Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
21. jūnijs, 2014
Drukāt

Rosina bargāk sodīt par finanšu noziegumiem

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Finanšu noziegumu apkarošanas nolūkos ir nevis jāparedz bargāki sodi likumā, bet gan tiesai jāizvērtē un jānosaka vainīgajiem stingrāki sodi jau esošā likuma robežās, sarunā ar aģentūru LETA sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Podiņš.

Viņš Latvijā esošo finanšu noziegumu tiesisko regulējumu vērtē pozitīvi, norādot, ka jautājums ir par sodu piemērošanu. Pēc Podiņa domām, patlaban sodi netiek piemēroti pietiekami bargi.

Savā pieredzē Finanšu policijas priekšnieks ir saskāries ar gadījumiem, kad jaunās shēmās iesaistās jau iepriekš sodītas personas. Tas nozīmē, ka šie cilvēki nav izdarījuši pareizus secinājumus, jo iepriekš saņemtais sods nav bijis adekvāts izdarītajam noziegumam.

Finanšu policija izmeklēšanā nodrošina tiesai iespēju vērsties ne tikai pret fiziskajām, bet arī juridiskajām personām, taču tiesa ne vienmēr to izmanto, atzīst Podiņš.

Kā piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskajām personām var tikt piemēroti mantas konfiskācija, naudas piedziņa, likvidācija un tiesību ierobežošana. Tas nozīmē, ka tiesa var plašā mērogā vērsties pret juridiskajām personām, taču nereti visas piedāvātās iespējas netiek piemērotas.

LETA jau ziņoja, ka februārī Eiropas Parlaments (EP) pieņēma direktīvu, kas paredz, ka par īpaši nopietniem finanšu tirgus noziegumiem dalībvalstu tiesu sistēmās būs jāparedz vismaz četri gadi ieslodzījumā.

Direktīva par sankcijām par noziegumiem finanšu tirgū nosaka maksimālā un minimālā soda ietvaru, kas jāievieš katrā ES dalībvalstī. Jaunā direktīva paredz kriminālsodu par ļaunprātīgu tirgus izmantošanu, piemēram, spekulācijām ar likmēm vai noguldītāju informācijas publiskošanu, kā arī par kūdīšanu, atbalstīšanu vai līdzdalību minēto noziegumu izdarīšanā.

Latvijā Krimināllikums (KL) jau paredz minimālo un maksimālo sodu par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu tirgos. Likuma 89.pants nosaka, ka par kaitniecību var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Savukārt KL 193.pants nosaka sodu par nelikumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem. Piemēram, panta 1.daļa paredz sodu par finanšu instrumentu iegūšanu vai atsavināšanu savā vai citas personas vārdā, pamatojoties uz finanšu instrumentu tirgus iekšējo informāciju, kā arī par tirgus manipulācijām ar finanšu instrumentiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums – zaudējumi ir vismaz 1600 eiro apmērā.

Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Par tādu pašu nodarījumu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+