Vladimirs Reskājs: Vējonim ir kārtis rokā, jāpabeidz pašvaldību reforma 0
“Latvijas Avīzē” viesojās partijas “Latvijas attīstībai” ģenerālsekretārs Vladimirs Reskājs. Viņš no “Saskaņas centra” bija ievēlēts Jēkabpils domē un vēlāk arī Saeimā, taču, atstājis Urbanoviča un Ušakova partiju, pārgāja uz toreizējo Repšes partiju “Latvijas attīstībai”, kurai 12. Saeimas vēlēšanas neizvērtās labvēlīgi. Pašlaik Vladimirs ir uzņēmējs kokapstrādes biznesā, taču, kā pats saka, daļu laika atlicinot arī partijas lietām.
– Kad iestājāties “Latvijas attīstībai” (“LA”), partijas galvenais virziens bija uzņēmēju interešu aizstāvība. Šķiet, Jura Pūces vadībā lietas gājušas plašumā, un esat sevi pieteikuši kā Latvijas galvenie liberāļi. Vai mūsu valstī ir daudz liberāli noskaņotu cilvēku?
– Ikviena sabiedrība pamatos ir konservatīva. Vācieši kā birģeri, angļi ar “mans nams ir mana pils”. Man simpatizēja sākotnējā “LA” ievirze, ka vajag attīstīt ražošanu, palīdzēt uzņēmējiem. Tas sakrita ar manām domām un svētu pārliecību, ka valstī tam velta nepiedodami maz uzmanības. Politiķiem bieži vien trūkst kompetences saimnieciskās lietās. Pašlaik partija tiešām transformējas, un var teikt, ka esam liberālāk noskaņoti cilvēki starp citām partijām. Tomēr arī partijas iekšienē liberālisma pakāpe atšķiras. Es sevi attiecinātu pie mēreniem liberāļiem, kam svarīgas arī tradicionālās vērtības.
– Izskaidrojiet, par ko iestātos liberāla partija?
– Ņemsim skalu, uz kuras liekamas partijas, lai noteiktu, pie kādas ideoloģijas tās pieskaitāmas. Piemēram, diskusijā, vai Latvijā jāatjauno obligātais militārais dienests, skalā no 0 līdz 10, uz nulles būs ultraliberāļi un uz desmit – ultrakonservatīvie. Pirmie teiks, ka obligātums nekādā gadījumā, jo tas aizskar jauniešu brīvu izvēli, bet otrie sacīs, ka šāds dienests jāievieš nekavējoties uz karstām pēdām. Tas tāds vienkāršs piemērs, bet vispār liberālim galvenais vārds ir brīvība. Cilvēka, vārda, uzņēmējdarbības brīvība. Tiesa gan, ievērojot, ka otram ir tāda pati brīvība un to nevajadzētu aizskart.
– Redz, Reskāja kungs, nebūtu jūs sevī atradis brīvdomīgu liberāli, šodien droši vien disciplinēti sēdētu Urbanoviča frakcijā Saeimā. Nenožēlojat promiešanu?
– Kāds amerikāņu multimiljonārs izvirzījis biznesa principu, ka var rīkoties trijos veidos. Pirmkārt, var attīstīties, otrkārt, pārdot biznesu un, treškārt, slēgt ciet. Bet nekādā gadījumā nedrīkst stāvēt uz vietas un stagnēt. Saeimā vienubrīd sapratu, ka esmu partijā, ar kuru man īsti nesaskan. Nesaskan viedokļi ar vadību, par vadības principiem, par stratēģiju un valstiskiem jautājumiem. Otrkārt, biju biedrs partijā, kuras izredzes jebkad nonākt valdībā ir tuvu nullei. Treškārt, atkodis sistēmu, kāda valda “SC”, sapratu, ka man nav nekāda stimula palikt tur, kur esmu.
– Kādā ziņā jums nesakrita domas ar saskaņiešiem?
– Gandrīz pēc pirmās Saeimā ievēlēšanas dienas bija pamatīga vilšanās – valsts valodas referenduma dēļ. Jēkabpilī atbraukušie “SC” pārstāvji stāstīja – nekādā gadījumā neatbalstīsim krievu valodu kā otru valsts valodu. Sapratu to kā partijas nostādni un ka varu teikt saviem draugiem latviešiem: mēs tur nepiedalāmies. Nepagāja ilgs laiks, kad jau Saeimas frakcijas sēdē pēkšņi paziņoja: nē, ir jāatbalsta otra valsts valoda. Tāpēc, ka jūtamies aizvainoti par neņemšanu koalīcijā un tādā garā, ir jāstrādā pret. Un tas bija pirmais būtiskākais signāls, ka nav kaut kas īsti kārtībā, ka man varētu nebūt vietas “SC”. Paudu savus uzskatus, ka tikai latviešu valoda ir valsts valoda Latvijā, un uzreiz nokļuvu tādā kā iekšēja opozicionāra statusā. Par aiziešanu no “SC” absolūti nenožēloju.
