Pasaulē

Putins pieprasa ASV atcelt sankcijas un segt zaudējumus 16

Foto – AFP/LETA

Krievijas vadība varētu atsākt ar ASV noslēgtā ieroču plutonija pārpalikumu utilizācijas līguma darbību, ja Vašingtona izpildītu virkni nosacījumu, tostarp atceltu sankcijas un segtu to nodarītos zaudējumus, liecina likumprojekts, kuru pirmdien Valsts domei iesniedza prezidents Vladimirs Putins un kas šobrīd atrodas izskatīšanā parlamenta apakšnamā.

Vienošanās un tās protokoli atkal var sākt darboties, ja ASV novērsīs iemeslus, kas noveduši pie “būtiskas apstākļu maiņas” kopš laika, kad dokuments stājās spēkā.

Cita starpā Krievija uzstāj, ka ASV ir jāsamazina militārā infrastruktūra un sava kontingenta skaits tajās NATO dalībvalstīs, kas aliansē iestājās pēc 2000.gada 1.septembra.

Savienotajām Valstīm ir jāatceļ “Magņitska likums” un visas sankcijas, kas noteiktas pret atsevišķiem Krievijas subjektiem, fiziskām un juridiskām personām.

Vašingtonai ir jākompensē kaitējums, kas Krievijai nodarīts šo ierobežojumu rezultātā, kā arī pret Savienotajām Valstīm noteikto atbildes soļu dēļ.

Turklāt ASV ir jāpiedāvā skaidrs plāns liekā plutonija neatgriezeniskai utilizācijai.

Tiek norādīts arī, ka lēmumu par līguma darbības atjaunošanu pieņems Krievijas prezidents.

Kā ziņots, Putins pirmdien deva rīkojumu apturēt vienošanos ar ASV par atbrīvošanos no kodolieročos izmantojamā plutonija.

2000.gadā noslēgtās un 2010.gadā atjaunotās vienošanās mērķis bija dot iespēju abām kodolvalstīm atbrīvoties no plutonija savās aizsardzības programmās.

Putins iepriekš šogad paziņoja, ka ASV neievēro šo vienošanos, atbrīvojoties no plutonija veidā, kas ļauj tai saglabāt savas aizsardzības spējas.

Eksperti Putina lēmumu jau novērtējuši kā simbolisku triecienu sadarbībā par kodolieroču neizplatīšanu.

Pirmdien publiskotajā prezidenta dekrētā teikts, ka Maskava izstājas no vienošanās, jo apstākļi ir ievērojami mainījušies un ASV nedraudzīgā rīcība rada draudus stratēģiskajai stabilitātei.

Dekrētā teikts, ka Vašingtona nav spējīga īstenot vienošanās nosacījumus un Maskavai “jāīsteno steidzami pasākumi, lai aizsargātu Krievijas drošību”.

“Tas ir simbolisks žests, kas parāda, ka puses vairāk nesadarbojas šajā jomā,” norādīja neatkarīgais militāro jomu eksperts Aleksandrs Golts, piebilstot, ka tā nav pirmā vienošanās, kas apturēta ieroču neizplatīšanas sfērā.

Vienošanās paredzēja, ka ASV un Krievija katra atbrīvosies no 34 tonnām liekā plutonija, ar kuru ir pietiekami 17 000 atombumbu izgatavošanai.

LA.lv