Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
23. septembris, 2013
Drukāt

Reklāmu izdevumu nodoklis jau iezīmēts

Foto - LETAFoto - LETA

Nākamā gada valsts budžeta likumprojektā jau ir iezīmēts dabas resursa nodoklis reklāmu izdevumiem un materiāliem, pastāstīja Finanšu ministrijas preses sekretārs 
Aleksis Jarockis.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajos grozījumos likumā par dabas resursu nodokli paredzēts piemērot 1,30 eiro lielu nodokli par katru reklāmmateriālu kilogramu. Ministrija aprēķinājusi, ka nodokļa piemērošana reklāmas materiāliem valsts kasi varētu papildināt par diviem miljoniem latu. Vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža preses sekretāre Maija Pētermane informēja, ka Ministru kabinetam (MK) būs jāpieņem noteikumi, kuros tiks iekļauti kritēriji, kas ļauj izdevumu dēvēt par reklāmu. “Lai neiznāk tā, ka tie, kas vēlas šo nodokli apiet, ievieto savā reklāmas izdevumā, piemēram, divas intervijas un reģistrē to kā preses izdevumu,” sacīja Pētermane. Valdība noteiks arī reklāmas izdevumu un materiālu svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju.

Jaunais nodoklis nav pēkšņi nākusi ierosme. Jau atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013. – 2020. gadam, kurš apspriests aizvadītajā gadā un apstiprināts MK šogad martā, paredzēti pasākumi dabas resursu nodokļa efektīvākai piemērošanai un arī iecere noteikt ražotāju atbildību par drukātajām reklāmām. VARAM cer, ka nodokļa ietekmē reklāmdevēji retāk izvēlēsies šādu reklamēšanās veidu un mazāk papīra produkcijas nokļūs atkritumu tvertnēs uzreiz pēc pastkastītes atvēršanas.

Sprūdžs norāda, ka var ļoti labi saprast uzņēmējus – tipogrāfijas, pasta pakalpojumu sniedzējus –, kuri asi iebilst pret jauno iniciatīvu. Īstermiņā tas ir ieņēmumu samazinājums, kas nepatīk nevienam.

Tomēr no vides viedokļa svarīgi rīkoties šodien, kamēr vēl neesam sasnieguši tādu neadresēto sūtījumu apjomu pastkastītēs, kāds tas ir dažās Eiropas valstīs. Racionālāk izmantots papīrs nozīmē mazāku kaitējumu videi un lielāku vērtību iedzīvotājiem, – uzsver ministrs.

Ministrija norāda, ka apdrukāta papīra izstrādājumu ražošana visā tā dzīves ciklā ir saistīta ar ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, ko noteic papīra izstrādei, apstrādei un apdrukai nepieciešamo bīstamo ķīmisko izejmateriālu izmantošana, ražošanas procesi, izstrādājumu īsais lietošanas laiks, ātra nokļūšana atkritumos un pārstrādes iespējas. Papīrs ir biodegradējams un viegli pārstrādājams materiāls, ja tas nav papildus apstrādāts ar dažādām ķīmiskām vielām.

VARAM jau notikušas un turpinās sarunas ar poligrāfijas nozares pārstāvjiem, kā arī reklāmas devējiem un izplatītājiem, lai skaidrotu izstrādātā likumprojekta jēgu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+