Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. augusts, 2012
Drukāt

Rindā pie ģimenes ārsta…

“Lai tiktu pie ģimenes ārsta, savlaicīgi jāpiesakās un jāgaida pusmēnesi rindā. Bet man ir svarīgi nokļūt pie ārsta, kad tas ir nepieciešams. Nevaru paredzēt, kad pēkšņi sāks streikot sirsniņa vai uzkāps asinsspiediens. Kas nosaka ģimenes ārsta darba režīmu? Cik dienas nedēļā vai cik stundas dienā viņam jāstrādā? Cik pacientu drīkst būt vienam ģimenes ārstam? Kas nosaka viņa darba algu?”
 Tija Rēzeknē

 

Pieņemšana

Katram ģimenes ārstam, kuram ir līgumattiecības ar valsti, savā prakses vietā ik dienu vismaz vienu stundu bez iepriekšēja pieraksta jāpieņem akūtie pacienti – tie, kuriem ir augsta temperatūra, neskaidras izcelsmes sāpes, pēkšņi gadījusies trauma vai nepieciešama slimības lapas pagarināšana… Tie ir gadījumi, kad vizīti pie ārsta nevar gaidīt ne dienu, ne nedēļu!

Pārējie pacienti tā saukto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai ir jāpieņem piecu darba dienu laikā, nevis pēc pusmēneša! Lai to nodrošinātu, ģimenes ārstam, ja tas nepieciešams, ir jāpagarina pacientu pieņemšanas laiks.

 

Ja ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaits nepārsniedz 2000, pieņemšanas laiks ir vismaz 20 stundas nedēļā, bet, ja pacientu ir vairāk par 2000, tad vismaz 25 stundas nedēļā. Turklāt pieņemšanas laikam jābūt gan rīta (no pulksten 8.00 līdz 13.00), gan dienas otrajā pusē (no pulksten 13.00 līdz 19.00). Kuru dienu kādā laikā – to nosaka ģimenes ārsts pats.

 

Ģimenes ārsta praksē (vismaz 40 stundas nedēļā) pieņem arī māsa vai ārsta palīgs (feldšeris).

Pacientu limits ģimenes ārstam nav noteikts. Tiesa, var atteikt pacienta reģistrāciju, ja viņa sarakstā jau ir 2000 pacientu vai 900 bērnu, tomēr šis nosacījums neattiecas uz ģimenes ārsta darbības pamatteritorijā (pēc pacienta faktiskās dzīvesvietas) dzīvojošiem pacientiem, kā arī uz jau reģistrētu pacientu ģimenes locekļiem.

 

Naudas plūsma

Nacionālais veselības dienests katrai ģimenes ārstu praksei piešķir naudu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu jeb prakses darbības nodrošināšanu. Šos līdzekļus aprēķina pēc normatīvajos aktos ietvertiem nosacījumiem. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” ikmēneša maksājumu veido nemainīgā un mainīgā daļa. Nemainīgā ietver fiksēto maksājumu prakses uzturēšanai (240 latus) un vairākas piemaksas: par bērnu skaitu līdz 70 % no kopējā pacientu skaita, par iedzīvotāju blīvumu apkalpojamā teritorijā, par attālumu līdz slimnīcai un par otro prakses vietu. Savukārt mainīgā daļa ietver kapitācijas naudu, ko aprēķina katru mēnesi, ņemot vērā patēriņa koeficientu (tas atkarīgs no apmeklējumu skaita), pacientu skaitu un vecuma struktūru. Tur ir piemaksa arī par nodarbinātajām māsām un ārstu palīgiem (var saņemt maksājumu arī par māsu vai ārsta palīgu, kas atbild par trūcīgo personu aprūpi), par reģistratoru (atkarībā no pacientu skaita praksē), par ārsta praksē veiktajām manipulācijām, sniegtajiem pakalpojumiem nereģistrētiem pacientiem, par hronisku pacientu aprūpi, profilaktiskajiem izmeklējumiem. Tiek kompensēta arī pacientu iemaksa par kategorijām, kas ir atbrīvotas no šīs iemaksas.

Saprotams, ka ģimenes ārsta prakses darbības nodrošināšanai saņemtā nauda nepieciešama gan samaksai par telpu nomu, komunālajiem maksājumiem, saimnieciskajiem izdevumiem, gan algu izmaksai u.c. Ģimenes ārsta prakses ieņēmumus var veidot arī maksas pakalpojumi un finanšu līdzekļi no apdrošinātāju kompānijām, kas noslēgušas līgumu ar ģimenes ārsta praksi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+