Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
16. marts, 2016
Drukāt

Pusei ārzemēs dzīvojošo latviešu bērnu – viduvējas, vājas vai nekādas latviešu valodas zināšanas (7)

Foto-LETAFoto-LETA

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, – liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas. Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi – 21% – šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts “Latvijas emigrantu kopienas”.

“Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,” norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Pēc respondentu – bērnu vecāku un ģimenes locekļu – vērtējuma, 70% ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu bērnu 3-17 gadu vecumā spēj labi vai ļoti labi saprast latviešu valodu, 55% labi runā latviski, taču daudz grūtāk tiem padodas rakstīšana un lasīšana latviešu valodā: aptuveni puse vispār nelasa un neraksta latviski. Zīmīgi, ka trešdaļa latviešu bērnu ārpus Latvijas nebūtu spējīgi sazināties latviski: viņu latviešu sarunu valodas prasmes ir vājas, ļoti vājas vai nekādas. Tie, kas aizbraukuši kā bērni, īpaši agrā vecumā, valodu aizmirst, kamēr tiem, kuri jau piedzimst ārzemēs apgūt latviešu valodu ir īpašs izaicinājums.

Šo situāciju lielā mērā nosaka valodas lietojums ģimenē. Kā liecina aptauja, tikai 40% no tiem, kuri pirms aizbraukšanas no Latvijas ģimenē runāja latviešu valodā (un šobrīd nedzīvo vieni), patlaban ģimenē runā vienīgi latviešu valodā. Trešdaļa (34%) ģimeņu ir pilnībā atteikušās no latviešu valodas lietošanas ģimenē, turpretī katrā ceturtajā (26%) šādā ģimenē runā gan latviešu, gan kādā citā valodā. Dažādu iemeslu dēļ krievu valodas zudums krievvalodīgo ģimeņu vidū norisinās daudz lēnāk.

Interesanti, ka starp latviešiem tomēr dominē vēlēšanās, lai bērns saprastu latviešu valodu: aptuveni divas trešdaļas (68%) ārzemēs dzīvojošo latviešu, kuru ģimenē aug bērns, vēlas, lai viņu bērns brīvi pārvaldītu latviešu valodu. 22% vēlas, lai bērns vismaz saprot un spēj sazināties latviski, bet tikai 7% latviešu nav svarīgi, lai bērns zinātu latviešu valodu. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ vecāki paši šo vēlmi bieži vien nespēj piepildīt. Rezultātu analīze liecina, ka papildus latviešu valodas lietošanai ģimenē īpaši būtiska loma ir grāmatu lasīšanai latviešu valodā. Valodu zināšanas ievērojami labākas ir arī tiem bērniem, kas skatās latviešu filmas, multfilmas un spēlē datorspēles latviešu valodā. Ārkārtīgi būtiska nozīme ir arī vecāku motivācijai iemācīt saviem bērniem latviešu valodu vai neļaut to pazaudēt, un šī motivācija bieži vien saistīta ar plāniem, ka bērns iespējams kādreiz atgriezīsies Latvijā. Svarīga arī saiknes saglabāšana ar Latviju un latviešiem kopumā.

Latviešu valodas prasmi ārzemēs strauji zaudē ne vien bērni, bet arī pieaugušie, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda. Taču arī no tiem ārzemēs dzīvojošajiem pieaugušajiem, kuri sevi identificē kā latviešus, tikai 80% brīvi pārvalda latviešu valodu. Pētījums arī atklāj, ka starp latviešiem, īpaši starp latviešu sievietēm, ļoti izplatītas ir starpetniskās laulības. Tātad, izlemjot pārcelties uz Latviju, latviešu valoda būtu jāapgūst arī remigranta dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei. Šajā situācijā svarīgi nodrošināt ne vien atbalstu remigrantu bērniem, iekļaujoties Latvijas skolu sistēmā, bet arī pieeju intensīviem un atraktīviem latviešu valodas kursiem angļu valodā runājošiem pieaugušajiem.

Pētnieciskajā projektā „Latvijas emigrantu kopienas” apkopota informācija arī par 14 068 ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem un Latvijas valstspiederīgajiem 118 valstīs, tai skaitā aptuveni 2000 ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas izcelsmes bērniem.

Ar pilnu ziņojumu par emigrantu bērnu valodu prasmēm un latviešu valodas zudumu jaunajās mītnes zemēs vai iepazīties www.migracija.lv.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Ja tas ir tā, tad kāpēc mums palikušajiem katru gadu no valsts budžeta ir jāmaksā 600 000 eiro, lai ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni mācītos latviešu valodu.
    Varbūt tā nauda paliek mūsu politiķu makos?

  2. Aizbrauc gan vienkāršā darba darītāji, gan kvalificēti speciālisti. Es nemaz neesmu pārsteigts par to, ka daudzi no viņiem necenšas ne sevī, ne bērnos uzturēt latviskumu, jo Latvija un latviskums viņu acīs nav nekāda dižā vērtība. Ko tad mēs esam sasnieguši 20 neatkarības gados?! Nav jau tā, ka gluži neko, taču krietni mazāk, nekā cerējām. Gan materiālā ziņā, gan citādi. Esam diezgan korumpēta valsts ar austrumnieciskiem tikumiem,..ne gluži tik lielā mērā kā Krievija, paldies Dievam, taču ārkārtīgi tālu no civilizētajām Eiropas valstīm. Tiesās – blēži, VID-ā – blēži, Būvvaldēs – blēži, PVD – blēži, valsts un pašvaldības iestādēs – blēži. Un t.t., uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi. Vai pie mums ir iespējama godīga uzņēmējdarbība, bez kukuļiem un t.t. Atbildi visi zina bez priekšā teikšanas. Un pietiks visā vainot krievus, komunistus un t.t. – jau vairāk kā 20 gadus pie varas ir latvieši! Tā ka ne vienmēr noteicošais ir materiālais faktors. Ja būtu tikai tas, tad cilvēki brauktu ar domu nopelnīt naudu un atgriezties Latvijā. Taču daudzi izvēlas palikt uz dzīvi augstāk attīstītā sabiedrībā un asimilēties kvalitatīvākā tautā.

  3. Latviešu valodu var iemācīties, bet tas nenozīmē, ka bērns , kļūstot pieaudzis, Latviju un savus tautiešus iemīlēs. Tā sauktās “trimdas” latviešu bērni valodu gan iemācījās, bet Latvijai tā arī palika sveši. Vecāku un vecvecāku mantotie īpašumi atnesa negaidītu bagātību daudziem no viņiem, kuri pat valodu lāga nezināja. Turklāt pirksts uz latviešiem, kuri dzimuši okupācijas laikā Latvijā, kuri iznesuši pārbaudījumu smagumu un bezbailīgi izcīnīja Latvijas neatkarības atjaunosanu- šis “žults pilnais “tautieša” pirksts” nebeidz gānīt savus tautas brāļus un māsas ! Visās vietās pasaulē, kur dzīvo latvieši, valda šī sašķeltība! – mūsējos un jūsējos. Ārpus Latvijas satiekas “no mājām izdzinušie un izdzītie ” tautieši. Mani itin nemaz nepārsteidz fakts, ka daudzi tieši šī iemesla dēļ integrējas lokālajā vidē.
    Ja pietrūkst cilvēcīgas attieksmes , ar programmām vien latviešu tautu mākslīgi neuzstutēs. Jānoņem beidzot šīs liekulības maskas un jāatzīst patiesība. Tikai patiesībā dzimst mīlestība un cieņa.

  4. bija Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts un noskaidrojās tas kas stāstā izklāstīts. Kapēc sacerēties, ka atgriezīsies aizbraukušie. Varbūt kāds no tūkstoša aizbraukušo… Un tāpēc tagad tracināt publiku ar cerībām, ka par katru piešķirto centu palielināsies atbraucēju skaits – nu joki! Galu galā brauca taču tāpēc ka tur ir labāk. Lai cilvēks dzīvo tur kur viņam labāk. Un atbrauks tikai skatīties to milzu estrādi dziesmusvētkos un ja gribēs arī paši padziedāt tad tik daudz jau var iemācīties nolasīt no lapas, jo latviešu alfabēts izskatās tuvs angļu – nav taču kirilics.

  5. Lielākā daļa aizbraukušo tomēr ir mazizglītoti neveiksminieki. To jūt jau tad, kad intervijās viņi ver vaļā muti un sāk runāt. Fiziskais spēks ir, strādāt viņi spēj, ja maksā labāk kā šeit un ja var saņemt labus pabalstus. Bet viņi nekad neaudzinās savus bērnus par patriotiem. Nav jau tā inteliģence, kas emigrēja pēc kara. Un daudziem ļoti patīk būt apvainotiem uz Latviju, kura neglāba viņus no kredītiem un vairs nemaksāja treknas algas par ķerru stumdīšanu būvlaukumos.

  6. Kad ieraudziju ka izglītības jomā darbojas vecie čekas bundzinieki,tad top skaidrs kāpēc 25 gados elementāri nevar sakārtot sistēmu,tad pat rodas tāds ka prieks ka mazbērni varbūt nerunas latviski,bet viņu dzīvi vismaz neregules stulbi,alkātīgi čekas bundzinieki.

  7. Vienkārši interesanti, kāpēc tieši pēdējā laikā tāds satraukums par aizbraukušajiem? Darbaspēks vairs negrib strādāt par grašiem, un atliek cerēt uz labi paēdušajiem reemigrantiem? Ka tie uz patriotisma viļņa rukās par pusvelti, vai kā?
    Tik jau nesakiet, ka tas ir satraukums par tautas nākotni.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+