Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. aprīlis, 2016
Drukāt

Raudāšana pierima, cēlās patriotisma vilnis. Lietuviešu eksperts skaidro ieguvumus no obligātā dienesta (22)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Valds Rakutis

Lietuvas kolēģi intervēja dr. hist. Juris Ciganovs un “LA” žurnālists Egils Līcītis.

“Latvijas Avīzē” viesojās Lietuvas armijas komandiera padomnieks Valds Rakutis. Pašreiz prof. Rakutis darbojas arī valsts aizsardzības spēku stratēģiskās komunikācijas departamentā, kur aktīvi pēta Kremļa infokara metodes un sekas un kārto pretdarbību Krievijas propagandai. Lietuvas kolēģi intervēja dr. hist. Juris Ciganovs un “LA” žurnālists Egils Līcītis.

Pirms nepilniem diviem gadiem Lietuvas armijas komandiera pienākumus uzņēmās ģenerālis Jons Vitauts Žuks. Pēc viņa domām, Lietuvas armija tolaik bija fikcija, armija bez kareivjiem. Nosauca precīzus skaitļus, par cik procentiem nokomplektēti bataljoni. Atklājās, ka tikai par 30% un pat 15%. Secinājums – karalis ir kails, armija mums ir uz papīra. Lietuvas vadība, prezidente to dzirdēja, sākās diskusija. Aizsardzības ministrs Jozs Oleks (kura vadībā 2007. gadā atcēla obligāto dienēšanu) iebilda, ka neko nevajag mainīt.

Kritiskā brīdī savākšot rezerves papildinājumu, bataljoni būšot kaujasspējīgāki. Tomēr bija problēma, ka arī rezervistu nav pietiekami, lai armija būtu skaitliski pilnā sastāvā.

Kā atminas Rakutis, tolaik paraugam minēja Igauniju, kur puiši dienē un rezervē ir daudz sagatavotu karavīru: “Tas sacēla troksni. Ministrs pastāvēja uz saviem argumentiem, ģenerālis oponēja, līdz sasauca valsts augstāko amatpersonu Aizsardzības padomi. Tur pārliecināja Oleks – nav citas izejas, iesaukumam jābūt!”

Pēc dažu mēnešu priekšdarbiem no pagājušā gada augusta Lietuvā atkal ieviesta karaklausība. Tas nācis Lietuvai ļoti par labu, uzskata Rakutis.

“Jaunieši piepeši izjuta, ka viņiem ir pienākumi pret valsti. Par ko tik brīdināja – ja sūtīs dienēt, visi aizmukšot uz ārzemēm, ar steigu precēšoties utt. Tomēr liela nozīme bija presei, kas ieņēma patriotisku pozīciju. Avīzēs noraidīja gan šos argumentus, gan kaunināja deviņpadsmitgadīgos, kuri čīkstēja, ka deviņu mēnešu dienests viņiem sabojāšot visu nākotnes karjeru. Tas iedarbojās, raudāšana pierima. Toties cēlās patriotisma vilnis, ko juta gan armijā, gan tautā. Vecie vīri, kas sūdzējās, kam gan der mūsdienu ļenganā jaunatne, kas atpūšas uz dīvāna un pie datora, pēc pirmā iesaukuma mainīja domas. Iesaukuma punktos ieradās studenti, izstudējušie, kuri brīvprātīgi gribēja ātrāk nodienēt, kamēr nav ģimenes, labas darbavietas. “Obligātais” iesaukums izvērtās tikpat kā brīvprātīgais,” viņš uzsver.

Visu interviju lasiet šodienas “Latvijas Avīzē” vai E-izdevumā!

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Baltas šausmas!Latviešus taisas sagatavot savas valsts aizsardzībai.Komsorgu 24tv kopā ar zaķi skumst par patriotiskajām vakara pastaigam un pieprasa tās aizliegt,jo krievu pasaule un eksokupanti varot sabīties un aizbēgt uz dzimteni.Propadomiskais patriotisms paliek pārāk skaļš!

  2. Nez cik komentētājiem būtu jāiet obligātajā dienestā???

  3. Pat Hitlers neuzdrošinājās uzbrukt Šveicei, jo tur obligātais militārais dienests ir visiem vīriešiem un ieročus viņi glabā savās mājās, katru gadu iziet apmācības pa nedēļai. Faktiski visi vīrieši ir kaujas gatavībā visu mūžu katru dienu un skat, Šveice ir viena no bagātākajām valstīm pasaulē arī bez naftas zelta un dimantu atradnēm.

  4. Obligātais dienests nav vajadzīgs tikai nodevējiem.

    • Jebkurš Latvijas patriots ir par obligāto dienestu. Tas, ka it kā nepietiek naudas, ir absolūti meli, jautājums ir ļoti nopietns, kamdēļ tiek melots un kas patiesībā ir tie meļi, kuri to apgalvo? Jautājums vienkāršs, kas patiesībā ir Raimonds Bergmanis un kā labā viņš melo?
      Izraēlā, nodienējušie puiši un meitenes (kurām arī ir obligātais dienests), saņem daudz un dažādas privilēģijas, gan uzņemšanai augstskolās, gan atlaides mācību maksai, gan labus amatus valsts un pašvaldību struktūrās. Viss atkarīgs tikai no tā, kā jaunietis ir dienējis. Dienests armijā tur ir nopietns tramplīns cilvēka karjerai.

  5. cik Latvijas medijiem maksā maskava, lai uzturētu šo pilnīgā absurda diskusiju par obligāto dienestu, kas vēl tālāk attālinās regulāro armiju no tās kaujas spēju paaugstināšanas, ja tai noņems līdzekļus, tos reāli tērējot niekā – obligātajā dienestā?

    • Pieņemsim, ka būs obligātais dienests, kura ietvaros katru gadu sagatavos tikai 1000 karavīrus (priekšroka dienestā būs brīvprātīgajiem). Cik tas izmaksās? Cik lielus līdzekļus tas atņems no profiņu apmācības? Naudas daudzumu, lūdzu, studijā! Vai tiešām Ļoņkai un abiem Raimīšiem ir žēl 10-20 miljonu priekš to jauniešu apmācības, kuri negrib dienēt ne profos, ne zemessargos?!
      Amerikā ir kursi, kur bijušie reindžeri un jūras kājnieki par naudu apmāca cilvēkus militārajās zināšanās. Kursi ir apmēram mēnesi gari, bet maksāja ~10 000 dolāru. Man tādi kursi derētu, bet esmu gatavs maksāt tikai 2000 eiro. Varbūt no armijas aizgājušie virsnieki un instruktori varētu uzsākt šādu biznesu? Ja nemaldos, tad Madonas pusē bija viens biznesmenis, kurš gribēja atvērt starptautisku skolu, kas sagatavotu…jā, algotņus dažādām privātām apsardzes kompānijām.

      • Cilvēks grib piemaksāt, lai tiktu armijā!
        Dies’ pas’ !
        Žēl, ka Tev netrāpījās, tā kā man – pēc obligātajām 730 dienām vēl 3 reizes uz “zboriem” tikt iesauktam.

  6. Aizejiet uz Latvijas armijas lapu Facebook, un video sadaļā noskatieties tur ieliktos video sižetus par to, kā notiek kareivju pamatapmācība – ar kursa programmu knapi tiek galā topošie profesionāļi, kuriem tas ir tikai pats, pats pamatapmācības sākums… sportisko slodzi netur ne sliktās fiziskās sagatavotības, ne nolaistā veselības stāvokļa dēļ… pamatizglītība neļauj apgūt pat pamata iemaņas – prāta nepietiek… un tad domājiet par obligāto dienestu!

    • Ja gribi mieru, tad gatavojies karam Atbildēt

      Vājumu un fizisko nespēku var novērst ar treniņiem. Muskuļus var uztrenēt. Nezināšanu var novērst ar mācīšanos un jaunu zināšanu apgūšanu. Visas problēmas var atrisināt, ja ir motivācija. Bet problēmu – Latvijā ir maz militāri apmācītu cilvēku, kuri kara gadījumā spētu aizsargāt savu ģimeni, zemi un tautu – kaut kā armijas maršali un dižvadoņi negrib risināt. Viņi spītīgi apgalvo, ka visu atrisinās 5000 profesionāļu un 8000 zemessargu. Bet ko šie maršali darīs, ja 1.kara dienā pretinieks nošaus 4900 profesionālā dienesta karavīru un uzspridzinās 7800 zemessargus? Karš būs beidzies un atkal būsim okupēti un šoreiz zem okupantu varas tiksim pilnībā iznīcināti. Krievija Latvijai uzbruks ar karaspēku, kuru sastāvā būs vismaz 50 000 karavīru.

      • un ko darīt tā pusapmācītā lielgabaļu gaļa – obligātais dieensts, ja viņiem nebūs profesionālo komandieru, kurus kaut kas uzspridzinās… Latvijā karotāju ir gana daudz – vajag viņus apzināt, pārapmācīt, un nodot profesionālu komandieru rīcībā, pie kam, gatavojot papildu komandierus…

        • Speciālists civillietās Atbildēt

          kas ir profesionāls komandieris? un vai par profesionāli var uzskatīt komandieri, kurš nav ostījis pulveri un nav piedalījies īstās kaujās un piedzīvojis uguns kristības?
          Čečenijā t.s. lauka komandieriem – daudziem nebija militāro zināšanu. Mācījās uz vietas kaujas apstākļos. Tas pats Afganistānā – cilvēks komandē talibus, bet nekādu militāro skolu nav beidzis. Ja nemaldos, tad Bin Ladens pēc izglītības bija būvinženieris. Un kas ir komandieri Ukrainas nacionālajā gvardē? Protams, Luganskas un Doņeckas separātistu armijas ir parodijas, bet majors (?) Givi laikam obligāto dienestu beidza kā seržants tankists (tagad komandē bataljonu “Somali”), bet pulkvedis (?) Motorola krievu armijā obligātajā dienestā bija radists, nekādu militāro skolu nav beidzis, bet tagad komandē bataljonu “Sparta”.
          Un kā bija latviešu strālniekos 1.Pasaules karā un Latvijas armijā Atbrīvošanas karā jeb atbrīvošanas cīņās? Profesionālie komandieri radās kaujas laukā – bija komandieri gan ar militārajām zināšanām, gan puikas, kas labi karoja, saprata un mīlēja kara lietu, un uzdienējās par oficieriem. Par to labi aprasktīts gan 30.gadu žurnālos, kas veltīti strēlnieku tēmai, gan Grīna “Dvēseļu putenī”, gan komiski parādīts “Rīgas sargos”.
          Leģions. Mežabrāļi.Kā tur radās profesionālie komandieri? Leģionā zēni tika iesaukti no vidusskolas sola un dažu gadu laikā kļuva par rotu komandieriem, pie tam, ne visi izgāja virsnieku kursus. Un mežabrāļos – mācītājs Antons Juhnevičs tika pasludināts par partizānu komandieri, jo “profesionālie” aizsargu un armijas virsnieki ar pistoli pie sāna slikti pieprata savu amatu – to var redzēt filmā “Segvārds Vientulis”.
          Kā saka – “slikts tas karavīrs, kurš negrib kļūt par ģenerāli”. Ja kara gadījumā apšaus visus virsniekus, tad seržantam būs jākomandē palikušo rotu. Ja nošaus seržantu, tad komandēs kaprālis. Jebkuram karavīram jāspēj komandēt un vadīt citus. Diemžēl, ne vienmēr var iemācīties līderību, tas parasti ir dabas un gēnu dots talants.
          Pagaidām Latvijas armijā vairumā ir komandieri teorētiķi, kuru profesija ir būt par karavīru un tikai šī iemesla dēļ viņi tiek saukti par profesionāļiem. Vai ķirurgu var saukt par profesionāli, ja viņš nav veicis nevienu operāciju? Vai ugunsdzēsēju var saukt par profesionāli, ja viņš nav piedalījies ugunsgrēka dzēšanā? Tikai karš parādīs, kurš ir īsts karavīrs ar karavīra gēnu un kurš vienkārši gadījuma pēc nokļuvis armijā, jo “miera laikā armijā ir zelta dzīve”.

          • Pagaidām, kamēr armijas apmācību lietās nejaucas debili civilisti, ar instruktoru un virsnieku apmācību viss ir kārtībā – un viņi ir pasaulē novērtēti, gan esot tajā pašā Irākā, Afganistānā vai Mali, kā arī tepat kaujai pietuvinātās mācībās Latvijā. Mūsu komandieri ir vienīgie pasaulē, kuru PAKĻAUTĪBĀ ir dienējuši amerikāņi. Mūsu instruktori māca citu valstu armiju seržantus… jo teju visi instruktori, virsnieki ir izgājuši cauri operāciju rajoniem un 100% visi ir trenējušies neskaitāmās mācībās… lai būtu profesionāls bataljona komandieris ir vajadzīgi aptuveni 15-18 gadi nepārtrauktas apmācības un pieredzes operāciju rajonā!

          • Jautājums profesionālajam komandierim – kādā nozarē jūs esiet speciālists? Komandēšana? Šaušanā ar triecienšauteni? Cilvēku vadībā? Karošanā?
            No manas pieredzes – Latvijā visprofesionālākie cilvēku komandu vadītāji ir būvdarbu vadītāji. Viņi ir pulkvežu līmenī. Pulkveža līmenim atbilst arī daudzi skolu direktori. Augstskolu rektori vispār ir maršali, kuri vada 10 tūkstošus.

          • komandieris nenozīmē to, cik karavīru viņš vada, bet gan to, ka viņa MILITĀRĀS zināšanas un pieredze ir pietiekam, lai viņš vadītu vienību KAUJĀ

  7. Tas nav tas , kas iepirkt tās koruptīvās rotaļu lāpstiņas… Ko es ar to domāju – tas ir darbs ģenerāļiem un tas jau nepatīk ( ne tikai ģenerāļiem, pulkvežiem, majoriem un tā līdz seržantam… ) un tad atrunas – zeme apaļa ( nokritīs) un ūdens slapjš ( saslapināsies) un vel kas nezināms….

  8. Ļoņiks un abi Raimondi turpina apgalvot (balstoties tikai uz emocijām un bez kādiem aprēķiniem), ka Latvija nevar atļauties obligāto militāro dienestu. A ja nosacījums būtu, ka iekš OMD gada laikā jāsagatavo tikai 500 vai 800 karavīrus (jā, tas nebūs klasiskais OMD, bet drīzāk brivprātīgais dienests, ko valsts nodrošina tikai un vienīgi 18-27 gadus veciem puišiem) – cik tad vajadzētu naudiņas?
    Ļoņik, abi Raimondi – konkrēts jautājums jums: “Cik naudiņas uz galviņu vajag, lai 1 vidusskolu beigušu jaunieti apmēram 6-12 mēnešu laikā sagatavotu par karavīru, pie nosacījuma, ka šis jaunietis brīvprātīgi grib iegūt militārās pamatzināšanas valsts aizsardzībai, bet šis jaunietis nevēlas būt profesionālā dienesta karavīri un negrib dienēt minimālos 5 gadus, un šis jaunietis nākotnē negribēs dienēt Zemessardzē un negribēs savu brīvo laiku ziedot Zemessardzei?” Augstskolā (sporta akadēmijā) 1 studenta sagatavošanai vajag apmēram 1400 eiro (raimondu zināšanai, veicot matemātiskos aprēķinus, studenti paši sevi pabaro un paši apmaksā kopmītnes, un paši sevi apģērbj, tā ka reālās 1 studenta minimālās izmaksas ir vismaz 4000 eiro; šie 1400 eiro ir summa, ko maksas studenti maksā gadā bakalaura programmā. Domājams, ka valsts par budžeta vietās studējošajiem arī maksā tik pat), bet cik vajag lai sagatavotu 1 karavīru (nauda aizies kazarmām, formas tērpam, munīcijai, pārtikai, instruktoru un virsnieku algām, klāt nāks transporta izmaksas, medicīna u.c. lietas), bet ar 12 000 uz 1 karavīru vajadzētu pietikt?? Un tad 1000 karavīru izmaksas ir 12 miljoni (kopējais aizsardzības ministrijas budžets ir gandrīz 400 miljoni).
    Ļoņa un abi Raimondi – kāpēc valsts garantē visiem bezmaksas pamatizglītību, bet kāpēc valsts negarantē bezmaksas militāro izglītību ārpus armijas un Zemessardzes rindām?

    • Izdari to, ko valsts tev piedāvā brīvprātīgi – ej uz regulāro armiju vai brīvprātīgo Zemessardzi, un mācies kara lietas līdz apnikumam! Obligātais dienests nav panaceja, kas atrisinās visas aizsardzības problēmas, un nav vienīgais veids, kā komplektēt bruņotos spēkus! bet galvenais jautājums netiek diskutēts – kas būs tie, kas obligātajā dienestā dienēs?! pirms tā atcelšanas 2006.gada beigās armija nespēja iesaukt pat ceturto daļu, jo visiem bija “atlaides” – slikta veselība, skološanās augstskolās un zemnieku saimniecību vadīšana… kara gadījumā ne visi ņems ieročus rokās – teju puse no potenciālajiem karotājiem raks grāvjus, aprūpes ievainotos utt. un tā saucas civilās aizsardzības sistēma!!! un, visbeidzot, 60% Latvijas iedzīvotāju ir pret jebkādam piespiedu dienestam, kura jēga zibenskara apstākļos ir tuvu nullei – pēkšņa iebrukuam gadījumā nav iespējams veikt mobilizāciju, īpaši, ja trešdaļa mobilizējamo vergo ārzemēs. varbūt pabeidzam veidot regulāro armiju kopā ar pastāvošo jau rezerves sistēmu un sakārtojam Zemessardzi?! lietuvietis nepateica, ka iesaukšanas darbībai tika izveidota sistēma ar 250 algotiem darbiniekiem un atrauti virsnieki, instruktori no kaujas vienībām jaunkareivju apmācībai, kurus kara gadījumā izmantot tāpat nespēs!!!

      • Man nav laika profesionālajam dienestam un tas mani nesaista. Nav laika arī zemessardzei, kur apmācība notiek ļoti loti ļoti lēnām daudzu gadu garumā. Būs ģimene, bērni, hobiji, uzņēmējdarbība – nebūs laika zemessardzei…bet esmu gatavs vienreiz mūžā 19 gadu vecumā kārtīgi satrenēties un tad, ik pēc 5 gadiem, esmu ar mieru 1-2 nedēļas garos kursos zināšanas atsvaidzināt.
        Lietuvietis pasaka galveno: “Iesaukuma punktos ieradās studenti, izstudējušie, kuri brīvprātīgi gribēja ātrāk nodienēt, kamēr nav ģimenes, labas darbavietas.” Un es arī to pašu saku, kad man būs ģimene un labs darbs, tad man nebūs ne laika, ne intereses par zemessardzi. Es pat armiju labprāt izietu 2 mēnešus vasarā pēc 1.kursa, tad 2 mēnešus vasarā pēc 2.kursa un vēl kādu 1 mēnesi labprāt patrenētos ziemas apstākļos. Bet gribu, lai mācības ir koncentrētas, piepildītas un intensīvas – to zemessardze nepiedāvā un zemessardzē arī jāstājas uz 5 gadiem slēdzot līgumu.

        • tas, ka tu gribi, nenozīmē, ka tu vari – dienestam esi nederīgs jau kaut vai šīs bravūras dēļ, kas parāda tavu nenosvērtību rakstura ziņā… otrkārt, esi pārliecināts, ka veselība atbilst dienesta prasībām… jā, arī obligātajā ņems tikai derīgos dienestam, nevis bravūrīgos un neveselos

          • psiholoģijas maģistrs

            Toties jums, “ha”, ir vērojamas homoseksuālista un bābieša rakstura iezīmes.

  9. patriotisma viļņi ieverteja Kilrusas bizness..Pilnā Eiropa jaunu lietuviešu..

Draugiem Facebook Twitter Google+