Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. decembris, 2013
Drukāt

Ražotāji aicina apkurē Latvijā plašāk izmantot dedzināmo kūdru (8)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvijas Kūdras ražotāju asociācija nosūtījusi vēstuli vairākām ministrijām, aicinot nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu naudas apgūšanas periodā 2014.-2020.gadā iekļaut labvēlīgākus nosacījumus kūdras kā vietējā energoresursa izmantošanai apkurē, portālu “LA.lv” informēja asociācijas izpilddirektore Ilze Ozola.

“Valdības maiņas dēļ šī jautājuma risināšana nav atliekama. Jo vairāk tāpēc, ka šobrīd apkurei kūdra faktiski netiek izmantota, taču, atjaunojot enerģētiskās kūdras ieguvi, ražošanu un izmantošanu, to 30% apjomā piejaucot katlumājās sadedzināmai šķeldai, Latvijā būtu iespējams līdz pat 15% samazināt energoresursa komponentes izmaksas siltumenerģijā, tādējādi sniedzot finansiālu ieguvumu maznodrošinātām sabiedrības grupām,” atzīmē Ozola.

Pēc viņas teiktā, enerģētiskās jeb dedzināmās kūdras izmantošana apkurē ļautu samazināt energoresursu izmaksas un arī Latvijas atkarību no fosilo energoresursu importa. “Tas netieši veicinātu kokmateriālu eksportu, kā arī pie zināma ieguves apjoma radītu vismaz 400 jaunas darbavietas,” norāda Ozola.

Viņa atgādina, ka Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam uzsvērta vietējo energoresursu izmantošana. Tāpat “Latvija 2030 – ilgtspējīgas attīstības stratēģijā” kūdra minēta kā šobrīd neizmantots potenciāls enerģētikā. Vēl arī dokumentā „Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai” noteikts veicināt kūdras ieguvi enerģijas ražošanai.

Arī Eiropas Komisijā atzīst dalībvalstu tiesības iekļaut kūdru enerģētikas izejvielu sastāvā. Valstis drīkst brīvi izvēlēties enerģijas avotus, un kūdra atzīstama kā vietējais kurināmais, kam ir nozīme energoapgādes drošībā un reģionālā attīstībā.

“Gadījumā, ja tuvākajos gados tiktu atsākta kūdras izmantošana siltuma ražošanā, tas būtiski neapdraudētu arī Latvijas mērķi 2020.gadā nodrošināt to, ka 40% enerģijas saražo no atjaunojamiem energoresursiem. Jāņem vērā, ka enerģētiskās kūdras atgriešanās siltuma ražošanā var notikt pakāpeniski, veicot arī nepieciešamās investīcijas aprīkojumā. Līdz ar to ievērojamas potenciālā patēriņa jaudas būtu iespējams sasniegt vien šīs desmitgades nogalē,” skaidro Ozola.

Viņasprāt, enerģētiskās kūdras iegūšana nozīmētu to, ka katru hektāru zemes Latvijā izmantotu ar maksimālo ekonomisko atdevi un saimnieciski. Šobrīd licencētajās platībās noņem tikai augšējo kūdras slāni, bet dziļākais – enerģētiskās kūdras – paliek neizmantots. Tas nav saimnieciski un nekalpo arī vides interesēm, tā Ozola.

Asociācijā atzīmē, ka kopējie kurināmās kūdras krājumi Latvijā tiek lēsti 1,1 miljarda tonnu apmērā. Lielākā daļa jeb 70% purvu Latvijā ir dabiski, taču tajos ekonomiska darbība tikpat kā nenotiek. Kūdras ieguvei Latvijā izmanto gandrīz 4% no kopējās purvu teritorijas jeb ap 25 000 hektārus no kopējiem gandrīz 650 000 hektāriem.

Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs kūdra tiek uzskatīta par biokurināmo, kas lēnām atjaunojas. Tādā statusā to aktīvi izmanto Somija un Zviedrija. Īrijā kūdra tiek plaši izmantota kā vietējais kurināmais jau vairākus gadu desmitus.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ja kustināsiet smadzenes dotā virzienā, tad tā saucamajā “melnajā kūdrā” stādiet lielogu dzērvenes vai mellenes, vai citu piemērotu kultūru un ievāciet ražu, nevis visu izrakņājiet, sadedziniet un atstājiet milzīgas bedres vairāku metru dziļumā! Padomājiet ar prātu, ka sekojot jūsu ieteikumiem Latvijā nākotnē rēgosies 4metri dziļi milzīgi dīķi, 650000 ha platībā. Mūsu mazbērni mums par to paldies vis neteiks.

    • Par dzērveņu audzēšanu – 2012.gadā Latvija bija 5.vietā pēc lielogu dzērveņu audzēšanas apjoma, saražojot 1530 tonnas dzērveņu. Un mēs noteikti varam vairāk. Vēlaties audzēt dzērvenes? Uz priekšu! Purvu pietiks dzērvenēm, enerģētikai, eksportam, aizsardzībai. Galvenais – to visu sabalansēt.
      Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka dzērveņu audzēšana ir diezgan intensīva lauksaimniecība.

      Šobrīd ieguve notiek tikai 4% no kopējās purvu platības, 20% ir aizsardzībā, 50% nenotiek nekas un tikai 2% purvu ir izstrādāti.

      Par izrakņātajiem purviem – lūk, piemērs par to, kas notiek ar purvu pēc tam, kad pabeigta kūdras ieguves:
      ..
      Citāts:
      “Pārplūdušajās agrākajās kūdras ieguves vietās lielās platībās ieviesušās niedres un vilkvālītes, taču saglabājot arī palielus ūdens klajumus. Tāpēc te izveidojies izcils biotops ūdensputnu ligzdošanai un arī atpūtas vieta pavasarī migrējošajiem ūdensputniem un bridējputniem. Sedas purvā maija vidū vienas diennakts laikā reģistrētas 90 putnu sugas.”

      Par to, kas notiek ar purviem pēc to izstrādes, var lasīt konferences tēžu krājumā (33.lpp.):
      ..

    • Par dzērveņu audzēšanu – 2012.gadā Latvija bija 5.vietā pēc lielogu dzērveņu audzēšanas apjoma, saražojot 1530 tonnas dzērveņu. Un mēs noteikti varam vairāk. Vēlaties audzēt dzērvenes? Uz priekšu! Purvu pietiks dzērvenēm, enerģētikai, eksportam, aizsardzībai. Galvenais – to visu sabalansēt.

      Turklāt nevajadzētu aizmirst, ka dzērveņu audzēšana ir diezgan intensīva lauksaimniecība.

      Šobrīd ieguve notiek tikai 4% no kopējās purvu platības, 20% ir aizsardzībā, 50% nenotiek nekas un tikai 2% purvu ir izstrādāti.

      Par izrakņātajiem purviem – lūk, piemērs par to, kas notiek ar purvu pēc tam, kad pabeigta kūdras ieguve: http://www.ldf.lv/pub/?doc_id=28437

      Citāts:
      “Pārplūdušajās agrākajās kūdras ieguves vietās lielās platībās ieviesušās niedres un vilkvālītes, taču saglabājot arī palielus ūdens klajumus. Tāpēc te izveidojies izcils biotops ūdensputnu ligzdošanai un arī atpūtas vieta pavasarī migrējošajiem ūdensputniem un bridējputniem. Sedas purvā maija vidū vienas diennakts laikā reģistrētas 90 putnu sugas.”

      Par to, kas notiek ar Latvijas purviem pēc to izstrādes, var lasīt konferences tēžu krājumā (33.lpp.):

      ..

  2. Smiekli nāk! Par kādu kūdru var runāt, ja kūdras fabrikas pārdotas ārzrmniekiem, kuri neko neražo. Agrāk dārzam pirku Olaines kūdru maisos, bet šogad nopirku somu vai igauņu. Painteresējos par Olaines kūdras rūpnīcu. Bijušie darbinieki pastāstīja, ka pirms dažiem gadiem šo rūpnīcu pārdeva vāciešiem , atlaida darbiniekus, izpārdeva tehniku un neviens nezin , ko tur tagad ražo, katrā ziņā ne kūdru. Arī paši kūdras purvi Latvijā ir izpārdoti ārzemniekiem!!!

    • http://www.metro.lv atrodamā informācija liecina, ka Cenas tīrelī, kur saimnieko arī Olaines kūdra, 2012.gadā tika iegūtas 17.57 tūkst. tonnas kūdras. Kopumā Latvijā 700 tūkst. tonnu. Gluži par neko nedarīšanu nosaukt nevar.
      Mūsu kūdru lielveikalos grūti nopirkt, jo grūti iekļūt lielveikalu ķēdēs, kuras pieder igauņiem vai lietuviešiem.
      Tas ir mīts, ka purvi pieder ārzemniekiem – ir tikai atsevišķi purvi, kas nepieder valstij. Lielāko vairākumu apsaimnieko LVM un pašvaldības.
      Citāts no 2012.gada 3.jūlija raksta “Dienā”:
      Asu pagriezienu kūdras nozares tālākajā attīstībā iezīmēja tieši deviņdesmito gadu sākums. Padomju gados lielo kūdras ieguves uzņēmumu galvenais gala produkts bija kurināmā vai pakaišu kūdra. Laiki mainījās, par prioritāro kurināmo kļuva naftas produkti un dabasgāze, bet kūdru vairs nevienam nevajadzēja. Savukārt attīstoties kokapstrādei, sākotnēji pat absolūti bez maksas kļuva pieejamas skaidas, kas kūdru pakaišos aizvietoja lopkopībā. Ražošanas apjomi kritās, rūpnīcas bija jāslēdz, purvu un infrastruktūras uzturēšana kļuva nepanesama, un tobrīd vietējiem uzņēmējiem tā īsti arī nebija skaidrības, ko tad ar šo resursu darīt tālāk, jo taciņa substrāta ražošanā, kas šodien ir galvenais kūdrinieku produkts, vēl nebija iemīta. Un nebija jau arī naudas ražotņu attīstībai un novecojušās tehnikas un iekārtu modernizēšanai. Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes loceklis Gunārs Cankalis arī atceras, ka kūdriniekam dabūt aizdevumu bija faktiski neiespējami, jo arī bankās īsti nesaprata, ko ar Latvijas kūdru darīt.

  3. Sen bija laiks. Agrāk TECus kurināja ar kūdru, tagad ar gāzi. Bet vietējais resurs tiek iztirgots par sviestmaizi. Paši pērkam pa dārgo, pārdodam pa lēto, tā jau plaukstošu valsti neuzcelsi.

  4. Šai Kūdras ražotāju asociācijā strādā nevis Valsts resursu apsaimniekotāji, bet šo resursu izsaimniekotāji un diletanti. Šī Ozola, būdama kūdras kā nacionālā resursa izmantošanas spicē, nemaz nezina, kas tā kūdra tāda ir. Atgādināšu šai dāmai, ka kūdra ir organiska viela, kuras sausnes pamatu veido humuss, kas vispirms izmantojams kā augu MēSLOšANAS līdzeklis mūsu noplicināto un ar zemu humusa saturu esošo augšņu sastāva uzlabošanai. Bet nevis tās vienkāršai SADEDZINāšANAI! Tas nav nekāds atjaunojamais resurss, jo kūdra veidojusies 8 -1o tūkstoši un vairāk gadu ilgā periodā. Kā atjaunojamais enerģijas resurss ir jāizmanto mazvērtīgā koksne un tās atkritumi, kas atjaunojas 20-50 gadu laikā. Izmantot kūdru kā nacionālo bagātību sadedzināšanai nozīmē to izsaimniekot, līdzīgi kā to darīja padomju laikos.

    • Kungs, šķiet, Jums būtu vērts mazliet iedziļināties tematikā, nevis svaidīties ar emocionāli eksaltētām frāzēm. Sāciet kaut vai ar to, ka rūpīgi izlasiet rakstīto. Iespējams, pamanīsiet, ka mēslošanā izmantojamo humusu iegūst, norokot purvu augšējo kārtu, parasti 0,5-2m biezumā atkarībā no konkrētā purva. T.s. “melnā kūdra” nav īsti izmantojama kā humuss, toties ir izmantojama kā kurināmais. Acīmredzot šeit galvenais jautājums ir – kā ātrāk notiek vides rehabilitācija? Vai norokot mēslojumā izmantojamo kārtu un atstājot neizstrādātus kūdras laukus, kuros neko īsti nevar pasākt? Varbūt jēdzīgāk ir norakt vairāk un tad apstādīt vai uzpludināt? Tomēr mazāk SEG nak ārā no pilnībā izstrādāta purva, nevis pusnorakta lauka.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+