×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.4°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Ceturtdiena, 26. aprīlis, 2018
12. februāris, 2018
Drukāt

Rosina politiski represētajiem 100 eiro pabalstu (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Politiski represēto līderis Ivars Kaļķis

“Mēs sagaidām, ka tuvākajā laikā tiks sakārtotas veselības aizsardzības un tieslietu sistēmas, kurās vēl daudz darāmā nekārtību novēršanai,” politiķus mudina Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA).

LPRA 29. konferencē sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā piedalījās 252 delegāti. Pašlaik Latvijā politiski represētās personas statuss ir 13 207 cilvēkiem, no kuriem 12 706 ir cietuši no komunistiskā režīma represijām un 1131 – no nacistiskā režīma.

Iestādīta ozolu birzs

Represētos satrauc, ka Rīgā un arī citviet Latvijā joprojām saglabājušies okupācijas režīma ideoloģiskie pieminekļi. Tāpēc konference rosina pašvaldības izvietot pie šiem objektiem informatīvus materiālus ar skaidrojumiem, ko tie simbolizē.

Biedrības vadītājs Ivars Kaļķis atzinīgi vērtēja plānu pāriet uz vispārējo izglītību skolās tikai valsts valodā, kā arī centienus likvidēt bērnunamus, aizstāt tos ar audžuģimenēm. Pozitīvs vērtējums arī pūliņiem reformēt nodokļu sistēmu, lai mazinātu iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību.

Daudzus savus likteņbiedrus un tuviniekus represētie piemin Koknesē Likteņdārzā, un tieši pēc viņu ierosinājuma iecerēts izveidot šajā vietā pieminekli izsūtīto ģimeņu mātēm. Rit sarunas ar tēlnieku Ojāru Feldbergu par pieminekļa māksliniecisko risinājumu. Pirms četriem gadiem LPRA apņēmās kopā ar pašvaldībām palīdzēt izveidot “Ozolu goda sardzi” Likteņdārza amfiteātra daļā. Pērn iestādīti 40 ozoli.

Ar klusuma brīdi tradicionāli pieminēja nesen mūžībā aizsauktos biedrus – laikā no 2016. gada 1. novembra līdz 2017. gada decembra beigām mūžībā ir aizgājuši 954 represētie.

Pērn LPRA izveidojusi savu interneta vietni represetie.lv, un tās pārraugs Andrejs Ermuiža aicina iesūtīt represēto atmiņu stāstus un diskutēt par aktualitātēm.

Tikai deviņās pašvaldībās 100 eiro

Daudzās pašvaldībās represētajiem reizi gadā – pirms 18. novembra – piešķir vienreizēju pabalstu, dažās – ne, un tas ir atkarīgs no pašvaldības iespējām un politiskās gribas. LPRA vadība pērn rakstīja vēstules tām pašvaldībām, kuras vai nu atvēl pabalstiem summu, mazāku par 100 eiro katram (15, 25, 50, 75 eiro), vai arī neatvēl nemaz. Tikai deviņas no 110 pašvaldībām spēj maksāt pabalstiem 100 eiro vai vairāk.

Atbildes saņemtas dažādas: gan “paldies par atgādinājumu”, gan “pieņemsim zināšanai un izvērtēsim”, gan “mūsu pašvaldības finansiālais stāvoklis neļauj izmaksāt tādu pabalstu”. Tāpēc LPRA mudina politiķus, sagaidot valsts simtgadi, piešķirt visiem politiski represētajiem vienādu pabalstu – 100 eiro katram – no valsts budžeta.

I. Kaļķis arī informēja, ka biedrības valde tikšanās laikā ar labklājības ministru Jāni Reiru izvirzījusi jautājumu par iespēju represētajiem biežāk uzlabot veselību rehabilitācijas programmās – nevis reizi trijos gados, bet reizi divos. Ticis solīts, ka tas varētu notikt jau no nākamā gada.

Satraukums par latviešu valodu

Pajautāju delegātiem, ar kādām pārdomām viņi piedalās konferencē. Rīdziniece Aīda Gulbe: “Esmu 1941. gada represētā, atgriezos Latvijā astoņu gadu vecumā. Krievijā biju beigusi pirmo klasi, labi runāju krieviski, lasīju gan krieviski, gan latviski. Man bija pūrā divas valodas. Uzskatu, ka tagad ikvienam bērnam jau pirmsskolā jāmācās divas valodas. Esam neliela nācija, un, jo vairāk valodu pratīsim, jo labāk. Otrs ir jautājums par bezbērnu nodokļa atjaunošanu. Lai tie, kam vecumdienās nebūs bērnu, kas viņiem palīdzētu, jau tagad maksā nodokli, lai valsts varētu atbalstīt ģimenes, kurās aug tie, kas viņus pēc gadiem aprūpēs.”

Savukārt iecavniece Skaidrīte Jostmane atzina, ka priecājas par ideju Likteņdārzā veidot pieminekli izsūtīto ģimeņu mātēm. “Mans tētis nomira Vorkutā. Kad tika atļauts, māmiņa kopā ar mani atgriezās Latvijā. Labi, ka mums ir sava biedrība, kur aktīvi darbojamies. Bet, plašāk runājot, bēdīgi un sāp, ka mēs, latvieši, neesam vienoti.”

Ēriks Grants, arī iecavnieks, runājot par mācību valodu skolās, atminas, ka kādreiz Iecavā bija krievu skola un latviešu skola. “Tagad ir skola tikai latviešu mācībvalodā un visi mācās, un nevienam nenāk prātā, ka vajadzētu atjaunot klases krievu mācībvalodā.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+