Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. jūnijs, 2012
Drukāt

Pusceļā uz apsolīto zemi. Saruna ar Sandru Kalnieti

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Rīt, 19. jūnijā, Eiropas Parlamentā (EP) sāk apspriest Latvijai svarīgos likumprojektus Kopējās lauksaimniecības politikas jomā. EP Lauksaimniecības komiteja sāks izskatīt portugāļu sociālista Luisa Manuela Kapulaša Santuša sagatavotos priekšlikumus Kopējās lauksaimniecības politikas reformai.

 

Piektdien “Latvijas Avīzes” redakcijā EP deputāte Sandra Kalniete (“Vienotība”, Eiropas Tautas partijas grupa) iepazīstināja ar šiem priekšlikumiem.

 

– Vai tagad, lemjot par ES budžetu no 2014. gada un tieši par lauksaimniecībai atvēlamajiem līdzekļiem, Eiropas Parlaments neatgādina kaujas lauku?

Sandra Kalniete: – Nē, “kaujas” vairāk notiek starp institūcijām – ar Eiropas Komisiju (EK) un ES Padomi. Lisabonas līgums ir piešķīris parlamentam lielāku varu, tostarp lauksaimniecības jautājumos. No vienas puses, EK un padome nav pieradušas pie EP tiesībām un turpina nerēķināties ar tā viedokli. No otras puses, parlaments dažkārt pašmērķīgi grib pierādīt, ka “mēs tie runas vīri un mums tā vara”.

– Jūsu pēdējais panākums – atļauja Latvijai piemaksāt zemniekiem pie tiešmaksājumiem 2013. gadā, lai tos saņemtu līdzšinējā līmenī – arī taču būtu pieskaitāms pie parlamenta varas īstenošanas, vai ne?

– Man ir īpašs gandarījums, ka tiesības piemaksāt Latvijas zemniekiem 40 miljonus eiro izdevās panākt vispirms parlamentā, tad zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai, pārliecinot komisiju un padomi.

Darbs Eiropas Parlamentā zināmā mērā ir diplomātisks darbs, tikai specifisks – par jaunām kopējās likumdošanas normām. Sarunu rezultātā neviens nekad nevar dabūt visu. Vienmēr ir jāatrod līdzsvars starp Latvijas un citu valstu interesēm. Te palīdz mana iepriekšējā diplomātiskā pieredze, kā veidot lobija kampaņu un kā meklēt sabiedrotos.

– Vissvarīgākais jautājums, kuram nepieciešami sabiedrotie, ir tiešmaksājumi?

– Jā, esmu jau kolēģiem parlamentā pieteikusi, ka šis jautājums mums ir vitāli svarīgs, kurā esam spējuši vienot visu partiju Baltijas valstu deputātus. Ar to mēs parādām savu pozīciju, un tagad ir ļoti svarīgi panākt, lai mūsu pozīcijai būtu iespējami plašāks atbalsts.

– Jau izskanējis un “LA” rakstījusi, ka EP kā tiešmaksājumu slieksni piedāvās tikai 65% no ES vidējā.

– Arī 65% ir panākums, jo komisijas priekšlikumā bija tikai 52%.

 

Ar lielo informācijas kampaņu, ko mēs kopīgi izvērsām, esam panākuši, ka tiešmaksājumi Baltijas valstīm ir kļuvuši par vienu no redzamākajiem jautājumiem diskusijā par reformu.

 

Kopīgi ar sava biroja darbiniekiem esmu sarīkojusi aptuveni divdesmit tikšanās Latvijas zemniekiem ar EP ietekmīgākajiem deputātiem, trīs ministres Laimdotas Straujumas vizītes EP lēmējlīmenī, šurp uz Latviju esmu atvedusi trīs atbildīgos ziņotājus, un vēl divi brauks šovasar. Tas viss ir radījis izpratni, ka šo Latvijai svarīgo jautājumu nevarēs apiet.

Trešdien Valdis Dombrovskis spoži uzrunāja lielāko parlamenta frakciju – Eiropas Tautas partijas (ETP) grupu. Neatceros citu valdības vadītāju, kurš būtu tik ilgi – pusotru stundu – tajā uzklausīts. Kad viņš bija beidzis runāt, frakcijas priekšsēdētājs Žozefs Dauls apņēmās darīt visu, lai Latvijas zemnieki saņemtu ap 200 eiro par hektāru. “Pēc tā, ko Latvija ir izdarījusi krīzes pārvarēšanā, tā to ir pelnījusi,” tie bija viņa vārdi.

Bet ne jau ETP viena pati noteiks reformas iznākumu. Žēl, ka otrajā lielākajā – sociālistu – frakcijā Lauksaimniecības komitejā nav neviena no Baltijas. Tomēr ETP ir visvairāk balsu (271 no 754) un visvairāk premjerministru. Mūsu pluss ir tas, ka vairākas Baltijas valstu institūcijas strādā kopā un runājam vienā balsī. Šis ir vēl viens pierādījums tam, ka arī maza valsts var panākt iecerēto.

– Panāksim?

– To zināsim pēdējā naktī, kad dalībvalstu vadītāji vienosies par ES budžetu, un simtprocentīgi – tad, kad beigsies sarunas par budžetu starp padomi un parlamentu. Cerams, nākamā gada pavasarī. Problēmas var radīt vairāku valstu prasība ES budžetu samazināt par 10% jeb par 100 miljardiem. Tad visi skaitļi samazināsies…

– Arī cerības mazinās?

 

– Reizēm rietumeiropieši uzvedas tā, it kā viņi mums pasniegtu žēlastības dāvanu. Nepamatoti, tāpēc ikreiz sarunās būs jāatgādina gan par vēsturi, kas radījusi 
Austrumeiropas atpalicību, gan par rietumvalstu ieguvumiem pēc paplašināšanās, kad atvērās vairāk nekā simts miljonu liels Austrumeiropas tirgus.

 

Visvairāk ES budžetā iemaksā Vācija un Francija. Esam daudz strādājuši ar vācu kolēģiem, bet mums ir nepieciešami sabiedrotie Francijā, kur jaunizveidotā sociālistu valdība gribētu atstāt visu pa vecam. No ETP franču kolēģiem dzirdu, ka “Baltijas jautājumam jāatrod īpašs risinājums”.

– Kāpēc kā izņēmumu?

– Mūsu prasītais tiešmaksājumu minimālais līmenis – vismaz 80% no ES vidējā līmeņa – nozīmē papildus piešķirt vēl aptuveni divus miljardus eiro Baltijas valstīm. Bet tas nozīmē arī to, ka par aptuveni 1,6 miljardiem būtu jāpalielina arī Rumānijas “aploksne”. Es personīgi domāju, ka tik grūtos ES budžeta veidošanas apstākļos to nebūs viegli sasniegt.

– Tātad reālāks mērķis ir pacelt slieksni līdz Rumānijas līmenim – 77%?

– Šobrīd mēs nedomājam atkāpties no sākotnējās prasības. Mums ir svarīgas trīs lietas: pirmais, cik mūsu zemnieks saņems? Pašreiz saņem vidēji 95 eiro par hektāru, pēc EK priekšlikuma pienāktos 141 eiro, EP ziņotāja piedāvājumā ir 172 eiro par hektāru. Mūsu mērķis – virs 200 eiro.

Otrais: kāds ir maksājums Latvijas zemniekiem salīdzinājumā ar citām valstīm. Mums svarīgs ir nevis absolūtais skaitlis, bet vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Konkurenci varētu uzskatīt par puslīdz godīgu, ja tiešmaksājumi būtu ap 80% no ES vidējā.

Trešais: par pārejas periodu. Saskaņā ar EK un EP ziņotāja priekšlikumiem maksājumi pakāpeniski palielinātos trīs gadu laikā. Mēs uzstājam, ka valstīs, kurās maksājumi šobrīd ir viszemākie, tie pilnā mērā jāpaaugstina jau no 2014. gada.

Es noteikti iesniegšu attiecīgus likumprojektu grozījumus un esmu pārliecināta, ka tiem pievienosies krietns skaits deputātu.

– Vēl bez šiem trim ir jautājums: kam maksāt?

– Pilnīgi pamatoti lauksaimnieku vidē ir sašutums par “dīvāna zemniekiem”, kas nopļauj pļaviņu un saņem platību maksājumu. Šajā ziņojumā viens no viskvēlāk diskutētajiem.

 

Tāpēc ir mēģinājums uzskaitīt tos, kurus nedrīkst uzskatīt par lauksaimniekiem, – piemēram, nekustamā īpašuma, sporta un transporta uzņēmumi. Dalībvalstīm atstātas tiesības pašām noteikt, kas ir “aktīvais lauksaimnieks”.

 

– Karalieni izslēdzāt no lauksaimnieku rindām?

– Tas tad būs britu valdības ziņā. Savukārt mūsu zemnieku organizācijām ir ļoti aktīvi jāstrādā ar Zemkopības ministriju pie šīs definīcijas, lai izvairītos no birokrātijas un līdzsvarotu citu lobiju ietekmi.

– Kādus piedāvātās KLP reformas elementus parlaments vēl papildina?

– EK priekšlikumā nebija iezīmēta lauku attīstības programmu finansējuma “aploksnes” katrai dalībvalstij. EP ziņotājs piedāvā regulā noteikt konkrētas summas, tajā skaitā Latvijai, kura saņemtu tikpat, cik pašreiz – apmēram 160 miljonus eiro gadā. Zinu, ka mūsu zemnieki nebūs apmierināti, jo varētu palielināties prasības šīs naudas apsaimniekošanai.

Jāizmanto atbalsta programmas mazajiem un vidējiem zemniekiem, kuras svarīgas, lai Latvijas lauki vēl vairāk neiztukšotos. Pat optimistiskākajā scenārijā atbalsts nebūs lielāks par dažiem simtiem eiro mēnesī vidēji uz vienu lauksaimnieku.

Vēl Latvijai ir svarīgs atbalsts jaunajiem zemniekiem. Te esmu lielāka optimiste, jo jaunie zemnieki jau ir organizējušies. Ir paredzēta zemnieku pensionēšanās programma un saimniecības nodošana citās rokās.

Svarīgi, lai procedūras būtu vienkāršas un nepieaugtu administratīvie izdevumi, piemēram, “zaļo pasākumu” kontrolē.

Vissvarīgākais: kā noteiks naudas apjomu, ko lauku attīstībai saņems dalībval-
stis. Diemžēl dalībvalstu “aplokšņu” kritēriji ir vēl visai neskaidri.

 

Turpinājums seko

10. jūlijs – termiņš priekšlikumu iesniegšanai Eiropas Parlamenta četriem likumdošanas ziņojumiem par KLP reformu, sagaidāmi ap 6000 grozījumu.

Septembrī – priekšlikumu izvērtēšana, kompromisu sarunas.

2012. gada nogalē sāksies trīspusējas sarunas starp parlamentu, ES Komisiju un ES Padomi.

2013. gada vidū – balsojums Eiropas Parlamentā, vispirms tā Lauksaimniecības komitejā, par trialogā panākto vienošanos.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+