Latvijā

RIETUMLIETUVAS BAZNĪCAS, KO IR VĒRTS APMEKLĒT 0

Apmeklējot jebkuru pilsētu pasaulē, vienmēr ir interesanti apskatīt vietējās baznīcas. Dažas no tām ir pasaules tūristu uzmanības centrā, piemēram, Parīzes Dievmātes katedrāle vai Svētās Ģimenes baznīca Barselonā. Klaipēdas reģions ir īpašs reģions, kurā sadzīvo dažādu konfesiju pārstāvji, tāpēc arī lūgšanu nami ir dažādi: ir gan katoļu, gan evaņģēliski luteriskās baznīcas, kā arī pareizticīgo baznīcas. Un kur vēl kapelas, kuru šajā reģionā ir bezgala daudz. Šovasar aicinām apmeklēt Rietumlietuvas baznīcas.

Atjaunotā baznīca Gargždos

Gargždos, Minijas labajā krastā, esošo Sv. erceņģeļa Mikaēla baznīcu ap 1535. gadu uzcēla karaliene Bona. Kad par Gargždu vecākajiem kļuva reformācijas piekritēji Radvili, baznīca tika slēgta, un bez uzraudzības tā panīka. 1590. gadā Gargždos tika uzcelta pirmā katoļu baznīca. Gandrīz pēc diviem simtiem gadu ugunsgrēka laikā izdega teju visa pilsēta, tai skaitā arī pirmā Gargždu katoļu baznīca. Tomēr pēc pieciem gadiem tā tika atjaunota. 19. gs. baznīcā darbojās draudzes skola, no 1908. līdz 1914. gadam — Lietuvas katoļu atturības biedrības grupa. Otrā pasaules kara laikā baznīca atkal izdega.

Darbēnu Sv. Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca

Šīs baznīcas vēsture sākās ap 1620. gadu. Tika uzcelta kapela, aptuveni pēc pusotra simta gadiem parādījās jauna koka baznīca. Diemžēl 1831. gadā nemiernieku kauju laikā tā izdega, un dievkalpojumi notika Darbēnu muižas klētī. Pēc Frīdriha Gasbena projekta laikā no 1838. līdz 1842. gadam tika uzcelta tagadējā baznīca. 1886. gadā tā daļēji tika pārbūvēta, piebūvēts koka tornis, kas 1911. gadā tika pārbūvēts. 1935. gada oktobrī tornī izcēlās ugunsgrēks, un baznīca izdega, bet jau nākamajā gadā tā tika atjaunota. Baznīca pieder romantisma laikmeta arhitektūrai ar tai raksturīgām formām, taisnstūrveida plānu, torni un tornīti. Baznīcas pagalmā ir 19. gs. celts koka zvanu tornis.

Salantu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca

Jaunā Salantu baznīca ir kļuvusi par pilsētas galveno simbolu. Tās milzīgie 70 m augstie torņi ir redzami no tālienes un parāda ceļu uz Salantiem. Krusta plāna baznīca celta neogotikas stilā ar greznu apdari, tai ir trīs jomi ar transeptu un apsīdu. Virs baznīcas priekšpusē uz augšu stiepjas divi torņi ar smailēm, un virs transepta ir tornītis. Šeit ir krusteniskās velves, interjeru grezno neogotikas stila soli, biktskrēsli un koka altāri, ko izgatavojis vietējais meistars. Ļoti vērtīga ir Vissvētākās Jaunavas Marijas ar mazo Jēzu uz rokām glezna, ko ticīgie 19. gs. apdarināja ar bagātīgiem no cēlmetāliem veidotiem ornamentiem. Glezna tapusi aptuveni 17. gs. un rotāja jau pirmās Salantu baznīcas altāri. Transepta rietumu daļā esošā Sāpju pilnās Vissvētākās Jaunavas Marijas glezna tapusi 19. gs. Abas šīs gleznas ir pasludinātas par Lietuvas mākslas pieminekļiem.

Laukzemes Sv. apustuļa Andreja baznīca

Laukzemē esošā baznīca pirmoreiz minēta jau 1583. gadā. Tiek uzskatīts, ka protestantu reformācijas laikā tā piederējusi protestantiem, vēlāk — panīkusi. Tā ir koka baznīca, iekšpusē — trīs altāri. Baznīcas pagalma rietumu stūrī atrodas zvanu tornis. Tā ir taisnstūrveida koka baznīca ar četrslīpju jumtu, virs kura paceļas tornītis ar ornamentētu izkaltu krustu. 1997. gadā baznīcas komplekss tika ierakstīts Kultūras vērtību reģistra Celtņu kompleksu sarakstā, 2005. gadā tas tika atzīts par valsts aizsargājamu kultūras vērtību. Baznīcā ir arī citas kultūras vērtības, piemēram, 16. gs. Madonnas skulptūra, kas, pēc dažu speciālistu domām, varēja tikt radīta daudz agrāk, 15. gs. vidū.

Kretingas Atklāsmes klostera un Tā Kunga Atklāsmes Vissvētākajai Jaunavai Marijai baznīcas celtņu komplekss

Kretingas Tā Kunga Atklāsmes Vissvētākajai Jaunavai Marijai baznīca ir senākā baznīca Žemaitijā. 1602. gadā Kretingas valdnieks Jans Karols Hodkevičs un viņa sieva Sofija Kretingas ciema kapsētā, Akmenas labajā krastā, uzcēla koka baznīcu, par kuru uzaicināja rūpēties desmit bernardīnu mūkus no Viļņas. 1610. gadā Kretingas centrā tika uzsākta gotikas stila mūra baznīcas celtniecība. Trīs klostera ēkas un baznīca veidoja slēgtu pagalmu. Baznīcas un klostera celtniecībai J. K. Hodkevičs piešķīra Kretingas muižas divpadsmit gadu ienākumus, savukārt darbiem — septiņu pagastu cilvēkus.

Baznīcā dominē dažādi stili — gotika, renesanse, baroks. 2004. gadā tika veikta baznīcas interjera polihromijas izpēte. Konstatēts, ka 17. gs. sākumā Kretingas baznīcā dominējuši brūnganie, sārtie, dzeltenīgie un baltie toņi. No 2004. līdz 2015. gadam baznīcas interjeru restaurēja Staņislova Staņoņa (Stanislovas Stanionis) restaurācijas ateljē no Viļņas, restauratoriem nācās nokasīt 6–8 krāsas kārtas, jo altārus un skulptūras pārkrāso aptuveni ik pēc 50 gadiem.

Galerijas nosaukums

Kretingas Vissvētākās Jaunavas Marijas Lurdas grota

1933. gadā, atzīmējot Vissvētākās Jaunavas Marijas (Franciskāņu ordeņa aizbildnes) parādīšanās Lurdā 75. gadadienu, Kretingā tika nolemts izveidot Lurdas grotas (Francijā esošas svētvietas) atbilsmi. Vieta grotas celtniecībai izvēlēta ielejā pie Pastauninkas upītes. Kretingas Lurdas grotu, citādi nekā Francijā, veido nevis klintis, bet laukakmeņi. Grota izveidota paugura nogāzē. Franciskāņi nojauca veco no akmeņiem mūrēto alus darītavu, un tās akmeņus izmantoja Lurdas celtniecībai. Grotas iekšpusē uzstādīts balta marmora altāris, kur tika vākti ziedojumi Sv. Misei. Tuvumā ir avotiņš, mazliet tālāk — upīte. Cilvēki ticējuši, ka šim avotam, tāpat kā īstajam Lurdā, ir brīnumainas spējas, jo tas tek pret sauli — uz austrumiem.

1941. gadā, kad pilsētā ienāca vācieši, Lurda kļuva par ebreju ciešanu un masu slepkavību vietu. 1952. gadā pēc vietējo komunistu un varas rīkojuma Lurda tika noniecināta un atstāta novārtā, grota līdz pusei tika aizbērta ar zemi. 1988. gadā grota un tās teritorija nonāca atpakaļ katoļu kopienai. Kretingas Lurda ir viena no iespaidīgākajām Lietuvas Lurdām, tā ir ne tikai pilsētas vēstures, reliģiskās kultūras, arhitektūras mantojuma un ainavas daļa, bet arī viens no nozīmīgākajiem Kretingas simboliem.

Palangas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca

Pirmā nelielā koka katoļu baznīca karalienes Onas Jogailaites gādībā Palangā tika uzcelta ap 1540. gadu. Cita krusta formas baznīca ar torni un zvanu torni pēc tālaika Lietuvas valdnieku iniciatīvas tika uzcelta 1590. gadā. 1767. gadā koka baznīca tika pārbūvēta un nostāvēja 140 gadus. 19. gs. beigās Palanga kļuva populāra kā kūrorts: tiek būvētas jaunas villas, parkā — grāfu Tiškeviču pils, tādēļ pieticīgā koka baznīca vairs neapmierināja jaunā kūrorta vajadzības. 1896. gadā tika uzsākta Palangas baznīcas celtniecība.

Baznīcas plāns — latīņu krusts ar piecstūru apsīdu. Tā ir tipiska neogotikas celtne: ēkas karkasu no ārpuses nostiprina kontraforsi ar pakāpieniem, centrālo jomu — arkbutānu rindas. Interjera gotisko struktūru izceļ sarkanu ķieģeļu dekors, kas kontrastē ar baltu velvju apmetumu. Torņa apakšējā daļa ir mūris, kas beidzas ar robainiem torņiem, augšējā atgādina smaili, paplašinot ēkas vertikālās līnijas. Baznīcas torņa augstums ir 24 m. 1931. gadā Palangas baznīcas tornī uzstādīts Vācijā ražots pulkstenis. Tā mehānisms ir savienots ar lielāko no četriem baznīcas tornī esošajiem zvaniem. 15. augustā, atzīmējot Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus, norisinās gada lielākās atlaidas, un nākamajā svētdienā pēc Debesbraukšanas dienas Palangā svin Sv. Roha atlaidas.

Palangas Iveras Dievmātes ikonas pareizticīgo baznīca

1995. gadā Palangā reģistrēta pareizticīgo draudze, kas agrāk atradās vidusskolā, kopienai kalpoja mūks Aleksejs Babičs. 1999. gadā pilsēta bez maksas piešķīra 2263 m2 platību baznīcas celšanai. 2000. gada 18. februārī pēc krievu arhitekta Dmitrija Borunova projekta tika uzsākta Palangas pareizticīgo baznīcas celtniecība; par darbiem maksāja Klaipēdas uzņēmējs A. Popovs. 2002. gada 16. jūnijā pareizticīgo baznīca tika iesvētīta.

Pareizticīgo baznīca ar zvanu torni iederas piejūras ainavā. Tūristus īpaši piesaista baznīcas interjers ar daudziem kokgriezumiem, savukārt ikonas gleznojuši Krievijas un Lietuvas meistari. Baznīcai ir krusta forma, tās augstums (ar krustu) — 34 m. 12 baznīcas zvani nāk no Jaroslavļas (Krievija), kupols arī tika izgatavots Krievijā. Baznīcas ārējai apdarei izmantots varš, titāns un trīs ļoti sarežģītu tehnoloģiju materiāli, kas imitē zeltu. Mēbeles atvestas no Grieķijas. No turienes arī nāk ar bagātīgiem gravējumiem dekorēts ikonostass (altāris). Galvenā ikona attēlo Iveras Dievmāti. Pareizticīgo baznīcas velves dekorē izcilas freskas, ko darinājuši gleznotāji no Paļehas (Krievija).

Vissvētākās Jaunavas Marijas Jūras Zvaigznes baznīca un kapela

1931. gadā Vissvētākās Jaunavas Marijas Jūras Zvaigznes baznīca tika uzcelta trīs mēnešu laikā. Tā bija taisnstūrveida plāna koka baznīca ar vienu torni. 1991. gadā tika izprojektēta jauna baznīca ar zvanu torni. Tā ir trīsstūra formas ēka, kas atgādina kuģi, torņa augstums — 62 m. Pie baznīcas atrodas četrstūrveida Vissvētākā Sakramenta kapela. Altāri no granīta darinājis tēlnieks Arūns Sakalausks (Arūnas Sakalauskas). Baznīcas iekšpusi grezno Vissvētākās Jaunavas Marijas freska un Kristus ciešanu stacijas, kuras gleznojis Jozs Vosīļus (Juozas Vosylius) no Klaipēdas. Virs baznīcas altāra ir Vissvētākās Jaunavas Jūras Zvaigznes freska, kas aizņem pat 75 m2 platību.

Par godu Jaunavai Marijai 1929. gadā tika uzcelta kapela, kam dots nosaukums „Stella Maris”. Prelāts dr. Jurģis Galdiks (Jurgis Galdikas), būdams Telšu garīgā semināra inspektors un pasniedzējs, Sventājas upes krastā, pusotra kilometra attālumā no topošās zvejnieku ostas, savas māsas viensētā, uzcēla koka baznīcu, to no ārpuses un iekšpuses apšuva ar dēļiem, jumtam izmantoja cinkotu skārdu. Baznīcai deva nosaukumu „Stella Maris” — Marija, Jūras Zvaigzne. Stāsta, ka togad jūrā bija liela vētra, tā pārsteidza zvejniekus jūrā, daži noslīka, daļa — izglābās. Dzīvi palikušie zvejnieki, lai pateiktos Marijai par izglābšanu, ar liellaivām uz Sventāju pārveda baznīcai materiālus, kas sagatavoti Klaipēdas mēbeļu darbnīcās. Materiāli no Sventājas tika pārvesti uz celtniecības vietu un šeit tika uzstādīti.

Koka kapelā ir divi vietējās nozīmes mākslas pieminekļi: Sv. Kazimira glezna (19. gs. beigas, eļļa, audekls, autors nezināms) un bronzas zvans ar uzrakstu „Mark Ulman, Kēnigsberga, 1608. gads”. Šis zvans ir viens no senākajiem mūsu reģionā, tas ir senāks par visiem Palangas baznīcas zvaniem.

Šilutes Sv. Krusta baznīca

Vēsturiskā laikmeta sarkanu ķieģeļu, taisnstūrveida formas katoļu baznīca tika uzcelta 1854. gadā. Baznīcu grezno virs priekšējā frontona izmūrēts ažūra divstāvu tornītis un glītas formas vitrāžas logi. Jumtu veidoja holandiešu dakstiņi, tagad tas pārklāts ar cinkotu skārdu un nokrāsots sarkanā krāsā. Pretī centrālajai ieejai labajā pusē uz augsta pjedestāla ir uzstādīta Sv. Jaunavas statuja. Presbiterijā ir divi vitrāžas logi, vienā attēlots Sv. Augustīns, otrā — Sv. Elizabete. Šeit ir gotikas stila koka kancele ar četriem evaņģēlistu un desmit baušļu bareljefiem. Baznīcā ir trīs altāri, kurus grezno skulptūras — Sv. Krusta slavēšanas (lielais), Sv. Jēzus Sirds un Sv. Jaunavas Marijas (mazie). Baznīcas ērģeles netiek izmantotas, tās ir izjauktas. Tām bija vienpadsmit reģistru un gotikas stila prospekts. Baznīcas zvanu tornis tika projektēts atsevišķi, taču netika uzcelts.

Vairāk baznīcu Klaipēdas reģionā atradīsiet, apmeklējot tīmekļa vietni www.vakarukrantas.lt. Šeit varēsiet izmēģināt interaktīvu spēli, atrast ekskursiju maršrutus, iepazīties ar citiem dabas un kultūras mantojuma objektiem.

 

LA.lv