Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. janvāris, 2013
Drukāt

“Purvīša balvas 2013” kandidātu darbu izstāde

foto - publicitātesfoto - publicitātes

No 16. februāra līdz 14. aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” būs skatāma trešā Purvīša balvas izstāde.

Ekspozīciju veido spilgts glezniecības, grafikas, tēlniecības, instalāciju, foto- un videomākslas kopums, ko radījuši trešajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2011. un 2012. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki – Harijs Brants, Andris Breže, Ivars Drulle, Andris Eglītis, Miķelis Fišers, Andrejs Grants, Gļebs Panteļejevs un Krišs Salmanis. Izstādes kuratore ir Daiga Rudzāte.

HARIJS BRANTS balvai nominēts par zīmējumu izstādi „Portreti” galerijā „Māksla XO” (09.06.–05.07.2011).
„Harija Branta jau ilgstošā pievēršanās portreta žanram ir rezultējusies ar vērā ņemamu jaunu darbu skaitu un kvalitāti. Katrs no izstādītajiem portretiem pārliecina ne vien par retu talantu un nevainojamu profesionalitāti, bet arī par atbrīvotu spēju ģenerēt spilgtus tēlus. Tas ir īpaši nozīmīgi tradicionālā žanrā un tehnikā, kurā, šķiet, iespējamas vien variācijas par jau zināmo. Branta stilizētāja spējas ir tik spožas, ka rada mānīgu iespaidu, it kā viņa radītie personāži ir „klasiski” (tiražēti filmās, attēlos), tomēr tādā veidā prezentējas tipiski laikmetīga, sintezējoša, komentējoša jaunrade. Svarīga ir mākslinieka spēja piešķirt tai saturisku dziļumu,” uzskata Purvīša balvas 2013 neatkarīgais eksperts Vilnis Vējš.

ANDRIS BREŽE balvai nominēts par izstādi „Miera dzīve” galerijā „Alma” (05.10.2012–09.01.2013).
„Pēc ilgākas nozušanas no aktīvās mākslas ainas Andris Breže atkal sevi apliecina kā izcils konceptuālās mākslas meistars, saglabājot uzticību saviem jaunības ideāliem. „Bez pagātnes nav nākotnes” – šis vadmotīvs vieno visas izstādes instalācijas. Pamestās, bet no jauna „atklātās” lietas mākslinieks pārvērš savā daudznozīmīgā stāstā. Lakoniski un bez liekvārdības – tādas lielas, baltas un visaptverošas skumjas,” ekspertu izvēli pamato LNMM Latvijas dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska.
„Konceptuāli tīri, formāli nevainojami, atsaucēm bagāti un asprātīgi darbi,” piebilst Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.

IVARS DRULLE balvai nominēts par personālizstādi „Balstīts uz patiesiem notikumiem” galerijā „Alma” (28.04.–10.06.2011).
„Mākslinieks ir sasniedzis kvalitatīvi jaunu līmeni, kurā viņa izvēlētie konceptuālie risinājumi demonstrē apbrīnojamu formas un satura sintēzi. Amatnieciskā virtuozitāte pakļaujas mākslinieka inscenēto mizanscēnu spriegumam. Figurālās kompozīcijas, kas ilustrē kādu no konteksta izkadrētu situāciju, tomēr nekļūst par tiešu literāru vēstījumu, bet atstāj skatītājam ietilpīgu iztēles telpu. Izstāde parāda autora interesi un refleksiju par pasaules notikumiem, vēstures samezglojumiem un likumsakarībām. Mākslinieks, veiksmīgi izmantojot dozētu melanholijas un ironijas devu, aicina palūkoties uz mazā cilvēka bezspēcības sajūtu vēstures pagriezienu priekšā,” izstādi vērtē Purvīša balvas 2013 neatkarīgā eksperte Solvita Krese.
„Spilgta iztēle, paradoksāla domu gaita un izkopta stilizācija darbos aktualizē sabiedrībai svarīgus jautājumus. Izstāde ir būtisks pienesums lokālajā tēlniecības ainā, paplašinot tās izteiksmes iespējas laikmetīgas formas un tematikas virzienos. Darbi spētu uzrunāt plašu skatītāju loku,” papildina mākslas kritiķis un kurators Vilnis Vējš.

ANDRIS EGLĪTIS balvai nominēts par personālizstādi „Zemes darbi” Mūkusalas Mākslas salonā (02.09.–08.10.2011).
„Pārsteidzoša un cienījama ir gleznotāja Andra Eglīša spēja pastāvīgi būt radoša procesa virpulī, kas nodrošina viņam gan arvien jaunu tēmu piedāvājumu, gan izaicinājumus to piepildīšanai. „Zemes darbi” rāda atkal jaunu darba lauku glezniecības un telpiskās mākslas kopsakarību uztveršanai. Eglīša drosme būt neparedzamam un pat apšaubāmam ir arī panākumu garantija,” izvēli pamato izdevniecības „Neputns” galvenā redaktore Laima Slava.
„Pārliecinoša kvalitāte. Virtuoza profesionalitāte, minimāls, bet reizē oriģināls dabas materiālu arsenāla izmantojums. Reālistiskā, pat nedaudz groteskā skulpturālā kompozīcija lieliski papildina askētisko gleznu faktūru un uzšķērž idillisko lauku romantiku ar ikdienas monotonitātes un neizbēgamības robustumu. Apsveicami, ka mākslinieks savos radošajos meklējumos dodas ārpus divdimensionālās plaknes un iesaista telpu kopējā kompozīcijā,” komentē Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.

MIĶELIS FIŠERS balvai nominēts par personālizstādi „Lielviela” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (29.11.2012–20.01.2013).
„Jaudīga izstāde, kurā mākslinieks pārliecinoši demonstrē briedumu un jau noslīpētu rokrakstu. Neskatoties uz izstādīto gleznu neviendabīgo kvalitāti, darbu kopums liek noticēt Fišera glezniecībai un pārpasaulīgās esamības eksistencei autora uztveres telpā,” uzskata mākslas zinātniece Solvita Krese.
„Darbos pārdabisko spēku klātbūtne un kosmiskās bezgalības baisums mijas ar Zemes ainavisko eksotiku, eksistenciālie un vienlaikus arī neatbildamie jautājumi paver iespējas labestīgai ironijai. Pārliecinošs un monumentāli atraktīvs sniegums,” papildina LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece.

ANDREJS GRANTS balvai nominēts par personālizstādi „Fotogrāfijas 1980–2010” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (01.04.–22.05.2011).
„Granta personālizstāde atgādina par fotogrāfijas pārsteidzošo spēju vienā dokumentāli tvertā kadrā radīt daudzu realitātes iespēju klātbūtni kā dzīves noslēpuma atslēgu. Tajās piedalās konkrētā laika un telpas faktūra, taču reizē it kā darbojas pieslēgums „nulles laikam”. Tādēļ pārsteidzošā kārtā viņa Latvija, tāpat draugi, radi un paziņas ir gan tiešo ģeopolitiski, etniski, sociāli iezīmēto laika realitāšu paudēji, gan mūžības kvalitāšu nesēji. Šis ieraudzītais un nofiksētais, un skatītājam tādējādi pieejamais starpsolis no konkrētā mirkļa uz citas eksistences telpu Granta fotogrāfijās ir to īpašā zīme un vērtība,” izstādi raksturo mākslas zinātniece Laima Slava.

GĻEBS PANTEĻEJEVS balvai nominēts par personālizstādi „Ornitoloģija” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (09.09.–23.10.2011).
„Mākslinieks arī savā jaunākajā izstādē konsekventi turpināja izzināt akadēmiskās tēlniecības robežu netradicionālas pārvarēšanas iespējas, radot 15 stāstus – tēlniecības darbus par lidojuma tēmu. Izstāde apliecināja autora prasmi izmantot dažādu materiālu asprātīgus apvienojumus. Neraugoties uz izstādē pārstāvēto materiālu dabisko stabilitāti un smagnējību, tēlniekam, demonstrējot sev tik raksturīgo virsmu apstrādes daudzveidību, bija izdevies radīt viegli rotaļīgu, asociatīvi piesātinātu vēstījumu par lidojuma iespējamību,” skaidro LNMM izstāžu kuratore Irēna Bužinska.
„Ekspozīcijā vēstītais pārdzīvojums no gravitācijas pārvarēšanas līdz lidojumam kā garīgam stāvoklim pausts ar gaumīgu atraktivitāti un tēlniecībai neraksturīgu vieglumu. Izstāde ir jauns kvalitatīvs pienesums, atraisīts plastisko formu un materiālu lietojums, veiksmīgs dialogs ar telpu – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Balto zāli,” vērtē mākslas zinātniece Ginta Gerharde-Upeniece.

KRIŠS SALMANIS balvai nominēts par izstādi „Uzticēšanās trauslums” galerijā „Alma” (28.05.–27.07.2012) un videodarbu „Garā diena” Laikmetīgās mākslas festivālā „Survival Kit 4” (06.09.–16.09.2012).
„Ar šo izstādi Krišs Salmanis apliecina sevi kā vienu no izcilākajiem latviešu konceptuālistiem. Viņš ir panācis atzīstamu domas skaidrību un izteiksmes tīrību. Uzticēšanās trausluma ideju dažādās atklāsmes izstādē tiek rādītas niansētā gammā – no vieglas ironijas līdz dzelžainai loģikai. Autora lakoniskais askētisms piešķir šai mākslinieciskajai izpausmei zināmu kamerstila monumentālismu. Iepriecina mākslinieka nopietnais briedums un prasme izvairīties no pseidofilozofiskiem vai „zinātniskiem” savu darbu „dekorējumiem”. Krišs Salmanis pierāda šī mākslas virziena vitalitāti Latvijas kultūras ainavā,” uzskata mākslas kritiķis Jānis Borgs.
„Izcils darbs. „Garā diena” ir par laika plūdumu maksimālā palēninājumā. Mākslinieks ir spējis personificēt šo sajūtu galējās robežas, kas liek apzināties mūsu trauslo esības jēgu – precīzi, lakoniski un pārliecinoši,” pauž savu viedokli mākslas zinātniece Inese Baranovska.

Purvīša balvas 2013 ieguvēju noteiks starptautiska žūrija deviņu cilvēku sastāvā, izvērtējot minēto astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē. Trešā Purvīša balva tiks pasniegta 2013. gada 15. februārī plkst. 18.00, atklājot Purvīša balvas kandidātu darbu izstādi.
Paralēli klajā nāk apjomīga grāmata „2007–2012. Latvijas laikmetīgā māksla. Purvīša balva”, kas ir Latvijas šodienas mākslas procesu dokumentācija sešu gadu periodā. Tās balsts ir Purvīša balvas ekspertu komisijas regulārs darbs, sniedzot informāciju par nozīmīgākajām mākslas norisēm konkrētajā laikposmā. Izdevumā iekļauti 87 mākslinieki, kuru sniegumu darba grupu sēdēs eksperti izcēluši kā būtiskas Latvijas mākslas parādības.
Izdevuma tekstu autori ir Ieva Astahovska, Vilnis Vējš, Ieva Kulakova, Ieva Rupenheite, Alise Tīfentāle un Anna Iltnere. Dizaina autors – mākslinieks Kirils Kirasirovs. Grāmata izdota trīs valodās atsevišķi – latviešu, krievu un angļu.
Grāmatas izdevējs ir mākslas portāls Arterritory.com, tā tapusi ar SIA „Alfor” atbalstu.

PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja sava laika jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.
Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 20 000 latu (ieskaitot nodokļus). Līdz šim tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuvis mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”.
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”. Purvīša balvas realizācijā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra „INDIE” un aģentūra „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
Projektu atbalsta: SIA „Alfor”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+