Reirs saskata pamatu diskusijai par ministru algu celšanu 8
Ir priekšnosacījumi, lai diskutētu par ministru atalgojuma celšanu, tomēr šo jautājumu nedrīkst “izraut no konteksta”, uzskata finanšu ministra amatam izvirzītais Jānis Reirs (V).
“Nevaram šo jautājumu izraut no konteksta. Neadekvāts atalgojums ir visās jomās. Nepieciešams panākt, ka atalgojums tiek celts visās jomās,” intervijā sacīja finanšu ministra amata kandidāts.
Tomēr priekšnosacījumi ministru atalgojama celšanai ir. “Būtu nekorekti celt algas, ja nav atsākta pensiju indeksācija, ja nav algu pielikumi pārējām nozarēm. Bet skolotājiem algu pieaugums bija ielikts jau divos budžetos, pagājušajā gadā arī medicīnā strādājošajiem bija ielikts algu pieaugums, arī pensiju indeksācija ir atsākta. Tādējādi var šo diskusiju sākt,” teica Reirs.
Viņaprāt, nav pareizi, ja pusei vai trešdaļai pašvaldību vadītāju atalgojums ir lielāks nekā premjerministram, kura alga ir pamatā atalgojumam valsts pārvaldē. “Nerunājot jau nemaz par uzņēmumu valdēm. Risinājums ir jāmeklē, bet tas jāmeklē kontekstā ar pārējām lietām,” sacīja politiķis.
Reirs vērsa uzmanību, ka atalgojums ministriem nav palielināts kopš 2002.gada, kad to izdarīja Einars Repše. “Kopš 2003.gada janvāra atalgojums ir pašreizējā līmenī, tas arī ir jāatceras,” sacīja Reirs.
Kā ziņots, Saeima oktobra beigās noraidīja ierosinājumu palielināt algas valdības locekļiem. Priekšlikumu grozīt valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un paaugstināt valdības locekļu atalgojumu bija iesniegusi Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (V). Palielinot ministru algas par 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, ministru atalgojums tikai pietuvotos, bet nesasniegtu ministru atalgojuma līmeni Lietuvā un Igaunijā, iepriekš argumentēja Čigāne.
Arī līdzšinējais finanšu ministrs Andris Vilks (V) vairākkārt uzsvēris, ka ministru atalgojums ir neadekvāti zems atbildībai un slodzei šajā amatā.