Kultūra
Teātris un kino

Rīgas Kino muzejs svinēs 30 gadu jubileju 16

Foto -LETA

Šodien no plkst.17 savās telpās, pulcējot bijušos un esošos darbiniekus, kino vides pārstāvjus, draugus un partnerus no dažādām jomām, savu 30 gadu jubileju svinēs Rīgas Kino muzejs, informēja muzeja pārstāvji.

Rīgas Kino muzejs ir vienīgais nozarei veltītais muzejs Latvijā, kas nodarbojas ar latviešu kino mantojuma vākšanu, pētīšanu, aprakstīšanu, popularizēšanu ar izstāžu darbu, izglītojošām nodarbībām dažāda vecuma bērniem, regulāriem kino lektorijiem, diskusijām un dažāda veida pasākumiem. Kino muzeja misija ir piedāvāt augstas kvalitātes kultūras produktus, veidot un veicināt kvalitatīvu un daudzveidīgu audiovizuālo vidi un izglītotu, kompetentu auditoriju, nodrošinot kino zināšanu pieejamību.

Rīgas Kino muzejs ir eksistējis kā neatkarīgs muzejs, gan arī kā Nacionālā Kino centra struktūrvienība. Kopš 2010.gada reformas Rīgas Kino muzejs ir Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) struktūrvienība, tā muzeja telpas atrodas Vecrīgā, Peitavas 10, savukārt krājums atrodas Talsu ielā 1, LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeja ēkā.

Ideja par Rīgas Kino muzeja izveidošanu radās “Kino dienās” 1986.gadā, un par idejas dzimšanu klīst leģendas, ka šī iecere ir tapusi kinofestivāla “Arsenāls” dibinātāja un radošā vadītāja Augusta Sukuta virtuvē, klātesot kino zinātniekam Jurim Civjanam, kurš šobrīd dzīvo un strādā Čikāgā, ASV, un kino zinātniecei, grāmatu autorei un LKA profesorei Ingai Pērkonei, norādīja muzejā.

1988.gadā tika dots apstiprinājums iecerei Rīgā veidot Kino muzeju, un sākās plānošanas darbs. Sākotnējās ieceres bija apjomīgas, un Kino muzeju bija iecerēts būvēt Peitavas ielā 10/12, kur muzejs atrodas arī šodien. Ideja par Rīgas Kino muzeja veidošanu kļuva par daļu no plašāka plāna – radās plāni veidot kino muzejus dažādās Padomju savienības republikās, Maskavā tika izveidots centrālais kino muzejs, tāpat tika izveidoti kino muzeji Baltkrievijā.

Pēc Padomju savienības sabrukuma plānos tika ieviestas korekcijas, un Rīgas Kino muzejs vairākas reizes mainīja atrašanās vietu. Piemēram, periodā starp 1994. un 1998.gadu Rīgas Kino muzejs bija atrodams Krāslavas ielā, bijušajās nelikumīgās tipogrāfijas “Cīņa” telpās, kur tika veidotas izstādes mākslinieces Ievas Romanovas vadībā, kas savu sadarbību ar Kino muzeju turpināja arī periodā no 1998.-2006.gadam, kad muzejs pārcēlās uz Šmerli, Rīgas kinostudijas telpām.

2006.gadā reorganizācijas rezultātā Kino muzejs kļuva par daļu no Nacionālā Kino centra un atgriezās sākotnēji iecerētajā adresē – Vecrīgā, Peitavas 10.

Finanšu krīzes laikā Kino muzejs piedzīvoja vēl vienu reorganizāciju, 2010.gadā kļūstot par LKA struktūrvienību.

LA.lv