Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
11. janvāris, 2012
Drukāt

Rīgā pieaug nelegālo bērnudārzu skaits (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Bērnu pieskatīšanas vietu dzīvokļos un privātmājas nav mazums un, lai arī galvenokārt nelegālas, tās droši piedāvā savus pakalpojumus, trešdien vēsta laikraksts “Diena”.

Nespējot sagaidīt vietu pašvaldības dārziņā un samaksāt par privāto bērnudārzu, no vecāku puses šādas bērnu pieskatīšanas vietas ir pietiekami pieprasītas, taču vietu sarunāt te var ātri. Starp sludinājumiem, kas piedāvā rotaļu centra un bērnudārza pakalpojumus, tāds ir vismaz katrs trešais. Apzvanot vairākus, visur stāsta, ka uzņem vidēji 5–6 bērnus, kurus pamatā pieskata divi cilvēki.

Nevienā no šīm vietām nesolīja uzrādīt licenci vai reģistrācijas apliecību un arī man nekādas prasības neizvirzīja, tikai nosauca cenu un norādīja, ka jāmaksā par katru apmeklēto dienu un līdz cikiem bērns jāizņem, pretī solot trīsreizēju ēdināšanu, pieskatīšanu, dažviet arī pastaigas ārā un kādu nodarbību, raksta “Diena”.

Kāda jauna meitene laikrakstam stāstīja, ka bērniem pie viņiem esot labi, ir noteikts dienas režīms, mazie zīmējot, lipinot, spēlējoties. Ārā gan līdz pavasarim, visticamāk, bērnus nevedīšot, lai gan rotaļlaukums pie mājas ir. Viena tādu pulciņu bērnu nevarot novaktēt. Bērna pieskatīšana ar visu ēdināšanu maksā septiņus latus dienā, un bērns jāizņem līdz sešiem pievakarē.

Laikraksts arī devies apskatīt un iepazīties ar vienu no bērnu pieskatīšanas vietām. Lubānas ielā jaunuzcelta desmitstāvu nama devītajā stāvā klusiņām durvis atver jauna sieviete. Bērni guļot diendusu. Viņa paver guļamistabas durvis, kurā novietotas piecas redeļu gultiņas, bet esot vēl pāris saliekamo, ja bērnu vairāk. Koridorā katram mazajam savs krēsliņš un pakaramais, vannas istabā dvielītis un podiņš, ķeblītis, uz kā pakāpties pie izlietnes rokas nomazgāt.

Sieviete uzsver, ka šeit bērni iet tikai pieskatītājas pavadībā, vienatnē nedzīvojas. Kad raksta autore norādīja uz rotaļu istabu, kas ir kopā ar virtuvi, kur uz elektriskās plīts tiek gatavota maltīte, viņa apgalvo, ka ar drošību viss esot kārtībā, bērni nelienot ne pie plīts, ne uz balkona. Arī lielais televizors un dators, kas ir istabā, lai arī bērniem ļoti patīk, tiekot ieslēgts tikai diendusas laikā pieskatītāju vajadzībām.

Sievietei esot pedagoģiskā izglītība, kas šajā pieskatīšanas biznesā ir retums. Vairākumā gadījumu tie vienkārši ir uzņēmīgi ļaudis, kuri tirgū aizpilda nišu pēc pieprasīta pakalpojuma. Jautāju, kāpēc sieviete nelegalizē uzņēmējdarbību un neatver oficiālu dārziņu. Bērnu pieskatītāja atzinusi, ka domājot ar savas uzņēmējdarbības legalizāciju un oficiālu dārziņa atvēršanu, taču esot problēmas ar piemērotām telpām un pārāk stingras prasības.

«Aptuveni gadu puiku vedu uz šādu dzīvokli Teikā. Uz galīgi svešu vietu gan nebūtu laidusi, bet, tā kā tur bērnus pieskatīja mana paziņa, uzticējos viņai. Sākumā viss likās kārtībā, bet, kad pēc kāda laika dēls sāka apmeklēt privāto bērnudārzu, kur notika dažādas nodarbības, arī angļu valoda, sapratu, ko esmu palaidusi garām. Tajā dzīvoklī ar viņiem neviens tā īsti nebija darbojies, bet dārziņā puika īsā laikā tik daudz apguva. Tad sapratu, ja vēl ilgāk būtu dēlu vedusi uz šādu dzīvokli, viņam noteikti būtu problēmas ar daudzu lietu apguvi,» par savām lielākajām bažām stāsta Zita. Savukārt Līga atklāj, ka viņai svarīgāk par visādiem izglītības papīriem un licencēm ir cena un bērnu pieskatītāju māka saprasties ar mazajiem. Tomēr uz kaut kādu dzīvokli bērnu nevestu. Īpaši šādā vecumā, kad mazais vēl pats nespēj pastāstīt, kas noticis un ko piedzīvojis.

Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes Rīgā apmeklē 25,9 tūkstoši bērnu. Aptuveni 5000 bērnu gaida rindā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+