt valstij un sabiedrībai izaudzināt talantīgos skolēnus, kas nākotnē būs valsts intelektuālais balsts.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Ceru, ka komentētāji ir sapratuši, ka ir divi dažādi reitingi. Šis ir saistīts ar olimpiāžu rezultātiem. Cits ir saistīts ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Jā, olimpiāžu rezultātus var radīt viens izcils skolēns. Un tomēr, skola un skolotāji nosaka, kā izcilniekam klāsies. Ja izcilniekam netiek dots papildu darbs/uzdevumi, lai varētu gatavoties, bet viņam ir jāgarlaikojas stundās un jādara tie paši uzdevumi, kas pārējiem, tad tam nav jēgas. Un tāpēc tāds izcilnieks labāk jutīsies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā vai RTU inženierzinātņu vidusskolā.

  2. Šim reitingam nav nekāda sakara ar reālo kopējo izglītības līmeni skolās, tikai un vienīgi izcilnieki/olimpiāžu uzvarētāji. Skolā var būt pāris izcilu skolnieku un būs augsts skolas reitings. Pārējie kaut nesekmīgi.

  3. Kāpēc VALSTS nenodrošina vienādu izglītības līmeni visās skolās?????

  4. 1.vieta 143 punkti
    2.vieta 51 punkti
    81.vieta 0.19 punkti !!!

    Kas tas par murgu reitingu?
    Kāda jēga pēc tādiem reitingiem?
    Vai skolām zem 1 punkta nav skolas ēka un apmācības notiek ārā

  5. Hei, LA, cik ilgi pūtīsiet LETAS stabulē? Atbildēt

    Ak tad “reitingi” ?! Vai jūs esat dzirdējuši vārdu “novērtējums”? …. tas ir idiotisms ko jus, žurnālisti, darāt!

  6. Mazās lauku skoliņas ar savu individuālo pieeju ražo tikai pamuļķus, kā rāda statistika.

Draugiem Facebook Twitter Google+