Kultūra
Kultūrpolitika

Rīdzinieki, talsenieki, cēsnieki… Kā pareizi? 6


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – AFP/LETA

Edgars Vimba vēstulē “LA” raksta: “Kas tad mēs esam? Rīdzinieki vai rīdzenieki? Skatoties vienu TV pārraidi, uzradās vēl viens jautājums: “Dūdenieki vai dūdinieki?” Kas attiecas uz Rīgas iedzīvotājiem, tad pēc loģikas šķiet, ka pareizi būtu “rīdzenieki”, jo bija taču upe Rīdzene. Tagad ir arī viesnīca ar tādu vārdu. Bet “Latvijas Avīzē” atrodu tikai “rīdziniekus”. Arī dators vārdu “rīdzenieks” pasvītro, norādot, ka rakstībā ir kļūda. Kā to izskaidro?”

Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantes skaidro: “Atbilstoši vietu nosaukumiem – Zaļenieki, Annenieki, Kaķenieki, Mucenieki – senākos laikos tieši tā tika dēvēti arī attiecīgo vietu iedzīvotāji. Par Rīgas iedzīvotāju nosaukumu liecina arī vēsturiskās Rīdzenes upes nosaukums, t. sk. rīdzenieki. Laika gaitā vietvārdi saglabājušies vecie, taču iedzīvotāju nosaukumi nav tik stingri noteikti. Rīdzenieki ir arī rīdzinieki. Pavisam “bagāti” ir Talsu iedzīvotāji, kurus drīkstam saukt: talsinieki, talsenieki un talsnieki. Arī Cēsu iedzīvotāji ir cēsnieki, bet senāk bijuši arī cēsēnieši. “Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” lasāms: “Atvasinājumu ar “-nieks”, “-niece” darina neatkarīgi no pamatvārda celma zilbju skaita, turpretī izskaņas “-inieks”, “-iniece” pievieno tikai pamatvārda vienzilbes celmiem, piem., laucinieks, mākslinieks u. c. [.. Izskaņas “-inieks”, “-iniece” sastopamas atvasinājumos tur, kur izskaņas “-nieks”, “-niece” traucētu vārda labskaņu, jo rastos grūti izrunājamu līdzskaņu blīvējumi”.”

LA.lv